Ar deklarētās dzīvesvietas mehānismu varam balsot par savu nodokļu novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai
Guntars Vītols14.04.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Nesen rakstīju par to, ka savu nodokli no lielāka darījuma vēlos novirzīt citai pašvaldībai. Tas nopelnīts pavisam citā, ar mani nesaistītā pašvaldībā. Cilvēki rekomendēja - kurai. Paldies visiem, kas piedalījās ieraksta apspriešanā. Ierakstam bija zemteksts. Padalīšos.
Tātad. Nodokļi ir jāmaksā, tāds ir likums un, ja skatās dziļāk, demonstratīva attieksme - slikta valdība un tāpēc nemaksāšu! - arī nav risinājums. Tā ir tāda alkoholiķa bravūra. Vismaz līdz brīdim, kad nopērc biļeti un aizbrauc no mūsu valsts, pārcel rezidenci un tad jau maksā nodokļus citur.
Bet ir nianse. Kā tad mēs kā vēlētājs varam ietekmēt nodokļu izlietojumu? Faktiski nekādi. Neviens mums neprasa, vai izmest naudu sifiem, briškenpāļiem, lidmašīnām vai salātzaļu recepšu un bolt labbūtības pētījumiem. Apriebies visiem, izņemot, ja tu pats to naudu saņem savā kabatā.
Ir viens izņēmums. Deklarētās dzīvesvietas mehānisms, ar kuru varam balsot par naudas novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai. Tas ir tas pats, kas balsot ar savu naudu par labāko uzņēmumu, pērkot tā preci. Nekas jau nav ideāls, bet par labāko.
Skaidrs, ka deklarēšanās mehānisms ir par dzīvesvietu un var sākt kasīties, cik tas pareizi - deklarēties vienviet, bet dzīvot citviet. Bet, hey, dzīvot tu vari daudz kur vienlaicīgi, neesam jau piesieti. Neviens jau tās dienas, kur pārguli, neskaita. Bieži dara arī tā, ka mazbērns dzīvo lielpilsētā, bet deklarējies dzimtajā vietā un IIN iekrīt vecmāmiņas pampāļos. Slikti/labi? Diskutējami, bet ne par to.
Pati ideja, ka tu vari izvēlēties, kam atdot savu nodokli, kur to tērēs, ir fundamentāli lieliska. Vērts aizdomāties tieši šādā, plašākā kontekstā.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
