Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā daudz nākas dzirdēt politiķus un valsts amatpersonas runājam par sociālā nevienlīdzības mazināšanu. Un kā nu ne – uz šo kliedzošo parādību Latvijā jau ilgāku laiku norāda ārzemju eksperti, un vietējie valsts vides veidotāji vairs nevar izlikties, ka tāda lieta Latvijā neeksistē. Tāpēc, jo straujāk tuvojas vēlēšanas, jo aktīvāka ir retorika par apņēmīgo cīņu ar šo „pēkšņi uzradušos” nepatīkamo parādību.

Tomēr solījumi ir bijuši arī iepriekš. Un pat no šobrīd valdošo partiju puses, kuras uzreiz pēc vēlēšanām ļoti veiksmīgi parasti aizmirst šo pēc tam traucējošo jautājumu iekļaut aktuālo darbu sarakstā vai izliekas to nesaprotam. Vienkārši sakot, nonākot varas pozīcijā, politiķiem gluži cilvēcīgi pazūd politiskā vēlēšanās to risināt, jo ir daudz aktuālāku lietu. Šī problēma nonāk dienasgaismā tikai pirms vēlēšanām, jo tā skar plašus iedzīvotāju slāņus un ir izmantojama kā efektīgs trumpis politiskajā argumentācijā.

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā vismaz piektdaļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā 2010.gadā bija pakļauti nabadzībai, kas ir milzīgs skaitlis (http://www.csb.gov.lv/dati/nabadzibas-riska-indekss-30278.html), sevišķi ņemot vērā, ka valsts vairāk kā 20 gadus ir neatkarīga un teju desmit gadus atrodas Eiropas Savienībā. Vēl negatīvāka aina attēlota Latvijas Bankas galvenās ekonomistes A.Bičevskas rakstā „Kā krīze ietekmēja dažādu iedzīvotāju grupu pirktspēju”: „Materiālās nenodrošinātības (material deprivation) rādītājs, kas atspoguļo to mājsaimniecību īpatsvaru, kas saskaras ar grūtībām apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, kredītmaksājumus un iegādāties ilglietojuma preces, ir nozīmīgi pasliktinājies: no 22% 2009. gadā līdz 27% 2010. gadā, un vēl līdz 30% 2011. gadā.” Šai pat rakstā minēts, ka, sadalot sabiedrību algotajā darbaspēkā, pensionāros un pašnodarbinātajos, vislielākā nevienlīdzība ir tieši algotā darbaspēka vidū. (http://www.makroekonomika.lv/ka-krize-ietekmeja-dazadu-iedzivotaju-grupu-pirktspeju)

Principā priekšvēlēšanu gaisotnē zemu atalgotie darbinieki var vienīgo reizi justies sadzirdēti (ja vien tie vispār vēl atrodas dialogā ar valsts politikas veidotājiem), jo pārējā laikā tajos neviens neklausās – arodbiedrību ietekme Latvijā tā arī nav attīstījusies.

Domāju, ka nevienu nav īpaši jāiepazīstina ar ienākumu nevienlīdzību, par ko ir pietiekoši daudz publiski pieejama informācijas. Latvijas apstākļos tas ir no 200 Ls līdz daudzu desmitu tūkstošu ienākumiem mēnesī - pat valsts kapitālsabiedrībās. Atšķirība vairāku desmitu reižu apmērā, ņemot vērā vispārējo valsts stāvokli, ir kliedzoša. Kliedzoši ir arī tas, ka vispārējas nevienlīdzības un lielas nabadzības apstākļos valsts uzņēmumos ar vieglu roku divkāršo maksimālā atalgojuma griestus, argumentējot to ar it kā lielo algu nekonkurētspēju un iespējamo „neaizvietojamo” vadītāju aizplūšanu uz privātsektoru (skeptiski gribas pavaicāt, kurš ir aizplūdis, kurš tad ir pilnīgi neaizvietojams vadītājs Latvijā un vai trūkst daudz labu izglītotu cilvēku? Vai darba tirgū valda pilnīga konkurence? Vai politiskie ielikteņi padomēs un dažādu valsts vai struktūrvienību vadošos amatos ir izgājuši objektīvu atlasi?).

Latvijā ir lielākais Džini koeficients (ienākumu nevienlīdzības rādītājs) Eiropā pēc Eurostat datiem - koeficients Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis, salīdzinot ar 2011.gadu, un ir 36%, kas ir augstākais rādītājs ES (Lietuvā 2011.gadā 32.9%, Slovēnijā 23.8%, Zviedrijā 24.4%, vidēji Eiropas Savienībā 29%, Norvēģijā 22.9%, Islandē 23,6%). Augsts Džini koeficients virs 30% vēl ir Rumānijā, Polijā, Portugālē, Grieķijā, Spānijā, Lielbritānijā, taču pēdējā tas visticamāk ir izteikti ļoti augsto ienākumu gūstošā iedzīvotāju slāņa dēļ. Lielākajā daļā šo augsto Džini koeficienta valstu ir arī recesija un ekonomikas problēmas, un tas nav nekāds paradokss, jo ilgtspējīga ekonomiska attīstība ir lielā mērā saistīta ar lielu vidusšķiru un tās pirktspēju un zemu ienākumu polarizācijām.

Sociālo nevienlīdzību vislabāk mazina pareizi sakārtota progresīva ienākumu nodokļu sistēma. Latvijā tāda nekad nav bijusi, jo valdības elite nekad tādu nav vēlējusies. Arī nodokļu sistēmu veidojošās amatpersonas nav centušās tādu ieviest. Gluži vienkārši – labi apmaksātai elitei tas nav izdevīgi. Un tomēr šāda sistēma ir ārkārtīgi svarīga labklājīgas un relatīvi saticīgas sabiedrības veidošanai, tā caurvij visas sfēras un skar katru iedzīvotāju. Šobrīd esošā situācija, kad liela daļa Latvijas sabiedrības slīgst nabadzībā vai ir spiesti izbraukt uz citām valstīm (ko labi apmaksāti cilvēki vienkārši neredz), ir tieši iepriekšējo gadu politikas veidotāju rīcības rezultāts – kas ir ļoti negatīvs. Turklāt šo negatīvo rezultātu nemazina arī pēdējā laika pozitīvie ekonomiskie rādītāji, valstij atlabstot no krīzes – jo daudzi rādītāji ir vidējie un mūsu valsts joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES ar vislielāko nevienlīdzību.

Vairumā gadījumu ierindas darbiniekam uzlabojumi nav jūtami. Un problēma ir tajā, ka valsts mērogā netiek cieņā turēt godīgs darbs, par ko normāli darbinieki varētu nodrošināt sev normālu iztikšanu (labklājīgas valsts pazīme). Taču darbs ir svarīgākais pamatvērtību radītājs sabiedrībā. Vienas no svarīgākajām profesijām sabiedrībā ir skolotāji, policisti, mediķi. Dīvainā kārtā Latvijā vairumā gadījumu šīs profesijas un citu profesiju pārstāvji saņem savam darbam neatbilstošu atalgojumu. Progresīva ienākumu sistēma šo netaisnību vismaz daļēji mazinātu. Turklāt progresīva ienākuma nodokļa sistēma attīstītajās valstīs tiek uzskatīta par visgodīgāko, jo ņem vērā iedzīvotāju pirktspējas rādītāju. Par šādu sistēmu, piemēram, pēdējā gada laikā ASV aktīvi iestājies arī investors un miljardieris Vorens Bafets. Rietumeiropā tāda jau sen pastāv, un to atbalsta lielākais vairums vadošo ekonomistu.

Progresīvajam ienākumu nodoklim mūsu sabiedrībā ir arī ne mazums pretinieku. Tas nav brīnums, jo cilvēkiem principiāli nepatīk nodokļi, kā arī sevis nopelnītais šķiet īpaši tuvs, aizmirstot, ka sabiedrība tam arī daudz ko ir devusi un ikdienā dod (mācības, medicīniskā aprūpe, infrastruktūra, drošība, utt.). Tāpēc nodokļu iekasēšana ir un būs, lai vai cik tas būtu nepatīkami. Turklāt ienākumu pārdale ir pastāvīga ekonomikas teorijas diskusija bāze un var aizsniegties arī nebeidzamos filozofiskos augstumos. Tomēr, cenšoties saglabāt raksta vienkāršību un arī tāpēc, ka pats atbalstu progresīvu ienākumu nodokli, vēlos kliedēt vairākus mītus par to:

Mīts Nr. 1. Progresīvais nodoklis ir sods gudrajiem, veiksmīgajiem un centīgajiem. Šo mītu ir svarīgi saprast kā nepareizu, jo pēc būtības uz to jāskatās pilnīgi no otras puses - progresīvais nodoklis ir atlaide mazāku algu īpašniekiem, no kā iegūst faktiski visa sabiedrība (jo nauda ātri atgriežas apgrozībā dēļ nepieciešamības to tērēt pirmās nepieciešamības precēs, pieaug kopējā iedzīvotāju pirktspēja, attīstās ekonomiskā aktivitāte). Tam pamatā ir vidējās un galējās tieksmes patērēt teorija ekonomikā.

Respektīvi, ir noteikta ienākumu summa, to var arī saukt par iztikas minimumu (Latvijā oficiāli šobrīd 180 Ls, taču daudziem tā ir augstāka, un reāli jau katrs pats sev to var novērtēt), ko katrs cilvēks ir spiests patērēt – pārtikai, transportam, komunālajiem maksājumiem, utt. Teorija nosaka, ka, pieaugot ienākumiem, izdevumi arī pieaug, taču arvien lēnāk, līdz nepieaug pavisam. Tālāk radusies starpība starp ienākumiem un patēriņu ir uzkrājumi. Uzkrāt ir labi, un, ja uzkrāts tiek bankā, nauda arī atgriežas ekonomikā (taču lēnāk), tomēr daudz būtiskāk ir neatņemt lielai sabiedrības daļai iespēju patērēt, turklāt šāda naudas aprite ir daudz efektīvāka. Šai sakarā vēlos citēt Pasaules Bankas (PB) ekspertu atziņas: „Pasaules Bankas (PB) pētnieki gan norāda, ka augoša nabadzība samazina arī ekonomikas nākotnes izaugsmes iespējas. Zināmos apstākļos indivīdi, reģioni vai veselas valstis var pat nonākt tā saucamajās nabadzības lamatās. Proti, zemāki ienākumi cilvēkiem liedz saņemt kredītus, tērēt vairāk naudas savas kvalifikācijas uzlabošanai un celt patēriņu, nolemjot gan indivīdus, gan ekonomiku kustībai pa sava veida apburto loku. Pēc PB atzinuma, pašu spēkiem no šādām lamatām izkļūt bieži ir ļoti grūti, un palīdzēt var tikai liela finanšu palīdzība no ārpuses, kas ļauj būtiski mainīt apstākļus. Tieši tādēļ arī nabadzīgo cilvēku īpatsvars nereti ir viens no skaidrojumiem, kādēļ kādas valsts ekonomika attīstās lēnāk nekā valstīs ar līdzīgiem citiem nosacījumiem. PB secina, ka ir trīs ļoti būtiski faktori, kas ir saistīti ar ekonomikas izaugsmi, - nabadzība, sabiedrības nevienlīdzība ienākumos un vidusšķiras lielums.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/eksperti-pieaugosa-nabadziba-var-butiski-traucet-attistibai.d?id=36934057)

Latvijā visu šo trīs parametru rādītāji ir neapmierinoši, un ekonomikas izaugsme tiek balstīta pārsvarā uz eksportu, kas ir nepietiekami. Tāpēc kopēja labuma pēc daudz efektīvāk ir lielāku nodokļa slogu pārorientēt uz turīgāko slāni, kā tas jau daudz kur ir pasaulē izdarīts un tiek uzskatīts par normālu parādību.

Mīts Nr. 2. Progresīvais nodoklis ir netaisnīgs pret lielāku algu īpašniekiem. Īstenībā nē, sistēma ir pilnīgi vienlīdzīga, ja ir pareizi veidota. Un pareizu izveidot ir ļoti vienkārši – vajag nodokļa likmi attiecināt visiem vienādi pret algu daļām, taču katrai nākošai daļai likmi palielināt. Šāda sistēma kā piemērs ir attēlota tabulā 1. - ar algu 500 Ls un algu 1500 Ls (skaitļi un likmes ir nosacīti, nepiemērojot tos reālajai situācijai). 

Tabula 1.

0-100 Ls

100-200 Ls

200-300 Ls

300-400 Ls

400-500 Ls

500-600 Ls

600-800 Ls

800-1000 Ls

1000-1500 Ls

Virs 1500 Ls

Alga 1 = 500 Ls

0%

20%

22%

24%

26%

28%

30%

32%

34%

36%

Alga 2 = 1500 Ls

0%

20%

22%

24%

26%

28%

30%

32%

34%

36%

Pēc tabulas vajadzētu būt skaidram, ka par pirmajiem 500 Ls abi algu saņēmēji nomaksās vienādi lielu nodokli. Nodokļa nelielais pieaugums attiecas tikai uz katru no nākamajām algu daļām, bet saskaņā ar ekonomikas teoriju par vidējo tieksmi patērēt cilvēku patēriņš, pieaugot ienākumiem, nepieaug tik strauji, tāpēc paliek vairāk brīvu līdzekļu un relatīvi lielāku nodokli nomaksāt nevajadzētu būt problēmām. Pēc šādas sistēmas ir arī viegli veikt aprēķinus, tā nav sarežģīta.

Mīts Nr. 3. Progresīvais nodoklis ir Baltijas valstīm netipisks (citējot finanšu ministru). Vispārēja tendence pasaulē ir virzīties uz progresīvu ienākumu sistēmu, tāpat kā uz ilgtspējīgām ekonomikām. Pie lineārām likmēm regulētajās brīva tirgus ekonomikās ilgtspējība nav panākama, jo arvien lielākus ienākumus daudz vieglāk gūt ar lielākiem ienākumiem, līdz ar to nevienlīdzības plaisa un nestabilitāte vienmēr palielināsies. Tam piemērs ir kaut vai Lato Lapsas publicētie miljonāru saraksti, kā arī vienkāršs apsvērums, ka ar lielu naudu iegūt lielu naudu ir daudz vienkāršāk.

Mīts Nr. 4. Progresīvā nodokļa oponenti nereti saka – beidziet čīkstēt un sāciet strādāt. Bet tas ir nepareizi no vairākiem aspektiem:

- ir daudz svarīgu profesiju, kur ir mēnešalgas, nevis atalgojums no padarītā. Latvijā 2010.gadā bija gandrīz 30% pensionāru un veseli 56,1% algota darba strādnieku – tātad lielākā sabiedrības daļa. Un arī atalgojuma no padarītā gadījumos atalgojumam pēc padarītā ir limits, kaut vai fizisko spēju limits (piemēram, žurnālistu nesen aprakstītie darbi zivju cehos). Sabiedrībā vienkārši visi nevar un nedrīkst būt uzņēmēji vai pašnodarbinātie, un algotā darba darītājiem ir un būs liela nozīme;

- mēnešalgu sistēma nereti ir greizo spoguļu karaļvalsts, kur līdz objektīvam godīgumam vēl tāls ceļš ejams – nav iespējams nemaz objektīvi izvērtēt visu cilvēku spējas, centību (spēju attiecību pret iespējām), izglītību (formālo un faktisko), u.c. kvalifikācijas rādītājus. Progresīvā nodoklis gluži automātiski pieber šķipsniņu godīguma šajā sarežģītajā sistēmā;

- makroekonomikas vide un nodokļu sistēmas politika valstī kādam ir jāveido (katram jādara savs darbs), un, ja par to atbildīgās amatpersonas ilgstoši nevēlas šo darbu darīt pareizi, uz to no malas jānorāda. Būtu vēlama vispār lielāka iedzīvotāju aktivitāte šīs tēmas sakarā, jo politiskā ziņā šobrīd notiek tas, kas vēsturē ir daudzreiz piedzīvots, piemēram, pirms Franču revolūcijas – pie varas esošie un bagātie valsts vajadzības spiež apmaksāt proletariātam. Un visiem vajadzētu vairāk domāt par to, kā veidot sabiedrību labāku, jo man aizdomas, ka šobrīd dominē uzskats, katram domāt par sevi un gan jau sabiedrībā viss sakārtosies.

Mīts Nr. 5. Esošā sistēma ir godīga un dabiski radusies. Dziļā nevienlīdzības situācija ir radusies vēsturiski piemērojot procentuālu sistēmu (kaut vai kopš Latvijas neatkarības nepārtraukti procentuāli ceļot algas). Tīri teorētiski cilvēkiem šķiet, ka procentuālas attiecības pret visiem ir godīga un vienāda, taču tā gluži nav. Ja iestādē, piemēram, visiem darbiniekiem ir algu pielikums 10% apmērā, tad daudz lielāku ieguvumu iegūst lielo algu darbinieki, kam pieaugums absolūtajos skaitļos ir daudz lielāks. Tāpat šobrīd aktualizētā ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 24% līdz 22% daudz lielāku labumu dos lielāko algu īpašniekiem un sociālā nevienlīdzība tieši palielināsies. Tā būtiski palielinājās arī samazinot PVN no 22% uz 21%!

Mīts Nr 6. Progresīvo nodokli ieviest nav jēgas, jo cilvēki sāks saņemt algas aploksnēs vai slēps lielos ienākumus. Īstenībā ir vērojama tendence legalizēt savus ienākumus, cilvēki vēlas gūt iespēju nākotnē tik pie kredīta iespējas, vēlas arī uzkrāt pensijai (lai vai cik varbūt smieklīgi tas neizklausītos esošās skepses apstākļos par pensiju sistēmu), kā arī daudzās jomās nevar saņemt naudu aploksnēs (valsts sektors, respektabli ārzemju uzņēmumi). Nodokļu sistēmas nosliece uz lielāku progresivitāti nemaz neradītu radikālas izmaiņas un gribētos pat apgalvot, ka turīgajam iedzīvotāju slānim pat nebūtu jūtama. To, ka apsviedīgi cilvēki mēģinātu mainīt ienākumu formālo veidu, kam būtu vismazākā procentu likme, nav izslēgts, bet šis ir tehniskas dabas jautājums, ko Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu var atrisināt, ja grib.

Mīts Nr. 7. Progresīvo nodokli atbalsta sociālisma ideju piekritēji un kreisie - tas ir slikti, jo ir pret kapitālismu. Patiesība ir tieši otrāda. Progresīvais nodoklis ir stingri jānodala no sociālisma idejām, jo vienīgais, ko tas dara, ir mēģina mazināt nevienlīdzību (nevis iznīcināt), kam sabiedrībā var būt kumulatīvs efekts un eventuāli politiski nemieri. Sociāli atbildīgās valstis jau gadu desmitiem ar progresīvo nodokli ir visas Skandināvijas valstis, Vācija, Austrija un citas Eiropas valstis, kas var būt paraugs citām valstīm pasaulē gan demokrātijas, gan ekonomikas konkurētspējas, gan labklājības ziņā. Savukārt Latvijā darbojas pārprasts kapitālisms šauras elites interesēs (atcerēsimies B.Flika frāzi televīzijā, ka Latvijā ir viegli būt bagātam, bet grūti nabagam – un tas bija tieši šīs tēmas kontekstā). Šajā sakarā, lai neatkārtotos, ļoti gribētu ieteikt izlasīt internetā pieejamu Otto Ozola rakstu „Seklo prātu trulās piezīmes par Re:Baltica pētījumiem”. Manā skatījumā lielisks raksts. Uzskatāmībai attēlošu arī pāris Eiropas valstu progresīvā ienākuma nodokļa sistēmas.

Vācija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

8004 €

0%

8005 €

13469 €

14%

13470 €

52881 €

23.97%

52882 €

250730 €

42%

250730 €

-

45%

Itālija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

15000 €

23%

15000 €

28000 €

27%

28000 €

55000 €

38%

55000 €

75000 €

41%

75000€

-

43%

Nīderlande

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 €

18628 €

33%

18629€

33436 €

41%

33437 €

55694 €

42%

55694 €

- €

52%

Lielbritānija

Ienākums no

Ienākums līdz

Nodokļa likme

0 £

9440 £

0%

9440 £

32010 £

20%

32010 £

150000 £

40%

150000 £

-

45%

Kā redzams, visās Eiropas valstīs ir liela ienākumu nodokļu progresivitāte, kas tur tiek uztverta par normu. Latvijai nebūt nebūtu jāpārņem momentā līdzīga mēroga progresivitāte, taču nebūtu slikti beidzot ieviest kaut vai principiālu progresīvu nodokli, gadiem ejot, piekoriģējot likmes. Taču neizskatās, ka kāds pat to vēlētos. Arī Latvijas Bankas galvenā ekonomiste A.Bičevska norāda uz šādu nepieciešamību: „Ņemot vērā jau tā augsto materiālās labklājības polarizāciju un gaidāmo tās palielinājumu nākotnē, progresīvākas nodokļu politikas aktualitāte tikai pieaugs. Ar kuru nodokļu likmēm vai atlaidēm, pabalstiem vai citiem veidiem progresivitāte tiek panākta, tā jau ir politiķu un valdības izvēle, tomēr risinājumi jāmeklē.” (http://www.makroekonomika.lv/ka-krize-ietekmeja-dazadu-iedzivotaju-grupu-pirktspeju). Šobrīd valdība ir samazinājusi PVN likmi un kā prioritāti noteikusi darbaspēka nodokļu mazinājumu (tas automātiski palielinās nevienlīdzību, jo mazāk atalgotām mājsaimniecībām efekts būs mazāks). Jautājums – vai valdība ir pareizi sabalansējusi prioritātes?

Neapliekamais minimums ir vēl viens faktors, kas pilda sociālā taisnīguma funkciju. Latvijā tas pašlaik ir 45 Ls mēnesī, to plānots palielināt līdz 60 Ls mēnesī no 2014.gada. Šādam mazam neapliekamam minimumam ir ārkārtīgi niecīgs nevienlīdzību izlīdzinošais efekts – tikai 12 Ls apmērā ar 20% ienākuma nodokli (1/5 no 60). Salīdzinoši Rietumeiropas valstīs neapliekamais minimums ir vairāk kā desmit reizes lielāks – Vācijā 7664 eiro gadā, Lielbritānijā 9440 mārciņas gadā, Spānijā 5151 eiro gadā, utt. Tik pat liela starpība ir neapliekamajos minimumos par bērniem, kas neapliekamā minimuma starpību starp šīm valstīm un Latviju vēl vairāk palielina. Neapliekamajam minimumam vispār būtu jābūt iztikas minimuma līmenī, jo valstij nav ne loģiski, ne morāli ētiski atvilkt nodokli no pašas valsts aprēķinātā iztikas minimuma.

Finanšu ministrijas izstrādātais plāns ieviest progresīvu neapliekamo minimumu algām līdz 200 Ls nav vērtējams kā nopietns solis nevienlīdzības mazināšanā (kaut arī tas ir neliels solis pareizā virzienā) un tāpēc to nevar nosaukt par progresīvu ienākuma nodokļa sistēmu (progresivitāte sākas un beidzas pie nabadzības sliekšņa). Progresivitātes skalai būtu jāsniedzas daudz tālāk, sistēmai būtu arī jābūt daudz visaptverošākai, vienkāršākai un efektīvākai. Turklāt, strādājot pie nākamā gada budžeta, šobrīd notiek cīņas partiju starpā par prioritātēm – mazināt nevienlīdzību, vai mazināt darbaspēka nodokļa slogu uzņēmumiem (arī esmu par uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, taču tur ir arī citi ietekmējami faktori – birokrātiski administratīvie traucējumi, citu resursu izmaksas, utt).

Var tikai piebilst, ka, salīdzinot ar augstāk minētajām valstīm, kur ienākuma nodokļa likme sasniedz pat 50% (Francijā pat 75% ļoti lielajiem ienākumiem, kas man šķiet tomēr pārspīlēti, jo principiāli nav labi pārkāpt 50% robežu), Latvijā ir salīdzinoši zems ienākumu nodoklis! Valdības iespējas kaut ko darīt mazina arī fiskālā rāmja ietvars (to mazināja arī PVN samazināšana 2012.gada 1.jūlijā Māstrihtas inflācijas kritērija nodrošināšanai, kā arī kā manevrs vienmēr paliek samazināt ienākuma nodokli zemākām algām, kas uzņēmumiem ir pārsvarā, un palielināt lielākām – matemātiski tur vienmēr ir iespējams izlīdzinājumu iegūt).

Līdz ar to nav īpašu cerību uz patiesu sociālās nevienlīdzības mazināšanu tuvākā laikā vai eiropeisku un progresīvu nodokļu sistēmu, lai vai cik centīgi un daiļrunīgi politiķi neizliktos. Jautājums ir tikai – kas atbildīgajiem valstsvīriem un amatpersonām traucēja tādu veidot vairāk kā 20 gadu garumā pēc neatkarības atjaunošanas?

Novērtē šo rakstu:

83
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...