Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 krīze ir traģisks drauds ne tikai cilvēku veselībai un dzīvībai, bet tā bīstami plosa mūsu sabiedrību. Tā ir sašķelta ne tikai jautājumā par vakcinēšanos, bet arī par gandrīz katru no pasākumiem, kas tiek veikti, lai cīnītos ar šo pandēmiju.

I

Katrs – vienalga, vai viņš ir vai nav kompetents, – izsaka savu viedokli. Un tūkstošu dažādu – un turklāt pilnīgi pretēju – viedokļu jūklī, subjektīvā pārliecībā par savu vienīgo taisnību mēs kā valsts un sabiedrība zaudējam savu rīcībspēju – spēju cīnīties ar kopējo pretinieku. Un tas ir Covid-19 vīruss.

Pret šo vīrusu, tā visnegatīvākajām sekām gan atsevišķam cilvēkam, gan visai sabiedrībai visefektīvāk sargā tikai vakcinācija.

Vakcinētie cilvēki inficējas daudz retāk, nopietni saslimst daudz retāk, izplata šo infekciju citiem daudz retāk, nonāk slimnīcās daudz retāk un mirst ar šo vīrusu daudz retāk nekā nevakcinētie.

Vienīgais ierocis cīņā pret vīrusu ir un paliek vakcinācija.

II

Viens no sabiedrības sašķeltības un neapmierinātības cēloņiem ir valdības kursa ilgstoši nepietiekošā skaidrība. Bija vērojami centieni vienlaikus gan apmierināt sabiedrības atbildīgo daļu, kas saprot vakcinācijas nepieciešamību un apzinās savu atbildību pret līdzcilvēkiem, gan ieklausīties vakcinācijas skeptiķos un pretiniekos, dažādu šauru interešu lobijos.

Tagad valdība ir uzņēmusi skaidru – un skaudru! – kursu. Tas ir kurss uz konsekventu vīrusa ierobežošanu.

Pirmkārt, visos veidos veicinot vakcināciju (it sevišķi to cilvēku vakcināciju, kuri pieder pie riska grupām). Otrkārt, dažādos veidos samazinot tiešos kontaktus starp cilvēkiem, arī vakcinētajiem, tātad samazinot iespēju inficēties. Patlaban līdz 15. novembrim šim nolūkam kalpo stingrā mājsēde. Treškārt, stiprinot slimnīcu un visas medicīnas sistēmas kapacitāti uzņemt smagi saslimušos Covid-19 pacientus.

Šī politika ir laba, pareiza un atbalstāma. Par detaļām var diskutēt, bet atļausim to darīt speciālistiem. Šobrīd katram atbildīgam cilvēkam, kurš rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrību, šī skaidrā politika būtu jāatbalsta.

III

Pašreizējā dramatiskajā situācijā sabiedrības interesēs ir, lai valdība būtu stabila un rīcībspējīga. Neatkarīgi no tā, kāds būs valdības vadītāja vai veselības ministra lēmums par turpmāko sadarbību valdībā, politiķi nedrīkst aizmirst galveno – veselības jomas laba un efektīva pārvaldība šobrīd ir sabiedrības drošības jautājums.

Šīs krīzes iemesls ir skaidrs – tas, ka viena ievērojama sabiedrības daļa nav vakcinējusies, ir skeptiska pret vakcināciju vai apzināti nevēlas to darīt. Šādu nostāju veicina dažādi avantūristi. No tiem mums jānovēršas.

Meklēt cilvēkus vai institūcijas, kam uzvelt vainu, ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt. Taču mums būs iespēja vērtēt, kad pēc gada dosimies uz vēlēšanām. Varēsim atcerēties gan tos, kuri veicināja vakcināciju, gan tos, kuri kavēja, gan tos, kuri iestājās par sabiedrības kopīgajām interesēm, gan tos, kuri tām kaitēja.

Ļaujot vaļu – subjektīvi pilnīgi saprotamajām! – emocijām, iznesot tās publiskajā telpā, apvainojot citam citu un atbildīgos lēmumu pieņēmējus, mēs darbojamies Latvijas nelabvēļu, nevis Latvijas un latviešu nācijas interesēs. Taču, apzinoties problēmas sakni un pārdomājot savu rīcību, mēs varam to mainīt.

Ja mēs visi kopā – katrs atbildīgs pilsonis, sabiedrība kopumā, politiskā vide, parlaments, valdība – gribam šo krīzi pēc iespējas ātri un ar pēc iespējas maziem zaudējumiem pārvarēt, tad tagad ir jāsaņemas, disciplinēti jāievēro noteikumi un galvenais – tiem, kuri to vēl nav izdarījuši, jāvakcinējas.

Un visiem kopā mums ir jābūt pateicīgiem pašaizliedzīgajiem medicīnas darbiniekiem, kuri glābj cilvēku dzīvības.

Valdība nedrīkst atkāpties no sava stingrā kursa. Ir jādod perspektīva cilvēkiem, kuri ir bijuši atbildīgi. 15. novembrī, kā bija solīts, vakcinētajiem mājsēde ir jāatceļ, visiem bērniem jāatgriežas skolā. Stingri ierobežojumi nevakcinētajiem – jāturpina.

Un visbeidzot. Vakcīnu efektivitāte ar laiku samazinās. To var uzlabot trešā pote (balstvakcinācija). Dažas valstis jau to ir ieviesušas visiem, kuri vēlas. Šāds skaidrs lēmums jāpieņem arī Latvijai. Tiem, kuri rūpējas par sevi un citiem, ir jāļauj to darīt.

Nevis viens pret otru, bet visi kopā pret vīrusu!

Novērtē šo rakstu:

29
139

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...