Iesaki rakstu: 
Ar Finanšu ministrijas Goda zīmi, kas kādreizējam Latvijas Krājbankas miljonu izpļekarētājam, tagadējam Saeimas Budžeta (finanšu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram piešķirta „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”, šogad apbalvoti vēl tikai pieci cilvēki – Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases darbinieki, kuru vārdus un uzvārdus Finanšu ministrija slēpj.
Kā jau informēts, Reirs īsi pirms valsts svētkiem, šā gada 13. novembrī ir parakstījis Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājam un tās finanšu līdzekļu aizpludinātājam Mārtiņam Bondaram diplomu „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”.
Pats Reirs publiski ir pavēstījis, ka, kaut gan diplomu ir parakstījis tieši viņš, to it kā esot piešķīris „Finanšu ministrijas valsts sekretārs” (patiesībā Finanšu ministrijā ir valsts sekretāre Baiba Bāne). Savukārt to, kādas vēl personas šogad ir tikušas apbalvotas ar „Bondara ordeni”, kura komplekta izmaksas ir 273 eiro, Finanšu ministrija atklāt nevēlas.
Aizbildinoties ar „fizisko personu datu aizsardzības normām”, Reira vadītā ministrija ir gatava atklāt tikai to, ka šogad ar Goda zīmi apbalvoti trīs anonīmi ierēdņi no Finanšu ministrijas - vecākais lietvedis, departamenta direktora vietnieks – nodaļas vadītājs un departamenta direktors, kā arī anonīms Valsts ieņēmumu dienesta daļas vadītājs un anonīms Valsts kases daļas vadītājs.
Kādi tieši ir bijuši katra šā ierēdņa nopelni, tāpat netiek atklāts. Savukārt par Bondaru ir zināms tas, ka viņš savulaik „strādājis par latvieti” Latvijas Krājbankas īstā saimnieka Vladimira Antonova vajadzību apmierināšanai un ka šā gada aprīlī Rīgas apgabaltiesa piesprieda no viņa un kompanjoniem piedzīt vairāk nekā 15 miljonus eiro.
Saskaņā ar Bondara tagadējiem skaidrojumu viņam neesot nekādas saistības ne ar Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanu, ne ar šī notikuma radītajiem zaudējumiem. Viņam, protams, esot „ļoti žēl”, ka bankas darbības apturēšanas rezultātā ir cietuši daudzi cilvēki, to skaitā Raimonds Pauls, „taču man ar to nav nekāda sakara”. Turklāt „laikā, kad Latvijas Krājbankā strādāju es, tai bija vislabākie rezultāti”.
Tikmēr tiesas spriedums, ko eksbaņķieris nesekmīgi bija pārsūdzējis, rāda to, ko Bondars tagad atcerēties nevēlas, - kā tieši viņa vadības laikā Latvijas Krājbankas līdzekļi nepamatoti šķērdēti, lai apmierinātu tās saimnieka V. Antonova vēlmes pēc lepnas dzīves un tai atbilstošiem aksesuāriem.
„Ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus Plazmexon epizodē 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodē 13 467 043,17 EUR apmērā,” – no šīm divām un vairākām būtiski mazākām spriedumā minētām summām kopā veidojas vairāk nekā 15 miljoni eiro.
Šī ir kopsumma, kuru Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotējušās bankas kādreizējiem valdes locekļiem būs pienākums solidāri samaksāt, ja vien nepaglābs kasācijas sūdzība.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
