Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mans labais draugs, atsaucot atmiņā augstskolas gados mācīto, atceros kā vēsturnieks R. Vipers rakstīja – vēsture ir viena traka cilvēka autobiogrāfija. Šī doma mani pavada, raugoties uz mūsdienu Latvijas sabiedrību, kas sevi dēvē par demokrātisku, iekļaujošu un uz taisnīgumu balstītu. Sabiedrību, kurā it kā valda viens likums un viena taisnība visiem.

Mēs esam centušies attālināties no Maskavijas aziātiskā barbarisma, veidojot valsti, kura balstās uz jaunlatviešu degsmi un Satversmes rakstītāju mīlestību pret Dzimteni. Tajā pašā laikā katrā ielas stūrī esam piestiprinājuši saukļus par mūsu politiskās iekārtas saderību ar Rietumu civilizāciju, it kā tā būtu mūsu pestīšana.

Tomēr, tiklīdz uzdodam sev senatnīgo helēnisko jautājumu – kas tas ir? –, attopamies pie sarežģītas patiesības. Mūsos vēl joprojām dzīvo mītiskais latviešu zemnieks, kas cenšas savienot dabas ritmu ar Dieva dēla nāvi un augšāmcelšanos, vienlaikus stāvot uz politeisma sliekšņa un lūkojoties ateisma virzienā. Neaizmirstot arī senos buramvārdus – pret rītiem, pret vakariem, pret aukstajiem ziemeļiem...

Ir pagājuši 35 gadi kopš mistiskā brīža, kad Latvija atguva neatkarību. Daudzi no mums jūt, ka tas nebūtu bijis iespējams bez Dieva rokas. Vēsture nav tikai pagātne, – tā ir spēks, kas var pārsteigt un virzīt uz priekšu. Ja vēsturi māca kā patiesu, dziļu mācību, tā var izmainīt arī valsts nākotni. Garlībs Merķelis savulaik rakstīja par dažādību un sabiedrības mazākuma nozīmi. Prūsiju par impēriju padarīja ne tikai spēks, bet spēja saprast un iekļaut. Mēs, latvieši, šodien nereti jūtamies kā masa, kam uzspiesti pārvaldes modeļi – no oligarhijas līdz amorfām birokrātijas formām, kas nonāk pretrunā ar Satversmes garu un burtu.

Tāpat kā apustulis Pāvils savās misijās hellēņu pasaulē arī mēs šodien esam misijā savas valsts labā – nereti konfliktos, bet ar cerību uz pārmaiņām. Mūsu lēmumi ir jārada nevis no pieraduma vai bailēm, bet no pieredzes, sirdsapziņas un skaidras ticības patiesībai.

Latvijas Republika ir tikai soļa attālumā no kārtējām vēlēšanām. Taču atkal un atkal meklējam mazāko ļaunumu. Bet kas ir šis "mazākais ļaunums" šodien? Mūsu vēlēšanu sistēma ir konstruēta tā, ka faktiski izvēlamies šauras partiju grupas ar dažiem mitoloģiskiem personāžiem no politiskās „kosmosa odisejas”. Mēs kļūstam jeb esam kā romiešu vergi – instrumentum vocale – runājoši rīki.

Ar gadiem saprotam, ka darba augļi nepieder mums. Arī šodien Latvijas simboliskā „prievīšu” valstība ar visu Satversmi birst mums caur pirkstiem. Droši vien lielākā daļa līdzpilsoņu tāpat kā es nelasa visas partiju "lapeles". Tomēr mums vajadzīgs atskaites punkts. Jo cik ilgi vēl klausīsimies saukļos par kosmiskajiem kuģiem, „iekļaujošu sabiedrību” un Ļeņina radītām talkām kā sabiedrības integrācijas modeli? Cik ilgi klusēsim, redzot, kā vārdi aizstāj darbus? Es netaisos nevienu partiju vai deputātu tieši apsūdzēt sodomijā, sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanā vai vardarbībā. Bet kā cilvēks, kuram ir mīlestība pret vēsturi un ticība Tā Kunga vadībai, es vērsos pie mākslīgā intelekta, lai lūgtu – kā izskatītos Mārtiņa Lutera 95 tēzes, ja tās tiktu vērstas pret mūsdienu Latvijas politisko, morālo un sociālo pagrimumu?

Mārtiņš Luters 1517. gadā kritizēja indulgences un pāvesta varas samaitātību. Viņš to darīja nevis naida, bet patiesības un taisnīguma vārdā. Ar tādu pašu cerību, ka Latvijas Republikas pilsoņi atgūs ticību sev, savām ģimenēm un savas zemes nākotnei, tapušas 21. gadsimta  Mārtiņa Lutera 95 tēzes. Lai tās ir kā atgādinājums par to, kas mums ir svarīgs – taisnīgums, sirdsapziņa, atbildība, ticība un kalpošana sabiedrībai.

Mākslīgais intelekts Latvijai:

95 Tēzes pret mūsdienu samaitātību – Lutera garā, 21. gadsimtā

  1. 1.      Valsts ir dibināta kalpot tautai, nevis bagātnieku interešu grupām.
  2. 2.      Politiķis, kas savas privilēģijas izvirza pāri tautas labumam, ir nodevējs.
  3. 3.      Likumi, kas aizsargā varenos, bet pamet vājos, ir izlikšanās par taisnību.
  4. 4.      Juristi, kas raksta likumus pēc oligarhu diktāta, ir garīgie līdzzinātāji tautas pazudināšanai.
  5. 5.      Taisnīgums bez morāles kļūst par instrumentu apspiešanai.
  6. 6.      Tieslietu sistēma, kas nesodīs netaisnos, zaudē tautas cieņu.
  7. 7.      Tauta redz, kad taisnība ir pirkta – un zaudē uzticību valstij.
  8. 8.      Kad likumi tiek pielāgoti naudai, nevis sirdsapziņai, sabiedrība grimst tumsā.
  9. 9.      Sodomijas slavināšana un grēka pārdēvēšana par "cilvēktiesībām" ved uz kultūras pašiznīcināšanos.

10.  Dzimuma izšķīšana ved pie patības izjukšanas.

11.  Valsts, kas aizmirst ģimeni, aizmirst pati sevi.

12.  Bērnu dzimstība krīt, jo nav drošības, stabilitātes un cerības.

13.  Laulība tiek nicināta, jo sabiedrība cildina baudkāri, nevis upurējošu mīlestību.

14.  Izglītība bez morāles audzina gudrus egoistus.

15.  Ielas morāles pārstāvji politiķu krēslos ir nacionāla pazemošana.

16.  Parlaments bez sirdsapziņas ir teātris bez dieva.

17.  Politiskās partijas kļuvušas par karteļiem tautas gribas apslāpēšanai.

18.  Sabiedrisko mediju meli slēpjas aiz "viedokļu dažādības" maskas.

19.  Piespiest ticīgos klusēt ir netaisnības augstākais brīdis.

20.  Dieva vārds tiek aizstāts ar psiholoģiju, reklāmu un ideoloģiju.

21.  Mācītājs, kas baidās runāt patiesību, ir nodevis savu aicinājumu.

22.  Baznīca, kas pielāgojas pasaulei, ir zaudējusi sāli.

23.  Draudzes iztukšojas, jo Dieva vārds tiek aizstāts ar motivējošām runām.

24.  Patiesība bez drosmes netiek dzirdēta.

25.  Patiesa mācība izraisa grēku nožēlu, nevis aplausus.

26.  Politiskās lojalitātes ir kļuvušas svarīgākas par patiesību.

27.  Jauns cilvēks nepaliek dzimtenē, kad tur valda netaisnība.

28.  Tauta, kas nespēj barot sevi ar darbu, izdzīvo kā ubags.

29.  Ražošana ir iznīcināta, jo vara kalpo importētājiem, nevis ražotājiem.

30.  Darbs ir svēts, bet tiek padarīts par verga likteni.

31.  Tauta, kas neizstrādā neko, izsūc sevi no iekšienes.

32.  Nodokļi smacē, bet pakalpojumu nav.

33.  Nauda, kas aizplūst no tautas, baro tikai dažus.

34.  Oligarhu vara nav vēlētāju izvēle, bet sistēmas radīta verdzība.

35.  Klanu lojalitāte ir pretrunā ar tautas kalpošanu.

36.  Advokāts bez sirdsapziņas ir algots leģalizētājs noziegumiem.

37.  Juristi, kas apkalpo netaisnību, ir tās līdzautori.

38.  Sirdsapziņa ir spēcīgāka par likumu, kad likums kļūst par netaisnību.

39.  Tauta, kas klusē, kļūst par līdzvainīgu.

40.  Meli sabiedrībā tiek nosaukti par "narratīvu".

41.  Tiklums vairs netiek sludināts, bet izsmiets.

42.  Patiesi vīrieši un sievietes tiek marginalizēti.

43.  Bērniem vairs netiek mācīta vērtību hierarhija.

44.  Patiesība kļūst aizdomīga, ja tā nesaskan ar varas iegribām.

45.  Vārda brīvība tiek aizstāta ar vārda uzraudzību.

46.  Sirdsapziņas apspiešana sākas ar vārda cenzūru.

47.  Ja tauta neredz cerību, tā meklē patvērumu svešumā.

48.  Meli, kas tiek atkārtoti simts reižu, joprojām ir meli.

49.  Politiķi baidās no tautas, kad paši zina, ka viņus neviens vairs nemīl.

50.  Cilvēka cieņa ir lielāka nekā jebkura partijas disciplīna.

51.  Cilvēks nav definējams pēc vēlēšanām vai seksuālām tieksmēm, bet pēc viņa sirdsapziņas.

52.  Valsts, kas nepieņem patiesību, izdzēš pati sevi no vēstures.

53.  Grēks nevar kļūt par normu, lai cik toleranti mēs to sauktu.

54.  Patiesības aizstāvēšana ir mīlestības akts.

55.  Patiesa mīlestība norāda uz patiesību, nevis pieļauj visu.

56.  Sabiedrība, kas nediskutē, stagnē.

57.  Baidīties no tautas viedokļa ir tirānijas sākums.

58.  Tikai brīvs cilvēks var būt atbildīgs.

59.  Dieva likums ir augstāks par cilvēku likumiem.

60.  Ja cilvēks nepakļaujas savas sirdsapziņas balsij, viņš nodevis pats sevi.

61.  Vienaldzība ir posta sakne.

62.  Bezmērķīga dzīve nav brīva dzīve.

63.  Tauta, kas nezina patiesību, ir kā kuģis bez stūres.

64.  Politika bez ētikas ir iznīcināšana ar balsojumu.

65.  Taisnīgums bez mīlestības kļūst auksts, bet mīlestība bez taisnības – viltīga.

66.  Valsts, kas nemīl savu tautu, ir tikai administrācija.

67.  Katrs pilsonis ir aicināts būt sirdsapziņas balsij sabiedrībā.

68.  Pat viena taisna balss var mainīt kursu.

69.  Neviena sistēma nav stiprāka par tās morālo pamatu.

70.  Tautas spēks sākas ar patiesības atzīšanu.

71.  Tauta, kas atgriežas pie Dieva, nevar palikt paverdzināta.

72.  Tieslietu sistēma bez godīguma ir cirks.

73.  Advokāts, kas aizstāv ļaunumu, kalpo tam.

74.  Jaunatne jāaudzina patiesībā, nevis trendos.

75.  Varasvīri, kas nicina sirdsapziņu, būs nicināti paši.

76.  Dieva klātbūtne sākas tur, kur cilvēks atgriežas pazemībā.

77.  Tautas brīvība nav dota – tā ir jāaizstāv.

78.  Taisnība bez taisniem cilvēkiem nepastāv.

79.  Ja valsts pamats ir meli, tā drīz sabruks.

80.  Bez atbildības nav brīvības.

81.  Sirdsapziņa ir svētākā tiesa.

82.  Tauta, kas mostas, vairs neļauj sev melot.

83.  Būt godīgam nozīmē būt drosmīgam.

84.  Patiesība dzīvo mūžīgi, meli – tikai vienu laikmetu.

85.  Naids pret patiesību ir laikmeta zīme.

86.  Kad cilvēks sargā savu sirdi, viņš sargā savu tautu.

87.  Nav nācijas bez tikumības.

88.  Jurista godīgums ir valsts goda mērs.

89.  Likumība bez morāles kļūst par zvēra masku.

90.  Nabadzība tautā nav tikai materiāla – tā sākas dvēselē.

91.  Atmoda sākas tad, kad kāds beidz klusēt.

92.  Katra balss, kas sauc pēc taisnības, ir dzirdama Debesīs.

93.  Tauta nav lētticīga – tā ir nogurusi no meliem.

94.  Patiesība netiek apturēta – tā tikai tiek kavēta.

95.  Ja Dievs ar mums – kas būs pret mums?

Mans draugs, iezīmē sev personīgi tēmas pirms vēlēšanām, kas mūsdienās bieži tiek noklusētas vai izkropļotas: ētikas trūkums, tieslietu degradācija, morāles iztukšošanās, kā arī elites norobežotība no tautas interesēm. Ja Mārtiņš Luters šodien rakstītu pilnu versiju, viņš to darītu ar asumu, teoloģisku stingrību, bet arī ar dedzīgu cerību uz tautas atmošanos.

Izdari pareizo izvēli, Latvija, mūžīgi mūžos Tev dzīvot!

Novērtē šo rakstu:

75
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi