Apstiprinās ziņas par premjera padomnieka – piena rūpnīcas iniciatora iepriekšējo neveiksmīgo biznesu
PIETIEK28.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek trešdien guva apstiprinājumu neoficiālajai informācijai, ka tagadējais Ministru prezidenta padomnieks Uldis Krievārs, kurš ir viena no galvenajām figūrām piecus miljonus latu lielas valsts garantijas saņēmušajā jaunajā piena pārstrādes rūpnīcā, patiešām līdzdarbojies nu jau faktiski likvidētā kooperatīva Laidars G vadībā. Pietiek rīcībā nonākuši kooperatīva valdes sēžu protokoli, no kuriem izriet, ka arī Krievārs aktīvi piedalījies uzņēmuma neveiksmīgajā vadīšanā.
Kā jau ziņots, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra un Lursoft datiem Krievārs Laidara G valdē nemaz nav bijis, bet sabiedrības dalībnieku saraksts Lursoft datu bāzē nav pieejams. Savukārt pats tagadējais premjera padomnieks par šo savu negatīvo uzņēmējdarbības pieredzi runā nelabprāt.
Latvijas piena preses pārstāve Iveta Tomsone Pietiek aizvadītajā nedēļā ne noliedza, ne apstiprināja to, ka Krievārs būtu aktīvi piedalījies izputējušā Laidara G valdes sēdēs, tā vietā paziņojot: „Ja vēlaties uzzināt, ko Uldis Krievārs runājis valdes sapulcēs, lūdzu, precizējiet, konkrēti kādās sapulcēs un konkrēti par kādiem jautājumiem.”
Nu Pietiek rīcībā nonākuši vairāki Laidara G valdes sēžu protokoli, no kuriem izriet, ka Krievārs patiešām piedalījies šajās sēdēs un aktīvi piedalījies nesekmīgajos mēģinājumos glābt neveiksmīgo biznesu.
Tā, piemēram, 2007. gada 22. maijā Krievārs vairākkārt uzstājies Laidara G valdes sēdē, cita starpā aktīvi atbalstot kāda kooperatīva biedra izslēgšanu: „Ir jātiek skaidrībā, ja viņš kā kooperatīva biedrs neko nepalīdz tad viņš ir jāizslēdz no kooperatīva. Un pēc tam viņš paliek kā konkurents, kā parasta kautuve, kā, piem., Aibi vai Heinors, bet uzskatu, ka kooperatīvs nedrīkst būt konkurents gaļas biznesā. Nedrīkstētu būt mūsu biedrs, ja rodas tiešs interešu konflikts. (..) Ja kādam no Laidara biedriem ir sava kautuve, viņš pēc definīcijas nevarētu būt Laidara biedrs, viņam konfliktē intereses ar Laidara interesēm.”
Tāpat Krievārs valdes sēdē izteicis virkni priekšlikumu par Laidara G darba uzlabošanu: „Ideālais variants ir apmēram šāds: Laidaram pašam ir 100 lopi mēnesī, Dzēses var nodrošināt 50 lopus, Jaunais Piens var nodrošināt 100 lopus, kopā jau ir 250 lopi mēnesī, pārējie ir jāatrod. Ir kautuves, kuras brauc apkārt un pērk lopus, un maksā naudu uz vietas. (..) Pats galvenais ir dabūt lopu plūsmu caur Laidaru. Mani neapmierina iepriekšējais līmenis, ir vajadzīgs marketings. Ir jādomā par piena lopu problēmām.”
Taču šīs un citas Krievāra aktivitātes, par kurām viņš tagad nevēlas runāt, nav palīdzējušas – 2007. gada nogalē tika pieņemts lēmums par kooperatīva likvidāciju. Zaudējumus cietis arī pats Krievārs – kā atzīst preses sekretāre, „tāpat kā citi zemnieki, arī U. Krievārs zaudēja kooperatīvā ieguldīto”, taču vainojama nekādā gadījumā neesot tagadējā piena rūpnīcas būves iniciatora neprasme, bet gan „iepriekšējās kooperatīva vadības neveiksmīgās un neprasmīgās darbības un vienlaikus kriminālo aprindu ietekme uz Latvijas gaļas tirgu un tirgū iesaistītajiem dalībniekiem”.
Pietiek jau informējis, ka šonedēļ ielikts pamatakmens SIA Latvijas piens iecerētajai jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai. Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada nogalē dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrībām – Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS. No šīm trim sabiedrībām noteicošā loma ir pēdējai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārējām – pa 25%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Krievārs.
Pēc tam, kad Pietiek 15. septembrī publiskoja datus par Trikātas KS meitasuzņēmumu pagājušā gada saimnieciskajām neveiksmēm, uzņēmums nāca klajā ar paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka „nepilnas divas nedēļas pirms SIA Latvijas Piens pamatakmens ielikšanas jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku - piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai” un ka „īpaši aktīvi tiek nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS”.
No kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, kooperatīva biedru līdzfinansējums – miljons latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
