Ar deklarētās dzīvesvietas mehānismu varam balsot par savu nodokļu novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai
Guntars Vītols14.04.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Nesen rakstīju par to, ka savu nodokli no lielāka darījuma vēlos novirzīt citai pašvaldībai. Tas nopelnīts pavisam citā, ar mani nesaistītā pašvaldībā. Cilvēki rekomendēja - kurai. Paldies visiem, kas piedalījās ieraksta apspriešanā. Ierakstam bija zemteksts. Padalīšos.
Tātad. Nodokļi ir jāmaksā, tāds ir likums un, ja skatās dziļāk, demonstratīva attieksme - slikta valdība un tāpēc nemaksāšu! - arī nav risinājums. Tā ir tāda alkoholiķa bravūra. Vismaz līdz brīdim, kad nopērc biļeti un aizbrauc no mūsu valsts, pārcel rezidenci un tad jau maksā nodokļus citur.
Bet ir nianse. Kā tad mēs kā vēlētājs varam ietekmēt nodokļu izlietojumu? Faktiski nekādi. Neviens mums neprasa, vai izmest naudu sifiem, briškenpāļiem, lidmašīnām vai salātzaļu recepšu un bolt labbūtības pētījumiem. Apriebies visiem, izņemot, ja tu pats to naudu saņem savā kabatā.
Ir viens izņēmums. Deklarētās dzīvesvietas mehānisms, ar kuru varam balsot par naudas novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai. Tas ir tas pats, kas balsot ar savu naudu par labāko uzņēmumu, pērkot tā preci. Nekas jau nav ideāls, bet par labāko.
Skaidrs, ka deklarēšanās mehānisms ir par dzīvesvietu un var sākt kasīties, cik tas pareizi - deklarēties vienviet, bet dzīvot citviet. Bet, hey, dzīvot tu vari daudz kur vienlaicīgi, neesam jau piesieti. Neviens jau tās dienas, kur pārguli, neskaita. Bieži dara arī tā, ka mazbērns dzīvo lielpilsētā, bet deklarējies dzimtajā vietā un IIN iekrīt vecmāmiņas pampāļos. Slikti/labi? Diskutējami, bet ne par to.
Pati ideja, ka tu vari izvēlēties, kam atdot savu nodokli, kur to tērēs, ir fundamentāli lieliska. Vērts aizdomāties tieši šādā, plašākā kontekstā.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
