Apokalipse ("Laiki mainās, laiki jūk, laika daudz vairs nava")

Jāņa atklāsmes grāmatas (Apocalypsis Ioannis) 9. nodaļā aprakstīts, kas notiek, kad piektais eņģelis bazūnē. Krīt zvaigzne - o, augustā bija neparasts zvaigžņu lietus! Zvaigznei "tika dota bezdibeņa akas atslēga, tā atvēra bezdibeņa aku, un no akas pacēlās dūmi kā liela cepļa dūmi, aptumšojās saule un gaiss no akas dūmiem". O, Ķīnā, Tjandziņas ostā augusta mēnesī bija drausmīga eksplozija kā nekad pasaulē pirms tam, Melnā Saule uzlēca nakts vidū. Un melno dūmu, kurus rada no pazemes izsūknētā degviela, o, bija tik daudz, neaprakstāmi daudz.

Un "no dūmiem nāca siseņi uz zemi." Šodien siseņu pilna Eiropa. Lielbritānijas premjers runā par "spietiem" Kalē eirotuneļa Jauno džungļu akacī. Siseņi nekad nesaka, ka grib atpakaļ turp, kur piedzimuši. Jo tur jau viss ir apēsts.

Barbaru uzbrukums vēl ir visnekaitīgākais procesa apzīmējums, plaši lietots presē. Bagātāko aprīšana, nepārvaldāma impērija, kura nespēj nosargāt robežas. Milzīgs regress attīstībā. Šoreiz viss var būt daudz ļaunāk. Roma bija lokāla, bet šodien tā ir globāla parādība. ASV, Kanāda, Austrālija nevēlas šajā Eiropas norietā piedalīties un to aizkavēt.

Viena mēneša laikā noticis daudz kas. Sākumā bija Ž.K. Junkera patrulā runa imigrantu sakarā, kas gan vairs netiek plaši reklamēta, jo notikumi to apsteiguši. Kā argumentu minot to, ka nabaga migrantiem taču nebija iespējas piedzimt bagātākajā un drošākajā pasaules reģionā - Eiropas Savienībā. Atvainojiet, Junkera k-gs, bet lielākajai daļai šodienas Latvijas iedzīvotāju arī nebija iespējas piedzimt šai paradīzē, un 25 gadus jau mēs mokāmies ar nožēlojamu viduvējību īstenotu sabiedrības menedžmentu un nefunkcionējošu bandītekonomiku.

Bet tad notikumi sāka attīstīties ļoti ātri. Katra Eiropas valsts ar visiem spēkiem cenšas problēmas nogrūst uz citām. Demagoģijas fabrikas strādā. Cik liela līdzība ar finanšu krīzes notikumiem! Toreiz divas muļķu republikas atradās - Latvija un Īrija, kuras uzņēmās citu sataisīto parādu nomaksu. Latvijas jampampiņi, pilnīgi nesaprazdami notikumu varu, sadzirdējuši Eiropas demagogu sirēnu dziesmas, nosprieda, ka te taču var izbīdīt vienu foršu "ģēlu". Tādējādi ar Parex afēru Latvija iekrita Eiropas labdaru izliktajās lamatās. Baltijā un Centrāleiropā gan neviens cits muļķu veidojums banku glābšanai neatradās, lai gan spiediens uz, piemēram, Ungāriju bija ļoti liels. Šodien redzam, ka Ungārija ir valsts, kura var veselīgi turēties pretī Rietumu demagoģijas ekskrementiem, un kura ir gatava dzīvei arī pēc Eiropas Savienības. Interesanti, ka atšķirībā no Zviedrijas ļoti piesardzīga ar imigrantiem ir Norvēģija. Breivika starojums?

Tā kā muļķu skaits samazinājies, jo muļķi dabūjuši pērienu finanšu krīzes laikā, sākas EK agresīva draudēšana nedot Eiropas fondus tām valstīm, kas neuzņems imigrantu pūļus. Par to nu gan jāsmejas. Eiropas fondu apgūšana ir šaura ierēdņu loka privilēģija. No tā, ka dažas Eiropas projektu dezdemonēšanas speciālistes nedabūs kārtējos miljonus, nevienam Latvijā nekas slikts nenotiks. Ja nenoasfaltēs par trīsreiz lielāku cenu un desmit reizes sliktākā kvalitātē kādu ceļa gabalu Latvijā, vairāk cilvēku paliks dzīvi. Nu nenosiltinās kārtējo māju ar lēto "pīrāgu", kam pēc pusgada akmens vate apaugusi ar toksiskām aļģēm un melno pelējumu un visi brīnās, no kurienes smird un kāpēc bērniem alerģija. Cilvēki būs pateicīgi.

Mūsdienu apokalipsi veido vairāki procesi. Pirmais ir tipiska maltusiāniska krīze. Islamistisko likumu rezultātā lielas Āfrikas un Āzijas teritorijas ir nonākušas totālā pārapdzīvotībā. Ir vesela virkne valstu, kas it kā atrodas militāros konfliktos, no tām ziņo kara reportieri, bet patiesībā šo valstu iedzīvotāju skaits pieaug eksponenciāli. Sīrija ar saviem 23 miljoniem iedzīvotāju un relatīvi labo infrastruktūru vēl ir gaišā daļa šai maltusiāniskajā atombumbā. Laikos, kad sīrieši brauca uz GVF studēt padomju lidmašīnu apkopi, Rīgas krievenēm apprecēties ar sīrieti bija kā lielais laimests. Puse sīriešu vairāk vai mazāk runā krieviski un bez nekādiem ekscesiem jau lielā skaitā pārvietojas pa bijušās PSRS teritoriju. Arī Rīgā nu nekādi nevar nepamanīt tās daudzās apaļās bārdainās sejas, kas pilnīgi noteikti te nebija vērojamas, kur nu vēl tādā skaitā, pusgadu atpakaļ. Nabagie brauc ar gumijas laivām pāri Dardaneļiem, bagātie un blatņiki atlido ar lidmašīnu.

Daudz lielāki draudi Eiropas pastāvēšanai izriet no tādām islamistiskām valstīm kā Afganistāna - 32 miljoni iedzīvotāju, primitīvas pilsētas, nekādas infrastruktūras, maz zemes lauksaimnieciskai darbībai. Pakistāna - 209 miljoni iedzīvotāju, ziemeļu daļa neattīstīta, bet demogrāfiska eksplozija. Nigērija - 170 miljonu iedzīvotāju, akūtas ekonomiskas problēmas naftas cenu krituma dēļ. Etiopija un no tās nodalījusies Eritreja - kopā 100 miljoni iedzīvotāju, valsts praktiski bez ekonomikas. Uz šī fona Ēģipte ar saviem 80 miljoniem iedzīvotāju un diversificēto ekonomiku izskatās kā miera osta. Ieplūst arī filipīnieši un vjetnamieši (attiecīgi 102 un 90 miljoni iedzīvotāju), mongoloīdās sejas redzamas šeit http://www.express.co.uk/news/world/602116/Keleti-train-station-Budapest-closes-migrants-Austria-Germany-bound .

Nebūt ne visa islama pasaule ir tik sabrūkoša. Turcija, Irāna un bijusī PSRS Vidusāzija ir salīdzinoši stabilas un plaukstošas. Lai vai ko runātu par Irānu, bet cilvēki, kas tur bijuši, stāsta par salīdzinoši atvērto sabiedrību, labo mijiedarbību ar varu, atbalstu mākslai un kultūrai. Un no Irānas nebēg.

Kādēļ tik pēkšņa krīze? Rietumu ekonomikās jau 20 gadus (pēc Klintona ēras) vērojams investīciju vājums. Tas samazina nepieciešamību pēc dabas resursiem. Risinājums ticis meklēts t.s. strukturālajās reformās, kas pēc būtības ir tipiski Tagores pieminētie "verdzības elementi". Bet, sagraujot kapitālisma produktīvo serdi, nav iespējams to aizvietot ar citu sistēmu. Vergu darbs nav ražīgs.

Uz šī fona smieklīga ir Latvijas valdības vēlme radīt labklājību primitīvas neoliberālās ekonomikas formātā un vienlaicīgi apkarot ēnu ekonomiku. Sistēmā bez stiprām arodbiedrībām principā nav iespējams apkarot ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību. Lai sasniegtu rezultātu, ir jāmobilizē darītāji, bet no darītāju aktivitātes savukārt valdītāji paranoiski baidās. Islamistiskajās valstīs to pārvaldes elitārisms ierobežo cilvēku skaitu, kurus var daudzmaz pārvaldīt un uzturēt pie dzīvības.

Daudzi šie ekonomiskie migranti nāk uz Eiropu ar milzīgam ambīcijām, ģērbušies šmotkās: http://www.irishtimes.com/news/world/europe/travelling-in-europe-s-river-of-migrants-1.2332134

Austrijā bezgaisa kravas kastē tika atrasti 71 imigrantu līķi, un vislielākie draudi imigrantu dzīvībai izriet no viņu tautiešiem. No aizturētajiem cilvēku kontrabandistiem viens ir libānis, kas dzīvo Bulgārijā, viens ir afgānis, viens islamistiskas izcelsmes bulgārs: http://diepresse.com/home/panorama/oesterreich/4809546/Fluchtlingsdrama_LKWBesitzer-noch-nicht-gefasst?_vl_backlink=/home/index.do

Islamistiskajā darba pasaulē valda kefalas sistēma, kuras dramatiskais apmērs kļuvis redzams saistībā ar Pasaules futbola čempionāta būvēm Katarā. “I want a country to be part of, I want a country to belong to, I want a culture, a civilisation, it is not for money or for food, it is for freedom, freedom of mind, freedom of education, to be part of the civil world,” said one young Syrian man. Bet vai Eiropas Savienība var tūlīt uzņemt 30 miljonus gribētāju? Un agresīvu gribētāju?

Nākotnes izredzes? Nav izredžu. Lielākā Itālijas avīze Corriere dela Sera publikācijā skaidri pasaka: nākamo 20 gadu laikā Āfrikā būs 200 miljoni lieko cilvēku, kas visi sūksies uz ziemeļiem. http://sociale.corriere.it/i-destini-delleuropa-passano-dai-balcani/

Otrs faktors, kas veicina šo migrāciju, ir digitalizācija. Rietumu muļķi ar digitalizāciju saistīja lielas biznesa iespējas un nezin kādus startupiskus labumus. Patiesībā digitalizācija mūs nogalinās. Šodien migrantiem ir iPhone, tie pārvietojas pēc digitālām kartēm un GPS. Digitalizācija paver vēl neapjaustas iespējas noziedzīgām un kriminālām darbībām, valstu un korporāciju kariem.

Vai tam visam būs ietekme uz Latviju? Protams. Latvijas valsts šodienas formātā ir tiešā veidā atkarīga no Krievijas žēlastības. Ja Krievija pavērstu migrācijas notekcauruli Latvijas virzienā, Latvijas valsts pastāvēšanai tas būtu ļoti liels izaicinājums.

Migrantiem visi veselības aprūpes apkalpojumi ir par velti. Lai izmitinātu vispieticīgāko šobrīd nosaukto skaitu - 2200 personas - būtībā tikpat ģimenes, jo tās tūlīt ieceļos legāli, jāuzceļ 70 piecstāvu mājas, vairāk, nekā šobrīd uzbūvē katru gadu. Īsā laikā. Ar EK piešķirtajiem 6 miljoniem pietiek varbūt vienai. Tas būs simtiem miljonu un drīz arī miljardu papildu slogs Latvijas budžetam. Valsts sektorā algas būs jāsamazina par 40%.

Tas bija vakar. Šodien jau skaitlis ir 6000, tātad 210 mājas. Bet tas bija tad, kad Ungārijā ieplūda 3000 dienā. Šodien tie jau ir deviņi tūkstoši dienā.

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem nebūtu tik negatīva, ja Latvijā nevaldītu tāda drausmīga nabadzība. Pēdējo 25 gadu ekonomiskās perversijas novedušas pie pilnīga fiasko. Izdevumi viena imigranta uzturēšanai 4 reizes pārsniedz vidējo pensiju valstī, viena imigrantu bērna uzturēšanai - 11 reizes pabalstu Latvijas iedzīvotāju bērnam. Nevienā no Rietumeiropas valstīm pamatpopulācijā tāda situācijā neatrodas. Latvijā imigrantu uzņemšana ir liekulība pārākā pakāpē.

Latvijas politiskais ķēķis demonstrē ārkārtīgi lielu nespējību procesu izpratnē un pasākumu plānošanā. Jāatceras Taleirans - ļaudis saceltos, ja uzzinātu, kādas viduvējības viņus pārvalda. Zaļie baroni vīzijās redz lauku vergus, piena iepirkuma cenas krītas, bet piena cenas veikalos iet uz augšu. Kur paliek superpeļņa? Bet vai redz arī bandas, kas siro laukos? Nacionāļus uztrauc naudīgu amatu zaudēšana. Hosams Lindasvīrs šodien simbolizē Vienotības pozīciju islamistisko imigrantu jautājumā, bet studiju laikā Rīgā ar izcilību neizcēlās. Naivā Laimdota uzbūvēs sētu uz robežas ar Krieviju? Te nav Ungārija, kur to izdarīja mēneša laikā. Latvijas celtniecības firmas to būvēs 10 gadus, tā būs 10 reizes dārgāka, sprauga zem sētas 2 metri, caurums sētā 3 metri. Beigās komersanti paziņos, ka valsts nav samaksājusi tik, cik solījusi, nojauks un pārdos Krievijai.

Tik nekaitīga tomēr šī politiskā situācija nav. Nacionāļiem jāņem vērā, ka ļoti ātri var izveidoties nacionālistiska partija politiskajā spektrā pa labi no viņiem. Pēc Zelta Rītausmas parauga. Tai absolūti nebūs vajadzīgas nekādas dārgas reklāmas un masēšanās koalīcijās. Tās uzdevums būs pateikt "nē" jebkurai Eiropas Savienības viltīgajai iniciatīvai, un tas garantēs 8-10% Saeimā. Protams, uz pašreizējās koalīcijas rēķina.  Pieredze ar Grieķijas Zelta Rītausmu parāda, ka šādām partijām ir ārkārtīgi stabils vēlētāju loks un tās ir daudzkārt ilgtspējīgākas par partijām, kuras šņakarējas pa valsts budžetu.

Tik vienkārši izraidīt šos imigrantus arī nebūs. Latvijā ir pietiekami daudz abu dzimumu tvīkstošo caurumu, kas gaida jājam staltos janičārus.

Idejas, kas ietekmēs nākotni, rodas melnumā, kad ir skaidrs, ka būs vajadzīgas jaunas koncepcijas. Le Korbizje Atēnu harta tika publicēta 1943. gadā, kad bija skaidrs, ka jābūvē milzīgs skaits māju sagrauto vietā Eiropas pilsētās. Arī šodien ir jābūt jaunai paradigmai, kā izskatīsies pilsētas lielākā notikuma pēc II pasaules kara ietekmē – miljonu cilvēku islamistiskās imigrācijas. Māju virsma būs jāizmanto ēdamo aļģu iegūšanai. Liela daļa no dzīves paies pazemē, luminiscentās līķu lampas gaismā. Cilvēki pārvietosies tikai ar sabiedrisko transportu, un tas būs ieguvums, jo tiks utilizētas arī Latvijā uz ceļiem tik populārās vecās "gāzes kameras", kas piedraņķē gaisu.

Šodien tiek plaši kladzināts, ka mūsu zelta jaunieši ir tik ģeniāli, mācījušies visādās Kembridžās, Oksfordās un Jēlās, un ir tik briesmīgi gudri, ka dumjajai tautai vispār nepieklājās viņu klātbūtnē atvērt muti, kur nu vēl apspriest šo supercilvēku producētas pārgudrības. Bet no pirmā lielā barbaru uzbrukuma Romu izglāba zosis. Latviski saka - dumjas zosis. Vai atradīsies dumjās zosis, un vai to gāgināšana tiks sadzirdēta, lai glābtu mūsu mīļo Latviju?

Ir vēstures brīži, laikmetu grieži, kad vajadzīgi vienkārši cilvēki, kas elites savērpto intrigu mašīnu vienkārši nosviež zemē un samin ar kājām. Tāds bija Vācijas pirmais prezidents Eberts, sedlenieks pēc izglītības. Viņš samīdīja aristokrātijas, buržuāzijas, militāristu un zinātnieku samezgloto imperiālisma mašīnu, un tā neatgriezeniski tika izmesta vēstures mēslainē. Lai arī viņa pēctecis, aristokrātijas un militārisma apoloģēts, mēģināja ļaunuma mehānismu salabot, iznākums bija Trešais Reihs kā ļauns kariķējums.

Arī latviešu literatūrā ir Marianna Okolokolaka, kura vienkārši nomet zemē sistēmas radītas pārgudrības un samīda tās. Un uz jautājumu, vai slaucēja var vadīt valsti, ir jāatbild - jā, var, jo īpaši kritiskos brīžos. Jo ir vajadzīgs kāds, kas pārcērt Gordija mezglu, pārdur žurgas pūsli, samīda pārgudro mašinēriju. Tādos gadījumos nedrīkst notikt pētīšana, vētīšana, vērtēšana un mērīšana. To nedrīkst darīt, ir vienkārši jācērt un jāiznīcina elites, aristokrātijas, profesoru un docentu, ekspertu un gudrinieku izdzemdētas viltības.

Maltusiāniskas krīzes novēršanai ir trīs galvenie instrumenti: epidēmijas, kari un bads. Biotehnoloģiju attīstība var piedāvāt civilizētākus risinājumus. Epidēmiskā parotīta (cūciņas) vīruss pieaugušajiem izraisa neauglību 20% vīriešu. Nelielas ģenētiskas modifikācijas, un pārapdzīvotības krīzes cēlonis būs novērsts. Taču paies simt gadu, kamēr parādīsies būtisks populāciju samazinājums.

Viens no neatbildētiem jautājumiem teleoloģijā ir par to, vai kaut kas ir arī pēc Apokalipses, pirms Pastarās dienas. Mums ir lielas izredzes to uzzināt.

Robežas nospiež un saspiež,

Četru krāsu likums neļauj satikties,

Trīs pagodu pāreja, lūdzēja roka,

Non la, ķirbis ar grotu,

Tad redzēju Koh-i-Noor kronī.

Sadeg ticība un cerība vāja,

Sastingst mūžs, redzoklis blāv,

Līgavas plīvurs irst, sirds rimst,

Tēvzeme - tā grimst, tā grimst.

Skaties uz augšu, zīmes vēro tās,

Celies, Balss vājniekus modinās,

Nemeklē mantu, tā pazudīs,

Glābējs mūs atradīs.

Novērtē šo rakstu: