Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists - nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Nebūtu labi pieļaut, ka Latvijā pieaug to apdzīvoto vietu skaits, kuras paliek gan bez ģimenes ārstiem, gan potenciāli arī aptiekām, jo to uzturēšana reģionos, tirgojot tikai medikamentus, ir nerentabla.

Laukos, jo īpaši Latgalē, ik gadu tiek slēgtas vairākas aptiekas. Pagājušajā gadā Latgalē slēdza divas aptiekas, un līdz ar Kalupes aptiekas slēgšanu Daugavpils novads ar 19 pagastiem palicis tikai ar vienu aptieku - Višķu pagastā, kuru diemžēl arī var piemeklēt līdzīgs liktenis. Klientu skaits samazinās, savukārt prasības aptiekām gadu no gada aug. Piemēram, pēdējo gadu prasības, kas saistītas ar e-recepšu apkalpošanu slikti strādājošā e-veselības sistēmā, programma zāļu verifikācijai un pretviltošanas pārbaudei, kases aparātu un kases sistēmu nomaiņa atbilstoši kārtējām jaunajām prasībām. Tas viss prasa investīcijas, savukārt tikai ar zāļu tirgošanu šīs izmaksas reģionos nevar nosegt.

Pagaidām Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aptiekas drīkst sniegt tikai atsevišķus pakalpojumus - ķermeņa masas, holesterīna, asinsspiediena un cukura līmeņa mērīšanu. Visus šos pakalpojumus mēs veicam, turklāt daudzviet pat bez maksas. Diemžēl uz lūgumiem apsvērt jaunu pakalpojumu iekļaušanu, ļaujot aptiekās darīt vairāk, atsaucības no Veselības ministrijas līdz šim īsti nav bijis. Mēs piedāvājam atļauto pakalpojumu klāstu papildināt, piemēram, ar detalizētām farmaceita konsultācijām kā valsts apmaksātu pakalpojumu, vakcinācijas kabinetu ieviešanu daļā aptieku un citiem pakalpojumiem. Aptieka būtu kā savā ziņā veselīga dzīvesveida centrs, kurā saņemt atbilstošu konsultāciju un medikamentus, kad nepieciešams jau ārstēties.

Aptiekas ir ieinteresētas sniegt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo vairāk pakalpojumu nozīmē vairāk klientu un lielāku rentablitāti arī mazapdzīvotās vietās. Turklāt farmaceiti nav kasieri pie lodziņa. Viņu zināšanas un pieredze ļauj sniegt iedzīvotājiem profesionālas veselības aprūpes speciālista konsultācijas un pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata bažām, ka aptiekās atļauto pakalpojumu loka paplašināšana varētu būt bīstama klientiem.

Tādēļ “Mēness aptieku” darbības modelis ir orientēts uz kompetentu un izsmeļošu farmaceita konsultāciju sniegšanu sadarbībā ar ārstiem, nevis iegādāto medikamentu daudzuma atlaidēm. Būtiska ir pēc iespējas lielāka sadarbību starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacienti tiktu rūpīgi uzraudzīti no abām pusēm. Mūsu farmaceitu praksē nereti nevis iesakām papildus zāles, bet tieši otrādi - atrunājam mūsu klientu no reklāmās redzētu produktu lietošanas, ja viņiem tie nav vajadzīgi. Farmaceitu konsultācijas ir visbiežāk izmantotais aptiekas pakalpojumus, un diezgan liela daļa aptiekas apmeklējumu beidzas bez pirkumiem. Tas apliecina farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu lomu.

Diskusijās par aptieku pakalpojumu liberalizāciju, būtu svarīgi atcerēties, aptieka nav bode, kur aiziet un nopirkt pēc iespējas vairāk zāļu. Būtībā ikviens medikaments ir inde. Tādēļ iedzīvotāju un veselības sistēmas kopumā interesēs būtu pilnvērtīgi izmantot aptieku kā veselības aprūpes iestāžu potenciālu, paplašinot pakalpojumu klāstu, ko tās var sniegt. Lai aptiekas konkurē un piesaista apmeklētājus ar pakalpojumu, nevis tikai ar cenu reklāmām, jo nav labi stimulēt zāļu lietošanu ar atlaidēm, bonusa punktu uzkrāšanu pirkumiem, kas šobrīd ir galvenais aptieku savstarpējās konkurences ierocis.

* AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

10
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...