Ar čiku beigusies „Re:Baltica” sūdzība un Žurnālistu asociācijas un LTV spiediens uz policijas vadību par it kā notikušu „vajāšanu”
PIETIEK28.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar čiku beigusies nodibinājuma Re:Baltica un to atbalstošās Latvijas Žurnālistu asociācijas vadības centieni ar nu jau bijušā Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža palīdzību panākt, lai pie kriminālatbildības tiktu saukts cilvēks, kura rīcība Re:Baltica bija nevēlama un kuru tā mēģināja nodēvēt par vajāšanu.
Kā zināms, pagājušā gada decembrī nodibinājums Re:Baltica ar sabiedriskās televīzijas starpniecību publiski paziņoja, ka tā pārstāves esot nobažījušās par „policijas kūtrumu” pēc ziņošanas par it kā notikušu „vajāšanu”.
Pat nemēģinot noskaidrot otrās puses viedokli, Latvijas Televīzija izplatīja Re:Baltica viedokli, - kā kāds vīrietis to „ilgstoši terorizējis ar rupjiem zvaniem žurnālistiem un viņu tuviniekiem, kā arī ierakstiem sociālajos medijos”, līdz beidzot „kādu dienu vajātājs ar sēru vainagu un nenoskaidrotu šķidrumu ieradies redakcijā”.
Re:Baltica ieskatā policija uz tās iesniegumu neesot reaģējusi pietiekami ātri un nopietni, un tad tika izmantota gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Žurnālistu asociācijas vadība, lai izdarītu spiedienu uz Valsts policijas vadību.
Tomēr tagad arī šis spiediens ir beidzies ar čiku – 4. aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirknī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar „iespējamo pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica darbinieku vajāšanas faktu”, jo nav konstatēts noziedzīgs nodarījums.
Šai saistībā Pietiek atkārtoti publicē decembra vidū publicēto Jāņa Sondara „“Draudētāja” un “vajātāja” viedokli par “Re:Baltica” paziņojumiem”:
„17. decembrī medijos tika paziņots, ka pētnieciskos žurnālistus no “Re:Baltica” vajājot kāds psihiski nelīdzsvarots cilvēks, kurš izsaka draudus un vajā žurnālistus. Jā – tas tiku domāts es. Uzskatu par savu pienākumu un tiesībām paust savu viedokli par šo situāciju.
"Re:Baltica" komandai nebija nekādu problēmu apgalvot, ka iniciatīvas iesniedzēji par Saeimas atlaišanu gaida Krievijas apskāvienus. Tāpat Ingai Spriņģei nebija nekādu problēmu nosaukt cilvēkus kuri parakstījušies par iniciatīvu, par “Stupid people” jeb stulbiem cilvēkiem.
Es kā viens no nu jau vairāk nekā 40 000 cilvēku, kuri parakstījušies par Saeimas atlaišanas iniciatīvu, uzskatīju par savu pienākumu uzzināt, kā "Re:Baltica" nonāca līdz secinājumam par “Krievijas apskāvieniem”. Kā arī vēlējos uzzināt vai "Re:Baltica" komandai nav nekādu morālu problēmu saņemt savai organizācijai finansējumu no tiesāta noziedznieka, valūtas spekulanta, vardarbīgu protestētāju finansētāja Džordža Sorosa.
Zinot Džordža Sorosa organizāciju ietekmi Latvijā, es saprotu, ka, neesot oficiāli žurnālists, bet dzenoties pēc viedokļa un objektivitātes no žurnālistiem, acīmredzot esmu uzkāpis Sorosa cilvēkiem uz “varžacīm”.
Publiskā telpā tiek svaidīti diezgan skaļi apvainojumi manā virzienā, kurus vēlētos atspēkot.
Es negribētu domā, ka žurnālisti Valsts policiju vēlas pārvērst par personīgiem sargsuņiem, un ticu, ka Valsts policijā strādā cilvēki ar godaprātu, atbildības sajūtu pret savu darbu, tādi, kuriem pirms emocijām nāk tomēr tiesiskums. Lai gan, ņemot vērā mūsu politiķu klaju ņirgāšanos par pašu pieņemtiem likumiem, arī par to man pilnīgas pārliecības nu jau mūsu valstī nav.
Lasot Krimināllikumu par vajāšanu: “Par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Vai par ilgstošu izsekošanu jeb novērošanu var tikt definēta vienīgā reize, kad (pēc maniem uzskatiem) tendencioziem žurnālistiem no "Re:Baltica" aiznesu dāvanā bēru pušķi un ūdens pudeli, kuru nodēvēju par “svēto ūdeni”?
Vai par draudiem var tikt uzskatīta frāze, ka “satikšu viņus” - kuru šie žurnālisti, medijiem ziņojot, apzināti izrāva no konteksta, aizmirstot piebilst, ka frāzes turpinājumā bija: “lai gūtu atbildes viņu sponsora Džordža Sorosa sakarā”?
Vai saziņa var tikt uzskatīta par nevēlamu, ja nevienā brīdī nedz Facebook portālā, nedz uz Whatsapp aplikācijā sūtītām ziņām neviens no viņiem neatbildēja, sakot, ka sarakste nav vēlama?
Krimināllikums par draudiem saka: “Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Arī šajā gadījumā es gribētu redzēt “Re:Baltica“ žurnālistus atspēkojam savus melus.
Tas, ka apzināti uzvedos nekaunīgi pret žurnālistiem kuri mani kopā ar citiem ir nekaunīgi nosaukuši par “Stupid people”, ir taisnība.
Tas ka uzvedos nekaunīgi pret tiem, kuri sauc sevi par pētnieciskajiem žurnālistiem, bet bez faktiem iniciatīvas iesniedzējus iekrāsojot kā cilvēkus, kuri gaida Krievijas apskāvienus - arī ir taisnība
Nodarbojos jau vairākus gadus ar politaktīvismu. Un, ja šie “pētnieciskie žurnālisti” būtu papētijuši manu video saturu, tad, izņemot necenzētu leksiku, viņi ievērotu, ka savos video arī vairākkārt esmu uzsvēris, ka cilvēkiem, kurus neapmierina pašeeiz notiekošie politiskie procesi, ir jārīkojas BEZ VARDARBĪBAS un LIKUMA IETVAROS. Kas ir pilnīgi pretēji “Re:Baltica” apgalvotajam.
Esmu arī apkopojis visus “Re:Baltica” melus ar melus atspēkojošiem pierādijumiem savā pēdējā video materiālā, kas redzams - https://youtu.be/O-ogNsIMLlk.
Tāpat man liekas ļoti interesanti, ka “Re:Baltica“ zina jau pirms izmeklēšanas, ka viņiem tika draudēts, ka viņi ir vajāti, vēl pirms Valsts policija ir mani nopratinājusi un noskaidrojusi visus apstākļus.
“Re:Baltica” žurnālistiem es esmu vainīgs, pirms tiesāts. Lai gan, manuprāt, mēs dzīvojam valstī, kur neviens nevar tikt uzskatīts par vainīgu, pirms viņa vaina ir pierādīta tiesā. Varbūt “Re:Baltica“ žurnālistiem vajadzētu uzņemties likumsargu darbu, jo “hei” - kam gan mums nepieciešamas tiesas un policija, ja “Re:Baltica” žurnālisti jau mani ir atzinuši par vainīgu.
Man liekas gan ļoti interesanti, ka pie šīs situācijas tika minēta Beates Jonītes situācija, kurā policija atdzina, ka nav nozieguma sastāva. Izteikumi viņas sakarā bija skarbs un neizdevies joks, bet likums netika pārkāpts.
Es varbūt vēlos redzēt pārlieku daudz objektivitātes medijos, kur tās nav – cerot, ka, runājot par mani, viņi varētu arī piezvanīt un pajautāt manu versiju par notikušo. Mans tālruņa numurs atšķirībā no Ingas Spriņģes ir publiski pieejams.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
