Apzināti maldinošs Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājas raksts par banku virspeļņas nodokli
Didzis Dejus23.07.2023.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Apzināti maldinošs raksts no Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres „Nedrīkst aplikt ar nodokli ārvalstu banku vēlmi slaukt Latvijas iedzīvotājus, gūstot jaunas rekordpeļņas”.
1) banku likmju celšana, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB), ir administratīvs solis, lai cīnītos ar inflāciju. Šī administratīvā soļa sekas ir, ka bankām veidojas papildu peļņa no "zila gaisa".
2) šāda rīcība izsūc līdzekļus gan no privātpersonām, gan uzņēmējiem. Ne privātpersonas, ne uzņēmēji šīs izmaksas nekādi nevarēja plānot un nekādi tās nevar samazināt.
3) tāpēc ir tikai loģiski, ka valsts rīkotos un koriģētu ECB administratīvā lēmuma negatīvās blaknes.
Tas ir vienreizējs risinājums nodokļa formā inflācijas apkarošanas laikā. 100% piekrītu, ka tas nedrīkst būt regulārs nodoklis. Tā kā bankas šo peļņu nav guvušas no saviem tirgus produktiem konkurējot, bet gan ar administratīvu lēmumu, tad ir loģiski, ka jādalās.
4) tā kā valsts respektē uzņēmējdarbību un novērtē banku nepieciešamību tautsaimniecības attīstīšanā, tad valstij ar virsnodokli būtu jāiekasē tikai ~ 50-70% no šī administratīvā lēmuma radītās peļņas bankās.
5) ir svarīgi uzsvērt, ka ne visas bankas no šī lēmuma ļoti pelna. Neadekvāti nopelna tikai lielās bankas no jau vēsturiski izsniegtajiem kredītiem.
6) Sanita Bajāre, lai runā cipari - lūdzu, publiskojiet informāciju, cik tūkstošiem klientu sadārdzinājās vēsturisko kredītu likmes un cik šie klienti ir pārskaitījuši bankām, kopš ECB sāka celt likmes. Proti, cik lieli ir papildu ieņēmumi Latvijas bankām?
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
