Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau iepriekš vairākos rakstos ir izgaismojušās "Attīstības finanšu institūcijas Altum", maigi sakot, ētiskas dabas nedienas. Šajā rakstā minētais tikai pastiprina aizdomu ēnu par iespējamo, ne tikai necaurspīdīgo, bet arī konkurenci kropļojošu plaša mēroga darbību saistībā ar energoefektīva, tā saukto ESKO, apgaismojuma ieviešanu pašvaldībās. Iespējams, ka tās nav valsts intereses, kas tiek liktas pirmajā vietā.

Nereāli reālais biznesa modelis

Kā jums patīk šāds biznesa modeļa priekšlikums: valsts uzņēmums kā finansētājs piešķir dotāciju privātai SIA (kas pastarpināti pieder pašam valsts uzņēmumam – finansētājam). Par piešķirto naudu privātā SIA aktīvi reklamē preces pašvaldībām, līdztekus reklāmas aktivitātes iesaistās arī pats valsts uzņēmums – finansētājs (kā sacīts, dubults neplīst). Kad “naivo” pircēju – pašvaldību reklāmas aktivitātes ir pārliecinājušas, privātā SIA (kas tomēr pastarpināti pieder valsts uzņēmumam – finansētājam) pārdod preces pašvaldībai, par to iekasējot krietnu žūksni naudas. Tā teikt, win – win situācija gan valsts uzņēmumam – finansētājam, gan privātajai SIA.

Šķiet, kā tas ir iespējams? Bet nevērtējiet jau iepriekš publikācijās bieži pieminētās valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” darboņu apsviedību par zemu. „Altum”, kura īpašnieki ir Finanšu ministrija 40%, Ekonomikas ministrija 30% un Zemkopības ministrija 30%, ar savu darbīgo profesionāļu prātiem spēj īstenot gandrīz jebkādus procesus, pat neiespējamus.  

„Altum” un SIA "RCG Lighthouse" pašvaldībām reklamē ESKO apgaismojuma modeli

Kā vēsta Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā pieejamā informācija[1], kā arī pašvaldību mājas lapās publicētā informācija[2], jau vairākus gadus SIA "RCG Lighthouse" aktīvi darbojas publiskajā sektorā, reklamējot energoefektivitātes pasākumus un panākamo ietaupījumu, ja pašvaldības mainītu savu veco apgaismojumu uz jaunu, piemērojot ESKO darbības konceptu. Arī „Altum”, šķietami nevainīgi, aktīvi reklamē ESKO darbības konceptu[3]. Šī darbošanās ir nesusi panākumus - SIA "RCG Lighthouse" neticami labi veicas gandrīz visos pašvaldību iepirkumos iepriekš reklamētās shēmas īstenošanai.

„Altum” uzņēmums SIA "RCG Lighthouse" iegūst pašvaldību līgumus par vairāk nekā 1 miljonu eiro

Jūs jautāsiet – kas tur slikts? Skaidrs, ka elektrības ietaupījums ir aktuāls jautājums!  Jā, protams, tikai problēma ir apstāklī, ka viss šis veiksmes stāsts ir īstenots līdzīgi publikācijas sākumā minētajam biznesa modelim. SIA "RCG Lighthouse" daudzus gadus pastarpināti ir piederējusi „Altum”.

Pēdējos gados „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) ir uzvarējis gandrīz visos ielu apgaismojuma iepirkumos, vismaz 18 pašvaldībās (Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils, Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras, Aizkraukles), iegūstot līgumu slēgšanas tiesības par summu virs viena miljona eiro (visi dati pieejami Iepirkumu uzraudzības birojā, šobrīd summa ir EUR 1 043 513). 

„Altum” finansē pats savu uzņēmumu

Saskaņā ar „Altum” mājas lapā pieejamo informāciju un “Dienas Bizness” 29.06.2018. publikāciju, „ALTUM” «zaļo» obligāciju pirmais miljons ir piešķirts tieši SIA "RCG Lighthouse"[4] Savukārt SIA "RCG Lighthouse" savās prezentācijās pašvaldībām pat neslēpjot uzsver, ka sabiedrība ir no ražotājiem neatkarīga un darbojas sadarbībā ar „Altum” izlaistajām zaļajām obligācijām un „Altum” finansējumu, tādēļ SIA "RCG Lighthouse" kapacitāte ir neierobežota (sk. Prezentāciju  Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmē 2020.gada 4.septembrī)[5].

Interesanti, ka, tiklīdz nozare sāka pievērst uzmanību iespējamiem konkurences pārkāpumiem, „Altum” 2021.gada nogalē savu pastarpināto dalību SIA "RCG Lighthouse" pārtrauca. Tomēr, tā kā „Altum” pastarpināti bija SIA "RCG Lighthouse" īpašnieks kā kopš 2016.gada, pieci gadi ir pietiekami ilgs termiņš kopīgu mērķu īstenošanai. Jāpiemin, ka lielākā daļa no minētajiem iepirkumiem ir noslēgušies laikā, kad SIA "RCG Lighthouse" vēl bija „Altum” uzņēmums.

Praktiskais piemērs – Jēkabpils iepirkums un alibaba.com piedāvājums

Viens no šādiem dzīvē īstenotiem praktiskiem piemēriem ir Jēkabpils pilsēta. Jēkabpils lepojas, ka, pateicoties „Altum”, ir iespēja ieviest efektīvāku apgaismojumu un īstenot līdz šim lielāko ielu apgaismojuma modernizācijas projektu Baltijas valstīs.[6] Jēkabpils informē, ka projektu iepirkuma rezultātā veica ESKO kompānija “RCG Lighthouse”.

Tikai Jēkabpili, šķiet, nemaz neuztrauc tas, ka iepirkuma rezultātā ar pateicību „Altum” ir uzvarējis pats „Altum” vai precīzāk – „Altum” pastarpināti piederošs uzņēmums, kas lepni Jēkabpilij piedāvā Ķīnā ražotus ielu gaismekļus, kurus katrs interesents vietnē alibaba.com var iegādāties par dažiem desmitiem eiro (pērkot pa vienam gabalam; vairumā, protams, ir lētāk)[7], bet Jēkabpils lepni un pateicībā „Altum” gaismekļus (gan kopā ar montāžu) pērk gabalā par EUR 156,94, kas vidēji ir par 2,5 reizēm vairāk nekā vietnē alibaba.com jebkuram interesentam pieejamais piedāvājums.

Šis ir tikai viens no  piemēriem, kur pašvaldības vai nu apzināti, vai naivi uzticoties „Altum” un SIA "RCG Lighthouse" ekspertiem, iepirkuma ceļā iegādājušās preci no „Altum” uzņēmuma, kas, visticamāk, taisnā ceļā ar konteineru uz Latviju ir transportēta no Ķīnas. Pēc citos iepirkumos redzamiem datiem, „RCG Lighthouse” lepni izplata Ķīnas ražotāja „Lepower” gaismekļus.[8]

Lielākais zaudētājs – Latvijas nodokļu maksātājs

Papildus jau līdz šim iztērētiem līdzekļiem, jautājums ir par to, kurš segs gaismekļu garantijas remontu. Kaimiņvalstīs - Lietuvā un īpaši Igaunijā un Skandināvijā - Ķīnas ielu gaismekļi nemaz nav populāri. Iemesls tam ir biežie un masveidīgie garantijas gadījumi. Visticamāk, ņemot vērā „Altum” piedāvājumu ESKO modeļa finansēšanai, „RCG Lighthouse” samaksu par darījumu ir saņēmis no „Altum” jau tagad, uzreiz pēc Ķīnas preču uzstādīšanas, bet gaismekļu bojājumi parādīsies pēc pāris gadiem. Jautājums, vai masveidīgas gaismekļu izdegšanas gadījumā, „RCG Lighthouse” vēl būs spējīgs nodrošināt nekvalitatīvo gaismekļu nomaiņu? Vai arī šis pienākums gulsies uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem?

„Altum” eksperts SIA „LBRA”

Vēl aktuāls ir jautājums, kurš “eksperts” pašvaldībām pirms iepirkumiem sagatavo iepirkuma tehnisko dokumentāciju, uz kā pamata „Altum” uzņēmums (bieži kā vienīgais pretendents) konkursos uzvar? Vai tas varētu būt kā saistīts ar energoefektivitātes konsultantiem SIA „LBRA”, kurus „Altum” 2019. gadā ir nolīdzis par kopējo summu līdz 900 000 EUR? Piemēram, Jūrmalas pilsētai SIA „LBRA” šādus pakalpojumus, kā norādīts LBRA mājas lapā, ir sniegusi.[9]

Ja „LBRA” līdzīga rakstura konsultācijas ir sniegusi citām pašvaldībām, kur uzvaru ir guvis „Altum” uzņēmums, tad jautājums, kurš šīs konsultācijas ir apmaksājis (pati pašvaldība vai tomēr „Altum”?) un vai tas nevarētu tikt traktēts gan kā nelikumīga konkurences ierobežošana, gan kā vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principa pārkāpums?

Konsultants Aivars Draudiņš

Zinot visu iepriekš aprakstīto, rodas hipotētisks jautājums par iespējamo nākamo gardo kumosiņu – apjomīgu apgaismojuma nomaiņu Rīgā. Līdz ar elektroenerģijas cenu pieaugumu arī Rīgas pilsēta ir spiesta domāt par iespējamiem risinājumiem apgaismojuma patēriņa ietaupījumiem, un ESKO modelis ir viens no reāliem variantiem.

Jautājums, vai fakts, ka „Altum” uzņēmuma SIA "RCG Lighthouse" darbinieks Aivars Draudiņš[10] ir arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna padomnieks[11], novedīs pie SIA "RCG Lighthouse" uzvaras Rīgas domes apgaismojuma ESKO iepirkumos? Vai sava ietekme ir arī minētā kunga darbībai kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomniekam?[12] Būs interesanti pasekot līdzi, kā labā un interesēs padomi tiek doti un pie kāda rezultāta tie noved.  

Jautājumi „Altum”

Lai sāktu analizēt, kā šāda situācija ir iespējama, noderīgas būtu „Altum” atbildes uz jautājumiem:

Kuras konkrētas likuma normas ir ļāvušas „Altum” iegūt netiešu līdzdalību SIA "RCG Lighthouse” un kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu?

Vai „Altum” ir izvērtējis riskus, kādus ar šādas līdzdalības iegūšanu rada attiecībā uz iepirkumu likuma pārkāpumiem, negodīgu konkurenci un nelikumīgu valsts atbalstu? Ja jā, kad šāds vērtējums ir veikts, kura „Altum” amatpersona ir pieņēmusi lēmumu un kādi ir vērtējuma rezultāti?

Vai „Altum” ir apmaksājis pašvaldībām jebkāda veida apgaismojuma energoefektivitātes konsultāciju pakalpojumus? Ja jā, tad kurām pašvaldībām un par kādām summām?

Uz kādu procentu likmi „Altum” ir piešķīris līdzekļus savam uzņēmumam SIA "RCG Lighthouse”? Ja šādi darījumi ir bijuši vairāki, lūgums uzrādīt procentu likmes katram šādam finansējuma piešķīrumam.

Turpinājums sekos.


[1] https://www.lps.lv/uploads/magazine_module/InfoLogs%202020%2041_flrLeNMMEG.pdf

https://lpr.gov.lv/lv/2020/izpilddirektori-tiekas-sanaksme-baltinava/#.YpdWbihByUl

https://www.lps.lv/uploads/magazine_module/LPS_InfoLogs_2018_5_5zsRDcq7Ge.pdf

[2] http://www.cesvaine.lv/uploads/tx_templavoila/Cesvaine_septembris_09.pdf

https://www.baltinava.lv/faili/avize_new/2020/BV_2020_09.pdf

https://www.aizputesnovads.lv/media/attachments/2021/12/21/1-16_dk_decembris_internetam-1.pdf

[3] https://labsoflatvia.com/aktuali/altum-un-rcg-lighthouse

https://www.slideshare.net/ALTUMlv/energoefektivitte-finansjums-esko-un-uzmumiem-93648914

[4] https://www.db.lv/zinas/altum-zalo-obligaciju-pirmais-miljons-tiek-rcg-lighthouse-476701

https://www.altum.lv/lv/jaunumi/altum-zalo-obligaciju-pirmais-miljons-tiek-rcg-lighthouse

[5] RCG LightHouse prezentācija par ESCO apgaismojumu

[6] https://www.altum.lv/lv/jaunumi/ar-altum-atbalstu-jekabpili-pabeigts-baltija-lielakais-ielu-apgaismojuma-modernizacijas-projekts

https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/jekabpils-pilseta-realizes-apjomigu-ielu-apgaismojuma-modernizaciju

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/jekabpils-nomainijusi-95-ielu-apgaismojuma-cer-ietaupit-68-izmaksu.d?id=53824379

[7]https://m.alibaba.com/product/1600254050294/5-years-warranty-mean-well-IP66.html?spm=a2700.details.0.0.7fe95cbfFnEn3l&redirect=1

https://www.alibaba.com/product-detail/IP68-street-lights-50W-80W-100W_62498140979.html?spm=a2700.7724857.0.0.17023435ESpInO

[8] Sk., piemēram, Rūjienas novada pašvaldības saskaņā ar iepirkumu Nr.RNP2021/3 2021.gada jūnijā noslēgto iepirkuma līgumu.

[9] https://www.lbra.lv/projects-8

[10] https://lhouse.eu/team/

[11] https://www.riga.lv/lv/darbinieks/aivars-draudins

[12] https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/aivars-draudins

Novērtē šo rakstu:

50
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi