Apvienotais saraksts – jauns miljonāru politbiznesa projekts, jeb par ko NEbalsot
Pietiek lasītājs29.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No deviņdesmitajiem gadiem ir visiem ir zināms stāsts, kā uzņēmējs Andris nāk politikā un sola strādāt Latvijas un tautas labā, bet beigās sanāk kaut kā citādāk. Andris un viņa tuvākie kļūst par miljonāriem, bet tauta un māte Latvija paliek nabaga un piesmieta kā Kaspara Dimitera dziesmā – Ai, māte Latvija. Tagad, skatoties uz Apvienoto sarakstu un tā atbalstītājiem un ziedotājiem, ir pavisam noteikti redzama mūsu “mīļo” miljonāru vēlme atkal veidot politbiznesa projektu Tautas partija 2 - Apvienotais saraksts un visticamāk ne jau Latvijas labklājības celšanai.
Manā skatījumā Apvienotais saraksts ir noteikti tāds, par kuru nevar balsot. Kāds var pārmest – kas par meliem! Tādēļ tagad tikai fakti.
Pirmkārt - fakti par naudu.
KNAB mājaslapā var aplūkot Apvienoto sarakstu veidojošo partiju (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija) ziedotājus, kas ir visai interesantas personības – miljonāri un pietuvinātas personas.
Miljonāri - ziedotāji Apvienotajam sarakstam:
10 000 eiro ziedo miljonārs Uldis Pīlēns, UPB dibinātājs, Tautas partijas dibinātājs,
6000 eiro ziedo miljonārs Pēteris Šmidre, bijušais Baltcom īpašnieks,
6000 eiro ziedo miljonārs Kirovs Lipmans, bijušais Liepājas Metalurga īpašnieks, kur valsts zaudēja desmitiem miljonu eiro garantijas,
6000 eiro ziedo miljonārs Raimonds Kisels, naftas produktu tirdzniecības bizness, kopā ar Krievijas apšaubāmiem uzņēmējiem pieder Tukuma lidosta, Ulda Seska meitas vīrs,
6000 eiro ziedo miljonārs Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, SIA Karavela līdzīpašnieks.
Apvienotā saraksta ziedotāji, kuri ir saistīti ar šiem miljonāriem:
10 000 eiro ziedo Liepājas eksmērs un šobrīd Liepājas SEZ priekšsēdētājs Uldis Sesks, bija pietuvināts Tautas partijai, un medijos minētas aizdomas par viņa sadarbību ar skandalozo uz apsūdzēto sola sēdošo Māri Martinsonu, rados ar miljonāru Raimnodu Kiseli
10 000 eiro ziedo Oskars Mors, UPB dibinātājs,
10 000 eiro ziedo Madara More, UPB dibinātāja meita,
10 000 eiro ziedo Anita Antona, UPB bijusī padomes vadītāja,
10 000 eiro ziedo Aloizs Norkus, uzņēmējs, bijis Tautas partijas Liepājas nodaļas valdē,
5000 eiro ziedo Zigurds Kirhners, Liepājas uzņēmējs,
6000 ziedo Oskars Punenovs, saistīts ar SIA Karavela.
Otrkārt - fakti par ideoloģiju.
Apvienotajā sarakstā ir it kā zaļo ideju aizstāji, piemēram, Ingmārs Līdaka. Tai pašā laikā Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars žurnāla Ir politiskajā tinderī neatbalsta pesticīdu samazināšanu, kā arī strādā vienā komandā ar Ringoldu Arnīti, kuru vides organizācijas neoficiāli sauc par pesticīdu karali, jo viņš ir cieši saistīts ar pesticīdu biznesu. Komandā ir Edgars Putra, lielsaimnieks no Liepājas puses un Zemnieku Saeimas valdes loceklis.
Vienā komandā nevar būt zaļo vērtību aizstāvji un pesticīdu lobiji. Šajā sarakstā no zaļuma nav nekā!
Treškārt – fakti par biedrību izmantošanu un iesaistīšanu politiskā aģitācijā.
Miljonārs Andris Bite ir Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes loceklis. Šīs ir divas uzņēmējus apvienojošas biedrības, un to vadībai un pārstāvjiem vajadzētu būt politiski neitrāliem, jo lielākā daļa biedru nav partijās un atbalsta dažādas politiskas partijas.
Savukārt Andris Bite uzspļauj saviem biedriem un kopā ar citiem no vadības iesaistās Ulda Pīlēna dibinātā politiskā biedrībā un dažādos veidos atbalsta arī Apvienoto sarakstu. Andris Bite un Apvienotā saraksta deputāta amata kandidāts Didzis Šmits ir tuvi paziņas, jo D. Šmits jau ilgus gadus pārstāv Latvijas zivsaimniekus gan Latvijā, gan Eiropā un visticamāk arī biedrībā lobējot ir saņēmis Andra Bites finansējumu. A. Bite, pārstāvot LDDK, lobēja Apvienotā saraksta iekļūšanu sociālo partneru TOPā, kas pirms vēlēšanām tika publicēts.
Tieši šis partiju sarindojums ir labs ceļvedis, par kurām partijām nevar balsot! Paņemiet pirmo trīs partiju biļetenus, un tās ir - Apvienotais saraksts, Vienotība un Nacionālā apvienība. Iemetiet tos nevis vēlēšanu urnā, bet miskastē, un dzīve Latvijā kļūs daudz labāka.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
