Iesaki rakstu: 
Ir pagājis pusgads kopš Daiļd...sēju* pārkombinēšanās**, un 30. oktobrī stāsies spēkā likums, kurš vēl vairāk nabadzībā iedzīs un/vai trimdā aizdzīs lauksaimniekus, proti, industriālie lielražotāji [sacerējās] vest uz Panamaxkuģiem ar pesticīdiem audzētos graudus ar lēto, krāsoto degvielu, bet mazie un bioloģiskie lauksaimnieki samierinājās par kartupeļu un ābolu vešanu ar dārgo degvielu mašīnas bagāžniekā.
Aprīlī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Armandu Krauzi (ZZS) solījās kādu mēnesi padomāt. Un sadomāja – jūnijā likums tika papildināts ar normu, ka marķēto degvielu varēs izmantot ne tikai traktoros, bet arī: „Atļauts izmantot lauksaimniecības produkcijas ražotāja saražoto vai izaudzēto lauksaimniecības produktu pašpārvadājumiem Latvijas Republikā, ja pašpārvadājumus veic pats lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai viņa darbinieks, izmantojot lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā esošu kravas automobili (kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz divas sēdvietas)." ***
Tā pagāja vasara, un ar apkūlībām Zemkopības ministrija „lika priekša” lieliem un maziem lauksaimniekiem likumu pavadošo noteikumu projektu, kurš joprojām nav iesniegts Ministru kabinetā****.
Ievērojot MK noteikumu projektā papildinājumu, kas precizē kārtību, kādā VID organizē mehānisko transportlīdzekļu pārbaudi, beidzot arī lielražotāji apjēguši, ka uz ostu ar fūri graudus vest varēs, bet atceļā minerālmēslus ne, ka ar vienu un to pašu traktoru nevarēs art zemi un braukt mežā pēc malkas, vai tīrīt ceļu. Kā apgalvo speciālisti, tad degvielas krāsošanai izmantotais marķieris ir tik jiftīgs, ka tā „klātbūtne” saglabāsies bākā arī pēc mazgāšanas, tā ka industriālie lielražotāji, ievērojot likuma burtu, droši varēs pavadīt ziemas Taizemē vai Seišelu salās, jo pagasta ceļu tīrīšana ar traktoriem un citas haltūras ar "fūrēm", kurās būs marķiera klātbūtne, viņiem nespīd.
Protams, tas, ka zemnieciņš, savus ābolīšus, oliņas vai medus burciņas bagāžniekā vedot pilsētniekiem, iztērē tūkstošreiz mazāk degvielas, zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) līdz šim neinteresēja, jo Latvijā atšķirībā no Eiropas tiek atbalstīts ražojošais lauksaimnieks – tāds ar „fūrēm” . Tieši mazos zemnieciņus jau novembrī tvarstīs VID un piemēros sodu līdz pat 7100 EUR ar vai bez automašīnas konfiskācijas*****.
Cerams, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nākamajā nedēļā [ar lielražotāju klauvējieniem pa durvīm] apjēgs aizstāvēt vietējo ražotāju intereses un spēs paskaidrot finanšu ministram Jānim Reiram (V): "Jāgroza likums. Mūsu parlamentārie sekretāri aptaisījušies ar krāsu!"
P.S. Interesanti, kurš lobijs šoreiz būs spēcīgāks - vietējais vai ārvalstu investoru, jo, iespējams, jau šajā ziemā Laimdota mūs aplaimos un mazos pagastu ceļus visā Latvijā tīrīs ar angļu traktoriem...
*Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova definējums birokrātiem, kuri daiļi virpina vārdus, neko nepasakot https://twitter.com/Borovkovs/status/324610717552635904
** http://www.pietiek.com/raksti/daildseju_parkombinesanas
*** http://likumi.lv/ta/id/274962-grozijumi-likuma-par-akcizes-nodokli-
**** http://www.losp.lv/node/3485
***** http://likumi.lv/ta/id/89648-latvijas-administrativo-parkapumu-kodekss#p-490148
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
