Apzināti vēlas iznīcināt Latvijā atjaunojamās enerģijas nozari

Ministrija uzsver, ka ir jārespektē iepriekš pieņemtie obligātā iepirkuma lēmumi, taču ministrijas darbs šobrīd ir vērsts, lai mazo ražotāju saņemto atbalstu padarītu neleģitīmu jau no pirmās atbalsta saņemšanas dienas. MK noteikumu nr.262. grozījumu būtība ir caur kaut kādu šodien izveidotu filtru skatīties uz pagātnes notikumiem un sodīt tos ražotājus, kas pagātnē neatbilda šodien izstrādātajiem kritērijiem. Šodien tiek pateikts, kā uzņēmējiem vajadzēja plānot savu darbību pagātnē, un neatbilstība šiem kritērijiem tiek pasludināta par noziegumu, un tam piemērots sods. Tiek aizmirsts, ka ražotāji visu laiku ir strādājuši tikai un vienīgi likumu un MK noteikumu ietvaros (kopš 2009. gada Elektroenerģijas tirgus likums, MK 262. un MK 221. noteikumi kopumā ir grozīti 29 reizes, bet nozare vēl arvien ir tālu no sakārtotības).

Ministrija apgalvo, ka, izstrādājot MK noteikumu projektu, ir bijušas sarunas ar nozares pārstāvjiem. Faktiski ir bijušas tikšanās, kurās ministrijas pārstāvji informēja par izstrādātajām normām, savukārt ražotāju iebildumi un ieteikumu faktiski nav ņemti vērā. Tāpat ir notikušas daudzas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem par līmeņatzīmēm u.c. tehniskiem jautājumiem, taču no nozares profesionāļu ieteikumiem adekvātāka mehānisma izstrādei, kā minimums vismaz 90% ieteikumu ir pilnībā ignorēti. To sauc nevis par sadarbību un diskusiju, bet par diktātu.

Lielā noslēpumainībā ir tīta tēma par Eiropas Komisijas it kā identificētajiem pārsubsidācijas riskiem. Neskatoties uz nozares lūgumiem dalīties ar informāciju un vēlmi iesaistīties problēmas risināšanā, EM tur nevienu nelaiž tuvumā, aizbildinoties ar “it kā EK prasībām”. Izskatās, ka EM nevis aizstāv EAR ražotājus, bet mēģina proaktīvi pierādīt EK, ka AER nozare Latvijā ir bijusi pārsubsidēta.

Ministrija vai nu nespēj vai tīšām to nedara, bet tā nav vērtējusi mehānisma ietekmi uz valsts budžetu un nozari kopumā. MK noteikumu grozījumu anotācijā uzsvērts, ka nav zināms ne komersantu skaits, kuriem tiks piemērota elektrības iepirkuma cenas korekcija (kur nu vēl korekcijas apjoms). Līdz ar to nekādā veidā nevar būt novērtēta ietekme uz valsts budžetu.

Dīvaini ir tas, ka ministrija pārsubsidācijas mehānismu skata kā instrumentu OIK samazināšanai. Tad jau sanāk, ka tas ir tāds pats budžeta lāpīšanas instruments kā SEN un ir tikai kārtējais veids, kā “iegriezt” nozarei. Tikai tādā gadījumā ministrijai jāapzinās iespējamie tiesvedību riski.

Ekonomikas ministrijas redzējums atjaunojamās enerģijas jomā diemžēl neietver arī ilgtermiņa skatījumu uz vides saglabāšanu. Mainot spēles noteikumus pagātnei, būtu skaidri jādefinē arī nākotnes noteikumi, kas pašlaik nav zināmi. Tuvojas brīdis, kad būs nepieciešams pildīt vēl augstākus AER mērķus, bet gatavas politikas nav.

Ja Latvijas valsts mērķis nav valsts neatkarību balstīt tikai uz ievestiem energoresursiem, nerūpējoties par savu energopašnodrošinājumu, tad ir jārada sava, pašpietiekama un ilgtspējīga energoapgāde. Tajā pašā laikā Latvija eksportē biomasu koksnes granulu un šķeldas veidā uz citām Eiropas valstīm, kāpēc šis potenciāls netiek izmantots Latvijā?

Ja Latvijas valsts mērķis nav samazināt ekonomisko izaugsmi, sabojājot investīciju klimatu Valstī, tad nedrīkst veikt retro-aktīvus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī pēc investīciju veikšanas, ražotājus apgrūtināt ar jauniem nodokļiem un peļņas normas ierobežojumiem, ar mērķi pasliktināt investoram iepriekš solītos investīciju atmaksas apstākļus.

Mēs, atjaunojamās enerģijas ražotāji, vēršamies pie Latvijas valsts vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem un prasām atbilstoši saviem pienākumiem un kompetencei:

VEICINĀT REĢIONU ATTĪSTĪBU UN TAUTAS LABKLĀJĪBU;

ATTĪSTĪT UN ATBALSTĪT VIETĒJĀS ENERĢIJAS RAŽOŠANU, PATIESU ENERGONEATKARĪBU UN PAŠPIETIEKAMĪBU:

PĀRTRAUKT DEZINFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANU UN ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS NOMELNOŠANAS PROPAGANDU  

Patiesībā 61% no OIK rodas dabas gāzes koģenerācijas stacijās. 100 miljonus EUR no šīs naudas pagājušajā gadā saņēma valsts uzņēmums Latvenergo.

Patiesībā Latvijā atbalsts Zaļās elektrības ražošanai ir tikai 1 eirocents no katras Latvijā nopirktās kilovatstundas, un tas ir viens no mazākajiem atbalstiem visā Eiropā.

Daži fakti par atjaunojamo enerģiju Latvijā:

- Bez 3 lielajām hidroelektrostacijām Latvijā darbojas 305 elektrostacijas, kuras elektroenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja un ūdens,

- Šo 305 elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 224 MW un 2015. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas sastāda ap 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa,

- Tās gandrīz visas atrodas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem,

- 305 elektrostacijas tieši un netieši nodrošina darbavietas vairākiem tūkstošiem novadu un pagastu iedzīvotāju, tādā veidā atturot tos ar savām ģimenēm no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,

- Visbiežāk šie elektroenerģijas ražotāji vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji,

- Visi šie ražotāji budžetā dažādos nodokļos ik gadu samaksā vismaz 70 miljonus eiro,

- Atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji samazina zudumus sadales tīklos par 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR visiem patērētājiem Latvijā.

* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu: