Ar Drošības policijas auto atved nodot mazgāšanai netīro veļu; veļas nodevējs aizmūk
PIETIEK13.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Latvijas Drošības policijas dienesta automašīnām var ne tikai doties iepirkumu braucienā uz tirdzniecības centru Spice, ko Pietiek jau ir aprakstījis, bet tās izmantot arī citām personiskām vajadzībām - piemēram, lai aizvestu uz veļas mazgātavu netīro veļu.
Šādu gadījumu Pietiek pārstāvis ir ne tikai novērojis, bet arī fiksējis fotoattēlos, - atliek tikai droši atpazīt šīs struktūras pārstāvi, kurš, pametot automašīnu stāvvietā pie veļas mazgātavas, pats no tās aizbēga.
Rīta stundā Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā fiksēja Drošības policijai piederošu un tās izmantotu tumšas krāsas automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, uzvalkā tērpies veļas nodevējs (pagara auguma, tērpies "spīdīgā" uzvalkā, ar papliku pakausi) pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un tā vietā, kā redzams fotogrāfijās, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas.
Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna palika stāvvietā, savukārt Drošības policijas darbinieks pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Ņemot vērā, ka šis ir jau kārtējais gadījums, kad Drošības policijas pārstāvji tiek pieķerti, izmantojot dienesta automašīnas (tostarp pat valsts augstāko amatpersonu apsardzei iegādātās) personiskām vajadzībām, Pietiek aicina lasītājus mēģināt atpazīt personu, kas redzama šajās fotogrāfijās.
Par iepriekšējo šādu gadījumu, kurā tāpat tika fiksēta gan Drošības policijas automašīnas izmantošana privātām vajadzībām, gan šīs iestādes darbinieku aizmukšana, Pietiek rakstīja aprīļa beigās.
Tad portālā Delfi bija publicēts šāds aculiecinieka stāstījums: "Vai mūsu Ministru prezidentes vai Saeimas priekšsēdētājas apsargi drīkst izmantot attēlos redzamo automašīnu ar valsts numura zīmi JL6260, kā arī valsts degvielu, lai sestdienas dienā, 26.aprīlī ap plkst.15:30, tērpušies civildrēbēs, vizinātos uz Spici pēc iepirkumiem?
Bez šofera automašīnā bija vēl divas personas. Pamanījuši, ka tiek novēroti, automašīna, neparādot nevienu pagriezienu, izbrauca no Spices otrā stāva autostāvvietas un lielā ātrumā aizbrauca pa Kalnciema ielu virzienā uz centru.
Par šādu valsts naudas izsaimniekošanu, būtu jāsauc pie atbildības gan tas, kas auto vadīja, gan tā amatpersona vai amatpersonas, kas šādu nelikumīgu auto izmantošanu ir pieļāvušas. Par notikušo atbildīgā amatpersona būtu jāatstādina no darba pienākumu pildīšanas. Tā ir acīmredzama nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošana."
Pietiek toreiz noskaidroja, ka fotogrāfijās redzamā automašīna Audi Q7 ar valsts reģistrācijas numuru JL6260 ir viena no tām luksus klases automašīnām, ko Drošības policija bez konkursa, par cenām, kas netika publiskotas pat pēc Ministru prezidentes pieprasījuma, iegādājās it kā tāpēc, lai nodrošinātu Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidentes apsardzi.
Šo luksus klases automašīnu iepirkumu veikusī Drošības policija noslepenojusi ne tikai pašu iepirkumu un tā detaļas, bet pat iegādāto automašīnu cenas. Saskaņā ar Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika uzskatu šādi dati sabiedrībai neesot jāzina, bet Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija iepriekš liecināja, ka automašīna nopirktas par cenu, kas ievērojami pārsniegusi kataloga cenu.
"Transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti aizsargājamo amatpersonu apsardzei, tiek izvēlēti pēc vairākiem kritērijiem, starp kuriem īpaši jāatzīmē drošība (transportlīdzekļa manevrēšanas spējas, testa brauciena rezultāti un ārvalstu partneru dienestu pieredze u.c.) un ekonomiskais izdevīgums (transportlīdzekļa pamatcena, ekspluatācijas izdevumi, garantijas laiks u.c.),” - šādi savu izvēli oficiāli pamatoja Drošības policija.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ izvēlēts tieši Audi Q7, Drošības policija skaidroja, ka šīs markas automašīnas salīdzinošā priekšrocība esot augstais drošības līmenis, lielā masa, paaugstinātā automašīnas bāze, manevrēšanas spēja, vadāmība, automašīnas stabilitāte, pastāvīgā pilnpiedziņa u.c. īpašības.
„Jāatzīmē, ka, izvēloties transportlīdzekli, tika veikti dažādu šīs klases automašīnu testi un ņemta vērā partneru dienestu pieredze. Turklāt Audi Q7 šajā iepirkumā tika piedāvāts par izdevīgu cenu,” apgalvoja Drošības policija.
Taču cenu, par kādu iegādāti Audi Q7, policija neatklāja, aizbildinoties, ka saskaņā ar noteikumiem „Valsts noslēpumu objektu saraksts” šī informācija nav publiskojama. No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka cena netiek atklāta tāpēc, ka patiesībā tā ievērojami pārsniegusi kataloga cenu līmeni.
Pēc tam, kad Pietiek publiskoja informāciju par Drošības policijas pirkumu, Ministru prezidenta Laimdota Straujuma paziņoja, ka pieprasīšot Reinikam informāciju par šo iepirkumu. Taču Drošības policija, aizbildinoties ar valsts noslēpumu, šo informāciju tā arī neatklāja.
Lētākā Audi Q7 modifikācija saskaņā ar Audi dīleru datiem pieejama par 58 939 eiro, bet ar papildu aprīkojumu tā var sasniegt pat 100 tūkstošu eiro robežu. Interneta vietnē What car Audi Q7 testa kopsavilkumā norādīts, ka auto milzīgais izmērs apgrūtina auto novietošanu stāvvietā, tam ir augsta cena un lietošanas izmaksas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
