Apstiprinās amatpersonu un auditoru pīšanās melos par operas auditu
PIETIEK16.10.2013.
Komentāri (0)
Septembra sākumā tobrīdējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende apgalvoja, ka publiskot Latvijas Nacionālās operas funkciju auditu ministrijai neļaujot audita veicēji Ernst&Young Baltic, savukārt auditori savu nostāju pamatoja ar to, ka ziņojumā esot iekļauti operas komercnoslēpumi. Taču nu Latvijas Nacionālā opera apgalvo - tai nekas neesot pret ziņojumā it kā esošo noslēpumu atklāšanu, un audita ziņojuma publiskošana esot... Kultūras ministrijas ziņā.
Septembra sākumā Pietiek atklāja, ka jau vairāk nekā trīs mēnešus ziņojumam par Latvijas Nacionālās operas funkciju auditu vairs nav ierobežotas pieejamības informācijas statusa, taču tobrīd vēl Grendes vadītā Kultūras ministrija, pārkāpjot likuma normas, joprojām nevēlas to nodot atklātībai.
"Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2012.gada 1.jūnija rīkojumu Nr.6-1-136 „Par ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanu” ziņojumam par VSIA Latvijas Nacionālā opera funkciju auditu tika piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss uz gadu līdz 2013.gada 1.jūnijam. Ņemot vērā iepriekš minēto, ziņojums par VSIA Latvijas Nacionālā opera funkciju auditu kopš 2013.gada 1.jūnija nav ierobežotas pieejamības informācija," - to pēc ilgākas sarakstes Pietiek bija spiesta atklāt ministres preses padomniece.
Tas nozīmēja - tā kā Kultūras ministrija piemirsusi atjaunot šim dokumentam ierobežotas pieejamības statusu, kas bija noteikts pagājušā gada 1. jūnijā ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu, tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nebija nekādu likumisku iemeslu neizsniegt šo informāciju personai, kas to pieprasa.
Taču, neraugoties uz to, ministrija šo dokumentu atklātībai nodot nevēlējā. Tikai saņēmusi oficiālu pieprasījumu par dokumenta publiskošanu, ministrija ir pēkšņi "atcerējusies", ka tai saskaņā ar pašas parakstītu līgumu - kam nav likuma spēka - jāprasa atļauja auditorkompānijai Ernst&Young, kas auditu veikusi.
"Ierobežojumi attiecībā uz informācijas nodošanu trešajām pusēm izriet no starp Kultūras ministrijas un SIA Ernst&Young 2012. gada 22.februārī noslēgtā līguma „Iepirkuma līgums par funkciju audita pakalpojumu” 10.1.punkta, kas nosaka, ka Kultūras ministrija nenodod ziņojumu trešajām personām, ja iepriekš nav saņemta SIA Ernst&Young rakstiska atļauja," šo pēkšņo "atcerēšanos" Jaunzemes-Grendes vārdā skaidroja viņas preses padomniece.
Uz Pietiek aizrādījumu, ka Kultūras ministrijas noslēgti līgumi nedod tai tiesības pārkāpt likumu par informācijas atklātību un atteikties publiskot informāciju, kurai nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ne Jaunzeme-Grende, ne viņas preses padomniece neatbildēja.
Savukārt Ernst&Young pēc Kultūras ministrijas lūguma paziņoja, ka audita ziņojums iekļaujot konfidenciālu lielas valsts kapitālsabiedrības komercnoslēpumu un biznesa stratēģiju, tādēļ auditorkompānija nevarot sniegt atļauju tās publiskošanai. Pati Ernst&Young Baltic no jebkādiem komentāriem atteicās.
Ņemot vērā auditoru un ministrijas skaidrojumus, Pietiek vērsās ar oficiālu iesniegumu pie jaunās Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes, norādot - tā kā oficiāli ir paziņots, ka audita ziņojuma publiskošanai nepieciešama LNO piekrišana savu noslēpumu atklāšanai, LNO tiek pieprasīts nosūtīt Pietiek audita ziņojumu vai nodrošināt iespēju ar to iepazīties klātienē.
Izrādījās, ka patiesībā LNO vadībai pretēji auditoru apgalvojumiem nav nekādu iebildumu pret audita ziņojuma publiskošanu. "LNO neiebilst pret šī audita publiskošanu, ja tam nav juridisku šķēršļu," skan operas jaunās valdes priekšsēdētājas Ineses Eglītes oficiālais skaidrojums.
Taču pašu ziņojumu LNO vienalga nepubliskošot, - ar šādu lūgumu tomēr esot jāvēršas Kultūras ministrijā: "Latvijas Kultūras ministrija ir pasūtītājs Ernst & Young veiktajam funkciju auditam LNO un tikai pasūtītājs var sniegt iespēju iepazīties ar šo dokumentu."
Pašlaik Pietiek ir vēlreiz nosūtījis oficiālu pieprasījumu Kultūras ministrijai, aicinot beigt pīšanos melos un beidzot publiskot audita ziņojumu.