Iesaki rakstu: 
Latvijā, valstī, kurā ir viens no mazākajiem jaunā koronavīrusa Covid19 saslimušo un (paldies Dievam) mirušo skaits, radīta revolucionāri inovatīva mobilā aplikācija – “Apturi covid”. Pie tās parādījušies desmitiem “baļķa nesēju” – cilvēki, kuru sakars ar pašu aplikācijas radīšanu mērojams tikai viņu pašu milzīgā ego apjomā, nevis konkrētos soļos, aplikāciju veidojot.
Viens no šiem ambīciju sociopātiem ir kāds Andris Bērziņš – “importa latvietis” (līdzīgi slavenajai menedžerei un caurbirpolitiķei Babai Bubesai), kurš stāsta par savu lomu aplikācijā.
Nerunājot par īpatnējo faktu, ka starp dažādajiem uzņēmumiem šīs personas seja ir vienīgā, kuru kā iniciatīvas dalībnieku izceļ Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centrs īpašajā aplikācijai veltītajā interneta resursā (pat Valstsgribas prezidents šeit norādīts kā institūcija), bet no aplikācijas PR baļķa skabargas šis svešlatvietis vīlē nepārtraukti, cita starpā uzsverot savu piederību par visiem visgodīgākajam politiskajam veidojumam – Jaunajai konservatīvajai partijai.
Jaunākajā no PR baļķim novīlētajām publikācijām Bērziņš aizņem brīvdienu žurnāla Sestdiena lappusi, noslēgumā tā arī nepasakot neko konkrētu, bet ļaujot noprast izlietās sviedru jūras un ļaužu pūļus, kas līdzīgi kā Mozum tieši viņam sekojuši ceļā uz mērķi.
Pati aplikācija šķiet īpatnējs rīks, lai “apzinātu kontaktu ar saslimušajiem”, un tās formālais izstrādes autors - SPKC, iestāde, kuras karogs kā formālajam izstrādātājam rādās android un apple ierīču aplikāciju veikalos. Lieki teikt, ka SPKC štatā nav tādu resursu, lai veidotu aplikācijas un pašā aplikācijas mājaslapā atrodamajā “memorandā” tiek runāts par iespējamām nākotnē sedzamam izmaksām. Te gan nevar atrast konkrētību – par kādu ziedojumu, labās gribas dāvinājumu u.tml. aplikāciju sagatavojot īsti ir runa.
Demokrātijas un tiesiskuma sargsuņi ne mirkli nemirkšķina, kad publiski neparādās nedz iesaistīto programmētāju skaits, nedz viņu kopējās darba stundas, nedz dāvanas budžets – ko taču varētu likt pie māmuļas Latvijas kājām un pelnītu punktus triju zvaigžņu apbalvojumiem. Tieši tāpat kā pie aplikācijas veidotājiem pieskaitīti PR baļķa nesēji prezidenta kancelejā un individuāli sociopāti, bet nav norādītas summas par izstrādi un skaidrs katras puses ieguldījums.
Aizplīvuroti neskaidra ir arī aplikācijas masīvā reklāmas kampaņa – vides reklāmu un online mikss pēc vispārējas aplēses varētu būt ne mazāks par 50 000 EUR. Taču visi draudzīgā korī runā par dāvanu Latvijai. Nesen reklāmas industrija sūkstījās, ka tai pandēmijas laikā nāksies lūgt atbalstu valstij, jo ieņēmumi apsīkuši un būs jāatbrīvo darbinieki, taču nācijas veselības vārdā atradās desmiti tūkstoši barterziedojumu. Vai tas nav jauki?
Situācijas absurdu un mazmelus varam atrast arī versijās par to, kā tad aplikācija tiek lietota šobrīd. Publiski parādījies skaitlis – 40 tūkstoši lejuplāžu. Aplikāciju izstrādātāji zina – ne jau vienreizējs aplikācijas lejuplādes skaitlis, bet dati par regulāru lietošanu ir patiesi svarīgi. Aplikācijas veidotāji un SPKC nepublisko šādus datus, statistiku par lejuplādējušo dzimumu un vecumu sadalījumu, kas taču šādā, tik sabiedriski nozīmīga projekta gadījumā būtu svarīgi.
Ik pa laikam baļķa nesēji par spīti inovācijai sagādā nepatīkamus brīžus naivajiem aplikācijas lietotājiem - “Apturi covid” darbojas nekorekti un, piemēram, uz apple tālruņiem tā darbojas vien tikai tajos telefonos, kuros iespējama jaunākā programmatūra (tātad lielais vairums iedzīvotāju ar vecākām ierīcēm paliek ārpus “novēršošanas” vairoga).
Neviens nekomentē arī to, kādēļ pie aplikācijas lejuplādes statistikas parādās tādas valstis, kurās aplikācija nedarbojas, bet kur vēl pirms masīvā taisnības cīnītāju PR, ka aplikācija pieejama, uzzināja par Latvijas inovāciju. Kā SPKC komentē lejuplādes no Omānas, Kambodžas un Kirgizstānas?
Un visbeidzot – lai šī aplikācija darbotos, nepieciešami apmēram 400 tūkstoši aktīvu lietotāju. Līdz šim, neraugoties uz masīvo reklāmu un PR atbalstu, sasniegta desmitā daļa no rezultāta.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
