Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr sabiedrība citu pēc citas apspriež romānā "Vara" aprakstītās epizodes, tikmēr pilnībā apstiprinājusies viena no grāmatā aprakstītajām sižeta līnijām: Ventspils "melnais oligarhs" Oļegs Stepanovs, kurš savulaik veica valsts īpašumu izprihvatizēšanu paša privātfirmai Ventspils ostā, bet vēlāk vadīja 130 miljonu dolāru izshēmošanu no Latvijas Kuģniecības, tiešām ir pilnībā pazudis no kriminālās un politiskās skatuves.

"Varas" tekstā minēts "Oļegs Klepanovs", aiz kura nav grūti sazīmēt Oļega Stepanova literarizētu versiju: grāmatā pašsaprotamā tonī minēts fakts, kā pēc vismaz 25 gadus ilgas karjeras "balto apkaklīšu" noziedzības aprindās, pēc neskaitāmām privatizācijas afērām, politisko kandidātu sponsorēšanas un uzticēto uzņēmumu sistemātiskas iztukšošanas Oļega Stepanova grupējumam beidzot pienācis pelnītais gals. Viņa vadītais krimināli - politekonomiskais grupējums pilnībā izjucis, savukārt O. Stepanovam atņemts viss, ko viņš bija iespējis noshēmot kopš 1992. gada.

Grāmatā minēts, ka "O. Klepanovs" tagad pārtiekot no pāris tūkstošiem eiro mēnesī, ko viņam izsniedz "kāda viltīga juriste" (iespējams, domāta Tatjana Poškurlata - bet varbūt arī kāda cita), kura pamanījusies panākt, ka uz viņas vārda "Klepanovs pārrakstījis visu atlikušo".

Pārbaudot šo "Varas" epizodi, jākonstatē, ka romānā minētā sižeta līnija sakrīt ar to, kas bijusi novērojama reālajā dzīvē.

O. Stepanova grupējuma beigu sākums bija ārkārtīgi necils. 2014. gada 27. februārī A/S Latvijas Kuģniecība trīs teikumos pauda "gandarījumu paziņot, ka ir panāks daļējs mierizlīgums [...] Londonas Augstajā tiesā. Panāktā mierizlīguma vērtība ir aptuveni 14 miljoni eiro. Mierizlīguma nosacījumi ir konfidenciāli”.

Kas netika publiskots: viss, kas notika pēc tam. Un pirms.

Lielā loze: nokļūšana Ventspilī

Odesas apgabala Ovidiopolē dzimušais Oļegs Stepanovs nokļuva Ventspilī pēc t.s. sadales - atstrādāt trīs obligātos gadus, ar kādiem PSRS laikā bija jāatmaksā par oficiālo "bezmaksas" augstāko izglītību. Atbraucis pliks un nabags, O. Stepanovs sāka veidot strauju karjeru no strādnieka par brigadieri un dispečeru, kamēr tika norīkots nesvarīgā administratīvā postenī.

Veidojoties Tautas frontei, viņš savu izdevīgumu saskatīja tajā: iestāšanās Tautas frontē atvēra nākamos karjeras līmeņus, kad Ventspils uzņēmumi 1991. gadā no tiešās Maskavas pakļautības nokļuva Latvijas Republikas īpašumā - un O. Stepanovs 31 gada vecumā tika iecelts par valsts uzņēmuma Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) direktoru.

Kas notika tālāk, līdz detaļām nav īsti skaidrs, bet cieti zināmie fakti ir šādi: O. Stepanova vadībā VTO sadalīja gabalos, kurus citu pēc cita privatizēja - ķīmisko kravu sektors, kālija termināls, velkoņu flote, vairākas piestātnes ogļu, metālu, rūdu un lielgabarīta kravu pārkraušanai.

Ikkatrā gadījumā izrādījās, ka no valsts uzņēmuma VTO atšķeltie gabali nonāk vienas un tās pašas privātfirmas SIA Uniparks īpašumā. Šīs SIA vadītājs bija Oļegs Stepanovs - tātad valsts uzņēmuma VTO direktors primitīvi pārlika valsts īpašumus savā privātajā kabatā.

Kad pēdējais valsts uzņēmuma fragments tika noprivatizēts (ieskaitot to kabinetu, kurā O. Stepanovs sēdēja) un kad valsts uzņēmuma VTO nosaukums tika izdzēsts no Uzņēmumu reģistra, mēnesi vēlāk SIA Uniparks nomainīja nosaukumu uz Ventspils Tirdzniecības osta: valsts uzņēmums bija novests līdz tādam kliņķim, ka noshēmots tika pat tā nosaukums!

Bet ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni palīdzību O. Stepanovs sāka īstenot kontroli arī pār tiem bijušajiem valsts VTO gabaliem, kas uz papīra bija kļuvuši par it kā (formāli) patstāvīgiem uzņēmumiem - A/S Kālija Parks un SIA Ostas Flote.

Kad šie kliedzošie korupcijas fakti nāca gaismā, pat no Saeimas tribīnes atskanēja aicinājumi saukt vainīgo pie kriminālatbildības. Viss beidzās ar to, ka Saeima piešķīra O. Stepanovam pilsonību... "par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

No Ventspils uz Kuģniecības izshēmošanu

Diemžēl dažādiem izbijušiem birokrātiem, kuri deviņdesmitajos saprivatizēja pašu iepriekš vadītos valsts uzņēmumus, bija kopīga viena pazīme: nepiemita sajēga par darbu brīvajā tirgū. VTO nebija izņēmums: privatizēto VTO gandrīz nogremdēja Krievijas 1998. gada krīze, un arī vēlāk darbs diez ko nevedās, līdz kravu piesaiste tika atdota specializētām ekspeditorkompānijām.

Bet O. Stepanovs ieguva amatu svaigi privatizētās Latvijas Kuģniecības padomē, kas beidzās ar visiem zināmo faktu: dažādās Britu Virdžīnu ofšoru shēmās no 2002. līdz 2005. gadam aizpeldēja vismaz 130 miljoni dolāru, līdz akcionāri izsvieda O. Stepanovu un viņa rokaspuišus no Kuģniecības. Pie kam izsvieda viņus tīri burtiskā nozīmē: jaunievēlētais kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs iegāja Kuģniecībā kopā ar apsardzes firmu, kamēr O. Stepanovs ar saviem līdzzinātājiem bija izgājuši no ēkas uz pusdienām, un ar spēku neielaida viņus atpakaļ.

Pēkšņā izlikšana nozīmēja, ka shēmotāji nebija paspējuši iznīcināt vai aiznest līdzi dokumentus un rakstveida pierādījumus savām shēmām. Turpmāko divu gadu laikā Ekonomikas policijā tika iesniegti neskaitāmi pierādījumi par kompānijas izzagšanu, tika arī identificēts, kur un kādos veidos noziedzīgi iegūtie līdzekļi legalizēti (lielākoties par tiem iepirka ekskluzīvus nekustamos īpašumus, ar to palīdzot uzpūst trekno gadu burbuli). Paralēls kriminālprocess tika uzsākts Finanšu policijā - par nodokļu nemaksāšanu.

Protams, tas netraucēja O. Stepanovam gadu gaitā noziedot 40,4 tūkstošus Saskaņas centram, pārpirkt vairākus krievvalodīgos medijus, kļūt par Ukrainas goda konsulu Ventspilī, lepoties Latvijā ar ukraiņu medaļām utt. (jāpiebilst, ka tas viss notika ilgi pirms Eiromaidana revolūcijas, kura likvidēja šādu praksi pašā Ukrainā).

Visbeidzot tika ierosināta arī milzīga civillieta, turklāt nevis kādā Latvijas tiesā (kurām, kā jau tolaik rādīja sociologu pētījumi, neuzticas lielākā daļa iedzīvotāju), bet gan Londonas Augstās Justīcijas Tiesas komercstrīdu instancē.

Zagta manta laimi nenes

Tieši Londonas procesā shēmotāji beidzot tika nostādīti šaurajā bezizejā. Sešus gadus pretojoties pierādījumu un liecību gūzmai, O. Stepanova komanda beidzot padevās un sāka slēgt mierizlīgumu, saprotot, ka process ar britu advokātu apmaksu (katrs ņem no 215 līdz 395 mārciņām stundā, kā redzams no lietas materiāliem, kas gadā var pārsniegt 2 miljonus) vilksies vēl ilgi, bet iznākumā tiks zaudēts šā kā tā.

Vispirms O. Stepanovs atdeva savus būtiskākos aktīvus: A/S Topmar Baltic Investments, kam piederēja septītdaļa no A/S Ventbunkers, kas automātiski nozīmēja, ka O. Stepanovs pazaudēja arī netiešo līdzdalību A/S Latvijas Naftas Tranzīts, A/S Ventspils Nafta, SIA Ventspils Naftas Termināls, SIA LatRosTrans u.c. (Citā tiesas procesā O. Stepanovs bija jau iepriekš zaudējis savu agrāko kapitāldaļu pusi no sauskravu ekspedīcijas un pārkraušanas uzņēmuma SIA LSF Holdings.)

Tālāk 2014. gada beigās A/S International Baltic Investments, kam piederēja 27,55% no Latvijas Kuģniecības akcijām un kas šīs akcijas bija iegādājusi par pašai Kuģniecībai izshēmoto naudu (!!!), bija spiesta šīs akcijas (tolaik 55,1 miljonu latu nominālvērtībā) atdot kādam Džovanni Fadžioli (iespējams - tiesu izpildītājs), kurš tās drīz vien atsavināja tālāk.

Bet tas nav viss: O. Stepanovs tagad ticis "izģērbts" līdz tādai pakāpei, ka viņam nācies pārdot pat ģimenes dzīvokli Rīgā, J. Alunāna ielā. Zināms, ka O. Stepanovs palicis dzīvot kādā ēkā Pārdaugavā, kuru laikus pārrakstījis uz padēla vārda - to nav izdevies attiesāt.

Arī no agrākās ietekmes Kālija Parkā, VTO un Ostas Flotē bijušajam privatizācijas mahinatoram pilnībā nācies atvadīties, kaut sauskravu biznesa zaudējumā drīzāk vainojami O. Stepanova strīdi ar paša bijušo sabiedroto R. Meroni, kurš nav kavējies savas ietekmes vairošanai izmantot O. Stepanova sakaušanu Londonas tiesā.

Saskaņā ar Pietiek rakstīto Valsts policijā iesniegti dokumenti, kuros aprakstīta O. Stepanova kādreizējo aktīvu nonākšana R. Meroni rīcībā, taču šis process jau ierosināts par R. Meroni darbībām ar dažādiem arestētajiem aktīviem, ne vairs O. Stepanova shēmām. Pats par sevi saprotams: ja jebkādu tiesu procesu iznākumā tiek konfiscēta O. Stepanova un/vai sabiedroto noziedzīgi iegūtā manta (piemēram, no privatizācijas shēmām), tad tā būtu jāsavāc ne jau R. Meroni, bet gan valstij un/vai citiem cietušajiem.

Pilnībā pazudis aizmirstībā

Savas finansiālās, politiskās un kriminālās ietekmes apogejā "melnais oligarhs" bija izveidojis ap sevi tādu kā "buferi" no juristiem, menedžeriem, finansistiem, reklāmniekiem utt., bet pats kaut kur publiski parādījās mazāk nekā vienreiz gadā. Pēdējais žurnālista mēģinājums uzdot O. Stepanovam jebkādus jautājumus (ap 2011. gadu) beidzās ar pretjautājumu: "Tu vēl skraidi riņķī?"

Tagad paklīduši arī O. Stepanova tuvākie cilvēki: advokāti nodarbojas ar citu klientu lietām, bijušais apsardzes priekšnieks Juris Rekšņa sēž Tukuma lidlauka valdē, daži O. Stepanova agrāk nodarbinātie bijušie čekisti, par laimi, vispār pazuduši no valsts, izbijušais preses sekretārs Aleksandrs Niklass (romānā "Vara" parādās kā viens no centrālajiem tēliem - "A. Miklass") pirms gada nomiris.

Pats O. Stepanovs pazudis no radara tik ļoti, ka atteicies sarunāties ar pensionēto ostas inženieri Nikolaju (Mikolu) Pitkeviču, kad tas vāca materiālus savai pirms gada izdotajai, bagātīgi ilustrētajai grāmatai "Osta, pilsēta, cilvēki: Ventspils ostas vēsturisks apskats (1959. - 1991.)". Autoram bija izdevies atrast pat tādus informācijas sniedzējus par astoņdesmitajiem gadiem, kas tagad dzīvo Grieķijas salās - piemēram, Juriju Paderovu, bet ne O. Stepanovu. No agrākā "melnā oligarha" pārpublicēts vien kāds vecs citāts no citas grāmatas.

Tā cilvēks, kurš divdesmit gadus kontrolēja aptuveni pusi no biznesa aktīviem Ventspils ostā (lielākoties paša prihvatizētos terminālus) un 2005. gadā kopā ar sabiedrotajiem izraisīja t.s. Ventspils tranzītbiznesa karu - pagaidām lielāko korporatīvi kriminālo konfliktu Latvijas vēsturē, ir pilnībā zaudējis šo paša uzsākto tranzītkaru, pazaudējot arī visu no Latvijas Kuģniecības un citiem uzņēmumiem savulaik izshēmoto naudu. Lai arī konflikts pēdējos gadus kļuvis mazāk publiski redzams, tas ne tuvu nav beidzies (vēl taču ir, ko dalīt!), taču tranzītkarš tā izraisītājam viennozīmīgi beidzies ar totālu sakāvi. Un tas nav maz.

Bet par O. Stepanova kritienu "no kņaziem mēslainē" savā ziņā visbriesmīgāk ilustrē fakts, ka šo kritienu neviens pat nebūtu pamanījis, ja īstajā brīdī neiznāktu "Vara".

Novērtē šo rakstu:

107
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...