Aptauja: vairāk nekā puse aptaujāto vēlas, lai Latvijas valdība nevis apkarotu Lembergu, bet aizstāvētu viņu pret ASV sankcijām
Imants Liepiņš06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pilnīgi neprognozētus rezultātus devusi socioloģiskā aptauja, kurā iedzīvotāji aptaujāti par Latvijas valdības reakciju uz ASV sankcijām Ventspils brīvostai: vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka valdībai vajag nevis apkarot Ventspils mēru, bet gan viņu aizstāvēt starptautiski.
Tirgus un socioloģisko pētījumu firma SKDS vēl februārī, pirms Eiropu pārņēma koronavīrusa krīze, bija aptaujājusi 1014 respondentus, uzdodot jautājumu: “Kā tieši Jūs vērtējat faktu, ka saistībā ar ASV noteiktajām sankcijām Latvijas valdība neaizstāvēja Latvijas Republikas pilsoni Aivaru Lembergu? Jūsuprāt, valdība rīkojās [pareizi]...?”
Uz šo jautājumu 31% no visiem respondentiem atbildējuši, ka uzskata valdības rīcību, neaizstāvot A. Lembergu starptautiski, par “drīzāk nepareizu”, bet vēl 23% valdības darbības uzskata par ļoti nepareizām. Uz viņu fona tikai 12% respondentu teikuši, ka uzskata Latvijas valdības rīcību par pareizu, kamēr 17% — par “drīzāk pareizu”.
Interesanti, ka tikai 18% no respondentiem nav nekāda viedokļa šajā jautājumā. Kopumā tātad 54% no respondentiem atbildējuši, ka Latvijas valdībai vajag aizstāvēt A. Lembergu.
Aptaujas veikšanas periodā spilgti iezīmējās divējāda attieksme Latvijas valdības rīcībā pret diviem mūsu valsts pilsoņiem — pēc ilgāka minstināšanās perioda Latvija beigās tomēr izdarīja visu, lai palīdzētu Kristīnei Misānei nokļūt mājās no Dānijas cietuma, nevis lai viņa tiktu izdota ieslodzīšanai cietumā Āfrikā, turpretī Ventspils brīvostas gadījumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns un viņa tābrīža parlamentārais sekretārs (vienlaikus — tiesājamais kriminālprocesā) Juris Jurašs klaji lepojās, ka bijuši Amerikā un panākuši sankciju uzlikšanu Ventspils brīvostai un A. Lembergam.
Jāatzīmē, ka aptaujas veikšanas brīdī vēl nemaz nebija publiskoti dati, ka pēc sankciju uzlikšanas Ventspils ostai kravu apjoms janvārī nokritās par 42,8%, un arī februāra kravu dati bija krasi zemāki nekā gadu iepriekš.
Savukārt attiecībā uz to, kas bija sankciju uzlikšanas iniciatori A. Lembergam, tieši ceturtdaļa no aptaujas respondentiem uzskatījuši, ka sankcijas uzliktas pēc Latvijas valdības iniciatīvas, bet vēl 16% aptaujāto atbildējuši pavisam konkrēti: tas noticis tieši pēc A. Lemberga politisko oponentu — Jaunās konservatīvās partijas — ierosmes. Tikai 27% uz jautājumu “Pēc kā iniciatīvas visdrīzāk tika noteiktas šīs sankcijas?” atbildējuši, ka tas noticis pēc ASV valdības pašas iniciatīvas. Šajā jautājumā 32% no respondentiem nav bijis nekāds viedoklis.
Jau iepriekš rakstīts, ka pašu sankciju uzlikšanas faktu Ventspils brīvostai 57% no respondentiem novērtējuši ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi un tikai 21% tās vērtē ļoti vai kaut daļēji pozitīvi.
Diezgan līdzīgu ainu rādīja SKDS aptaujas dati attiecībā uz otru jautājumu: "Ņemot vērā visu, ko Jūs par to zināt, kāda ir Jūsu attieksme pret to, ka ASV noteica sankcijas pret Aivaru Lembergu?" Šeit tieši puse no respondentiem atbildējuši, ka viņu attieksme pret sankcijām A. Lembergam (kā fiziskai personai un JKP politiskajam oponentam) bijusi negatīva — no šiem respondentiem 29% pauduši drīzāk negatīvu, bet 21% — ļoti negatīvu attieksmi.
Savukārt ļoti pozitīvu attieksmi pre ASV sankciju uzlikšanu tieši A. Lembergam kā fiziskai personai pauduši vien 12% no respondentiem, kamēr daļēji pozitīvu attieksmi šajā jautājumā izteikuši 20%. Interesanti, ka šajā pētījuma daļā uz abiem jautājumiem atbildi nesniegušo respondentu skaits bijis vienāds — pa 19%, kas apliecina, ka sabiedrība par sankcijām ir informēta vienlīdz labi. Aptaujāti tikuši respondenti visā Latvijā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
