Apzināti maldinošs Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājas raksts par banku virspeļņas nodokli
Didzis Dejus23.07.2023.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Apzināti maldinošs raksts no Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres „Nedrīkst aplikt ar nodokli ārvalstu banku vēlmi slaukt Latvijas iedzīvotājus, gūstot jaunas rekordpeļņas”.
1) banku likmju celšana, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB), ir administratīvs solis, lai cīnītos ar inflāciju. Šī administratīvā soļa sekas ir, ka bankām veidojas papildu peļņa no "zila gaisa".
2) šāda rīcība izsūc līdzekļus gan no privātpersonām, gan uzņēmējiem. Ne privātpersonas, ne uzņēmēji šīs izmaksas nekādi nevarēja plānot un nekādi tās nevar samazināt.
3) tāpēc ir tikai loģiski, ka valsts rīkotos un koriģētu ECB administratīvā lēmuma negatīvās blaknes.
Tas ir vienreizējs risinājums nodokļa formā inflācijas apkarošanas laikā. 100% piekrītu, ka tas nedrīkst būt regulārs nodoklis. Tā kā bankas šo peļņu nav guvušas no saviem tirgus produktiem konkurējot, bet gan ar administratīvu lēmumu, tad ir loģiski, ka jādalās.
4) tā kā valsts respektē uzņēmējdarbību un novērtē banku nepieciešamību tautsaimniecības attīstīšanā, tad valstij ar virsnodokli būtu jāiekasē tikai ~ 50-70% no šī administratīvā lēmuma radītās peļņas bankās.
5) ir svarīgi uzsvērt, ka ne visas bankas no šī lēmuma ļoti pelna. Neadekvāti nopelna tikai lielās bankas no jau vēsturiski izsniegtajiem kredītiem.
6) Sanita Bajāre, lai runā cipari - lūdzu, publiskojiet informāciju, cik tūkstošiem klientu sadārdzinājās vēsturisko kredītu likmes un cik šie klienti ir pārskaitījuši bankām, kopš ECB sāka celt likmes. Proti, cik lieli ir papildu ieņēmumi Latvijas bankām?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
