Iesaki rakstu: 
Latvijā, valstī, kurā ir viens no mazākajiem jaunā koronavīrusa Covid19 saslimušo un (paldies Dievam) mirušo skaits, radīta revolucionāri inovatīva mobilā aplikācija – “Apturi covid”. Pie tās parādījušies desmitiem “baļķa nesēju” – cilvēki, kuru sakars ar pašu aplikācijas radīšanu mērojams tikai viņu pašu milzīgā ego apjomā, nevis konkrētos soļos, aplikāciju veidojot.
Viens no šiem ambīciju sociopātiem ir kāds Andris Bērziņš – “importa latvietis” (līdzīgi slavenajai menedžerei un caurbirpolitiķei Babai Bubesai), kurš stāsta par savu lomu aplikācijā.
Nerunājot par īpatnējo faktu, ka starp dažādajiem uzņēmumiem šīs personas seja ir vienīgā, kuru kā iniciatīvas dalībnieku izceļ Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centrs īpašajā aplikācijai veltītajā interneta resursā (pat Valstsgribas prezidents šeit norādīts kā institūcija), bet no aplikācijas PR baļķa skabargas šis svešlatvietis vīlē nepārtraukti, cita starpā uzsverot savu piederību par visiem visgodīgākajam politiskajam veidojumam – Jaunajai konservatīvajai partijai.
Jaunākajā no PR baļķim novīlētajām publikācijām Bērziņš aizņem brīvdienu žurnāla Sestdiena lappusi, noslēgumā tā arī nepasakot neko konkrētu, bet ļaujot noprast izlietās sviedru jūras un ļaužu pūļus, kas līdzīgi kā Mozum tieši viņam sekojuši ceļā uz mērķi.
Pati aplikācija šķiet īpatnējs rīks, lai “apzinātu kontaktu ar saslimušajiem”, un tās formālais izstrādes autors - SPKC, iestāde, kuras karogs kā formālajam izstrādātājam rādās android un apple ierīču aplikāciju veikalos. Lieki teikt, ka SPKC štatā nav tādu resursu, lai veidotu aplikācijas un pašā aplikācijas mājaslapā atrodamajā “memorandā” tiek runāts par iespējamām nākotnē sedzamam izmaksām. Te gan nevar atrast konkrētību – par kādu ziedojumu, labās gribas dāvinājumu u.tml. aplikāciju sagatavojot īsti ir runa.
Demokrātijas un tiesiskuma sargsuņi ne mirkli nemirkšķina, kad publiski neparādās nedz iesaistīto programmētāju skaits, nedz viņu kopējās darba stundas, nedz dāvanas budžets – ko taču varētu likt pie māmuļas Latvijas kājām un pelnītu punktus triju zvaigžņu apbalvojumiem. Tieši tāpat kā pie aplikācijas veidotājiem pieskaitīti PR baļķa nesēji prezidenta kancelejā un individuāli sociopāti, bet nav norādītas summas par izstrādi un skaidrs katras puses ieguldījums.
Aizplīvuroti neskaidra ir arī aplikācijas masīvā reklāmas kampaņa – vides reklāmu un online mikss pēc vispārējas aplēses varētu būt ne mazāks par 50 000 EUR. Taču visi draudzīgā korī runā par dāvanu Latvijai. Nesen reklāmas industrija sūkstījās, ka tai pandēmijas laikā nāksies lūgt atbalstu valstij, jo ieņēmumi apsīkuši un būs jāatbrīvo darbinieki, taču nācijas veselības vārdā atradās desmiti tūkstoši barterziedojumu. Vai tas nav jauki?
Situācijas absurdu un mazmelus varam atrast arī versijās par to, kā tad aplikācija tiek lietota šobrīd. Publiski parādījies skaitlis – 40 tūkstoši lejuplāžu. Aplikāciju izstrādātāji zina – ne jau vienreizējs aplikācijas lejuplādes skaitlis, bet dati par regulāru lietošanu ir patiesi svarīgi. Aplikācijas veidotāji un SPKC nepublisko šādus datus, statistiku par lejuplādējušo dzimumu un vecumu sadalījumu, kas taču šādā, tik sabiedriski nozīmīga projekta gadījumā būtu svarīgi.
Ik pa laikam baļķa nesēji par spīti inovācijai sagādā nepatīkamus brīžus naivajiem aplikācijas lietotājiem - “Apturi covid” darbojas nekorekti un, piemēram, uz apple tālruņiem tā darbojas vien tikai tajos telefonos, kuros iespējama jaunākā programmatūra (tātad lielais vairums iedzīvotāju ar vecākām ierīcēm paliek ārpus “novēršošanas” vairoga).
Neviens nekomentē arī to, kādēļ pie aplikācijas lejuplādes statistikas parādās tādas valstis, kurās aplikācija nedarbojas, bet kur vēl pirms masīvā taisnības cīnītāju PR, ka aplikācija pieejama, uzzināja par Latvijas inovāciju. Kā SPKC komentē lejuplādes no Omānas, Kambodžas un Kirgizstānas?
Un visbeidzot – lai šī aplikācija darbotos, nepieciešami apmēram 400 tūkstoši aktīvu lietotāju. Līdz šim, neraugoties uz masīvo reklāmu un PR atbalstu, sasniegta desmitā daļa no rezultāta.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
