Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdošā koalīcija atstāja amatā partijas “Progresīvie” deleģētu satiksmes ministru Kasparu Briškenu, pēkšņi pārtraucot Saeimas debates, kas vairāk attiecās uz visu “Jaunās Vienotības” izveidoto Evikas Siliņas valdību nekā uz vienu ministru.

Ap K. Briškena spēju vai nespēju pildīt satiksmes ministra pienākumus savijušos jautājumu nozīmi var raksturot ar Apvienotā saraksta deputāta Didža Šmita vārdiem pēdējā brīdī, pirms Saeimas priekšsēdētāja no Zaļo un Zemnieku savienības Daiga Mieriņa debates slēdza un izziņoja balsošanu ar iepriekš zināmu rezultātu: par neuzticības izteikšanu K. Briškenam 39 deputāti un pret - 49 deputāti.

Pirms tam D. Šmits bija teicis tā, ka ar tiem jautājumiem, kādi tika uzdoti K. Briškenam, “premjerministram būtu no rīta jāceļas un vakarā jāiet gulēt, ja mēs apzināmies, kādā ģeopolitiskajā situācijā esam nonākuši. Arī tādā var izdzīvot un dzīvot pat ļoti labi, ja saprot un sāk rīkoties. Un lielākā problēma nav K. Briškena spēja vai nespēja vadīt ministriju.

Problēma ir tā, ka es neesmu dzirdējis nevienu teikumu, ko par šiem jautājumiem domā Ministru kabineta vadītāja. K. Briškens ir tikai viena indikācija. Neieinteresētība un tukšmuldēšana veido ļoti bīstamu Molotova kokteili, kas viegli uzliesmo un ilgi deg”.

No vienas puses, parastais opozīcijas stils vainot pozīciju visos pasaules grēkos. No otras puses, pārmetumi bija pietiekami konkrēti un vairākos gadījumos bija palikuši neatspēkoti K. Briškena runā no Saeimas tribīnes.

“Rail Baltica” aprij naudu un grēkāžus

Ja izlaižam tīri politisku retoriku, tad paliekam pie jautājumiem, kur valdība šovasar ņems 200 miljonus eiro, lai kārtējo reizi izpirktu valsts uzņēmumu “airBaltic” no parādu bedres jeb, tehniski sakot, atpirktu uzņēmuma emitētās obligācijas, kad tām pienāks dzēšanas brīdis. Uz to debatēs norādīja bijušais satiksmes ministrs, tagad partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers. Simti miljonu eiro Latvijas mērogā ir daudz, bet tālāk runa ir par miljardiem, kas jāiegulda jau sāktajā dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvē.

Saeimas debatēs tika atgādināts, ka līnijas būvniecība tika apstiprināta ar 1,98 miljardu eiro tāmi, būvniecība sākta it kā par 4,5 miljardiem, tagad nonākusi līdz atzītām 8,5 miljardu izmaksām ar paredzējumiem par 15 miljardiem eiro līdz būvniecības beigām, ja tās pienāks, kad pienāks, un atkarībā no tā, ko galu galā sauks par “Rail Baltica”.

Pieļaujot šādas izmaksu transformācijas kopumā, arī jebkāda izmaksu konkretizācija būvniecības turpinājumam pārskatāmā nākotnē ir ļoti nosacīta, bet tomēr varētu rēķināt, ka E. Siliņas valdībai, ja tāda pastāvēs līdz termiņam, kādu tai atvēl Satversme, būs jāatrod par diviem miljardiem eiro vairāk, nekā Eiropas Savienība un Latvija būvei vismaz teorētiski rezervējusi.

Vai E. Siliņas un K. Briškena tandēms spēs pārliecināt ES iestādes piešķirt Latvijai šādu naudu papildus jau ieplānotajai gan "Rail Baltica", gan tām palīdzības programmām, bez kādām vismaz valsts pārvaldes aparāts savu pastāvēšanu vairs nespēj iedomāties? Labi, ja tā tas notiktu. Ja kļūs redzams, ka tā nenotiks, tad visticamāk, ka valdošā koalīcija pati pataisīs K. Briškenu par grēkāzi un padzīs. Ar šādiem apsvērumiem A. Šlesers pamatoja savu personisko lēmumu nebalsot par neuzticības izteikšanu K. Briškenam pretēji opozīcijas partiju stilam apvienoties pret valdošo koalīciju.

Opozīcijas un koalīcijas rotaļas

K. Briškena gadījumā opozīcijai vispār bija grūtības uzstāties vienotā frontē, jo iemeslu savstarpējiem pārmetumiem netrūka. Par opozīcijas galveno runasvīru deleģētais Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Vitenbergs kā K. Briškena tiešais priekštecis satiksmes ministra amatā būtu atzīstams par viskompetentāko, kam jāpārzina viss no satiksmes ministra atkarīgais, bet viņu kopējais priekštecis A. Šlesers nekavējās atgādināt NA līdzdalību iepriekšējās valdībās, kuru neizdarību vai pat ļaunprātīgu darbību rezultāts ir tagadējā situācija ar “Rail Baltica”, “airBaltic”, pasažieru pārvadājumiem un pastu arī.

Saeimas ilgdzīvotājs, nupat atkal atpartijiskotais (reizes 3-4 padzītais no partijas, no kuras Saeimā ievēlēts, uz partiju, no kuras viņu ievēlēs) Aleksandrs Kiršteins par bēdu stāsta sākumu nosauca 2011. gadu, kura notikumi deva iespēju K. Briškenam parādīties uz politiskās skatuves, bet kas esot bijis “pagrieziena punkts, pēc kura sākās sabrukums”. Ļoti tieša saistība tik tiešām pastāv starp 2011. gadu un tagadējo “Škodas” brāķa vilcienu saņemšanu, kas uz citu problēmu fona ir ne galvenā, bet tomēr K. Briškena un arī valdības problēma.

Lai gan J. Vitenbergs nenonāca Saeimā un tālāk valdībā no NA, klāt viņš tur bija un pārgāja uz NA, redzot to, kā, A. Šlesera vārdiem runājot, arī ar NA atbalstu “Jurašs ar Bordānu un knabistiem Satiksmes ministrijā iznīcināja nozari. Četrus gadus jūs čakarējāt ostas - un ar ko tas beidzās? Nekādas ostu reformas taču nebūs”.

Par “knabismu” Satiksmes ministrijā A. Šlesers paskaidroja, “ka bija tāds ministrs Tālis Linkaits, kurš varēja virzīt jautājumus tikai tad, ja to sankcionāja Juraša knabists, kurš bija viņa [Linkaita] padomnieks (visās tikšanās sēdēja blakus)”. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja - KNAB politisko karjeru izveidojušais Juris Jurašs tagad diskvalificēts gan politiski līdz ar Konservatīvās partijas izgāšanos 14. Saeimas vēlēšanās, gan juridiski, tiesājot viņu par plašākai publikai nesaprotamiem pārkāpumiem specdienestu subordinācijā.

Par Konservatīvās partijas gribas pildītāju Satiksmes ministrijā izraudzītais Tālis Linkaits vakar tika piesaukts tik bieži, līdz deputāti sāka ironizēt paši par sevi, ka vairs nesaprot, vai demisijas pieprasījums atteicas uz K. Briškenu, vai uz T. Linkaitu. Viņa atstātā bēdu leja Satiksmes ministrijā un nozarē tikusi apspriesta Krišjāņa Kariņa otrās valdības laikā, par ko Apvienotā saraksta pārstāvis Edgars Tavars vakar liecināja, ka K. Kariņš uzdevis viņam jautājumu: “Kā tev, Edgar, šķiet, vai Linkaits bija muļķis vai zaglis?”

Šādu atklāsmi var saprast kā opozicionāra labvēlību premjeru K. Kariņa un E. Siliņas partijai jeb tieši viņiem personīgi, jo te atgādinājums, ka K. Kariņš tika padarīts par premjeru no partijas ar tobrīd vismazāko deputātu skaitu Saeimā un tātad koalīcijā tieši tāpēc, lai būtu spiests piekrist lielas Saeimas deputātu frakcijas ieguvušo partiju mahinācijām.

Briškens spējīgs atbildēt uz jebkuru jautājumu

Deputāti atklāsmes pastiprināja ticamību K. Briškena teiktajam no Saeimas tribīnes, ka viņš zinājis, kādus pienākumus uzņemas. Zinājis, “ka dzelzceļam ir milzīgs finanšu caurums kā rūgta pēcgarša daudzu gadu atkarībai no Krievijas kravām”, zinājis “par ilgstošu politisko nolaidību “Rail Baltica” sakarā", zinājis “par Linkaita parakstītajiem valstij ārkārtīgi neizdevīgajiem līgumiem ar autobusu pārvadātājiem". Zinājis, ka J. Vitenbergs situācijas labošanai neko nav izdarījis, bet viņš uzņēmies izdarīt. Tajā skaitā “meklēsim jaunas angliski runājošas kravas [jā, burtisks citāts], lai savienotu Rietumeiropu, Ziemeļeiropu, Ziemeļameriku ar Kaspijas reģionu, Kaukāza reģionu, Centrālo Āziju un Tālajiem Austrumiem”. “Kā jūs aizbrauksiet uz Kaukāzu? Vai ar “airBaltic”?“ painteresējās A. Šlesers.

Pēc balsojuma par atstāšanu amatā “Neatkarīgā” jautāja K. Briškenam, ko vēl bez pietiekama deputātu skaita attiecīgajam balsojumam E. Siliņas valdība gatava dot Saeimas sēdē uzskaitīto problēmu atrisināšanai. Atbilde bija vispārīgā formā, ka viņš varot sastrādāties ar jebkuru tagadējo ministru, tajā skaitā ar finanšu ministru.

Tagad neesot tā, kā bijis, ka par “Rail Baltica” izmaksu kāpumu Finanšu ministrija varēja oficiāli neko nezināt. Tiekot gatavots jauns “Rail Baltica”’ būves pārvaldības likums, kurā dažādu valsts iestāžu saistības tikšot nostiprinātas. Visi lūgumraksti ES naudas saņemšanai gan no transporta infrastruktūras, gan no militārās infrastruktūras attīstības fondiem esot iesniegti.

Novērtē šo rakstu:

41
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...