Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.

Ja salīdzina ar citiem sabiedrības līderiem Latvijā, tad Šlesers ir viens no pieredzējušākajiem un sekmīgākajiem — gan publiskos amatos, gan savā paša biznesā, gan personīgajā dzīvē. Nedzer, nesmēķē, publiskas runas saka bez stiklaina skatiena, siekalu šķiešanas un aizdomīgu jaunvārdu darināšanas. Prot vismaz piecas valodas. Ir paraugģimenes tēvs, jo pats bērnībā piedzīvojis pretējo. Viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, utt., utt.

No otras puses, kā tiek rakstīts pie investīciju fondu un pensiju plānu reklāmām, “ienesīgums pagātnē negarantē tādu pašu peļņu nākotnē”, un tas pats ir sakāms arī par politiķiem: senāki panākumi negarantē sekmes nākamajās vēlēšanās. Pēdējā īsti sekmīgā Šlesera kampaņa bija 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās, kad viņš kļuva par Rīgas vicemēru, savukārt nākamajā gadā viņš gan Saeimā iekļuva, toties palika opozīcijā un pēc tam netika pārvēlēts.

Nogāja no politiskās skatuves, darbojās biznesā, jutās tur pat komfortablāk nekā vēlētos amatos un būtu turpinājis vairot iekšzemes kopproduktu ar buldozera apņēmību, ja vien pašreizējās valdības koalīcijas un tās sabiedroto muļķīgākais gals pats neizvilktu Šleseru no biznesa, neiedzītu Šleseru atpakaļ politikā un tādā veidā neuztaisītu visneērtāko pretinieku Kariņa un Bordāna veida politiķiem. Jo Šleseram (atšķirībā no citiem opozicionāriem) ir ne tikai liela pieredze, ne tikai ievērojami personīgie resursi un ne tikai darbos, pat dzīves grūtībās pārbaudītu draugu un līdzgaitnieku pūlis: Šleseram ir reti sastopama īpašība mūsdienu politikā — viņam ir iekšas.

Patlaban tas viss ir atdūries pret faktu, ka Šlesers ar saviem partijas biedriem gan labi komunicē, bet neliek priekšā programmatiskas idejas.

Var līdz kādam brīdim mobilizēt tos vēlētājus, kas ir sašutuši par vakcinēšanos, par kvadrātkodiem, par ierobežojumiem utt., taču lielākajai sabiedrības daļai ir arī citas intereses, kuras paliks pēc tam, kad koronavīrusa problēmas tiks uzvarētas.

Partijas pagaidām neko nedara, lai uzrunātu jauniešu vēlētājus, un tas ir pareizi darīts. “Demogrāfiskās bedres” dēļ jauniešu īpatsvars tieši patlaban vēlētāju masā ir neliels, jo dzimstība deviņdesmitajos bija zema, savukārt tie, kas piedzimuši nacionālistu “demogrāfijas ultimāta” rezultātā, vēl nav sasnieguši pilngadību. Turklāt jauniešiem ne vienmēr ir izveidojusies motivācija katrā ziņā iet un nobalsot — tā nāk vēlāk, līdz ar dzīves pieredzi, zināšanām un sapratni par valstī notiekošo. Tāpēc politiķi dara pareizi, koncentrējoties uz citām vēlētāju grupām.

Taču kā Šleseram un visiem pārējiem opozicionāriem uzrunāt vēlētājus, liekot priekšā programmatiskus uzstādījumus? Kādas varētu būt idejas, kas svarīgas vēlētājiem? Lūk, piemēri:

— Aizliegt bojāt ielas un šosejas ar stabiņiem un citiem traucēkļiem.

— Valsts Kasei pievienot Latvijas Banku, kuras galvenā nodarbošanās tagad ir piemiņas monētiņu štancēšana un neregulāru izteikumu izplatīšana, par to saņemot neadekvātas algas.

— Izbeigt problēmu radīšanu kārtīgiem uzņēmumiem, aizverot to kontus bez pamatojuma, tikai piesedzoties ar “MONEYVAL rekomendācijām”.

— Amatos likt konkrēto nozaru profesionāļus, nevis pianistus. (Agrāk to solīja, bet ne vienmēr pildīja; tagad partijas to pat vairs nesola.)

— Izsolīt vai apmainīt publisko funkciju pildīšanai nevajadzīgās valsts un pašvaldību zemes un teritorijas, jo īpaši aizlaistu lauksaimniecības zemi (daudzās Latvijas malās tā ir realitāte), lai privātie var to izmantot pilnvērtīgi vai vienkārši apmežot, kompensējot ciršanas apjomus valsts un privātajos mežos.

— Likvidēt OIK shēmas un saukt pie atbildības vainīgos, konfiscējot sazagto. Automātiski elektrības cenas samazināsies.

— Ja turpina būvēt “Rail Baltica”, tad atzaru uz Rīgas lidostu izbūvēt pa jau esošajām sliedēm līdz Imantas stacijai, lai nav jānoārda arhitektūras pieminekļi Pārdaugavā, jo šobrīd paredzētais risinājums ir apmēram tas pats, kas būvēt tuneļus paralēli Daugavai, lai uzlabotu autosatiksmi.

— Uzlabotā veidolā atjaunot Policijas akadēmiju, ko prasa itin visi, un vienlaikus izbeigt valsts draudus likvidēt reģionālās universitātes. Tieši pretēji: atjaunoto Policijas akadēmiju ierīkot Ludzā, tāpat kā Robežsardzes Koledža ir Rēzeknē, bet esošā Valsts policijas koledža — Jūrmalā.

Un tā var turpināt.

Pašreizējās politiķu problēmas, ko parāda SKDS dati, nav tik vienkāršas kā “piedabūt, lai vēlētājs nobalso par mums, nevis citiem”. Vispirms ir jāpārliecina vēlētājs, lai viņš vispār atnāk uz vēlēšanām — pēdējā desmitgadē vēlēšanās piedalās vidēji starp pusi un divām trešdaļām vēlētāju, bet koronavīrusa ierobežojumu ietekmē šim ciparam, dabiski, ir tendence vēl samazināties.

Tikai pēc tam nāk jautājums — par ko viņi tieši nobalsos. Vidēji aptuveni ceturtdaļa vēlētāju parasti nezina, par ko nobalsot, un vēl kādi padsmit procenti jau zina, ka nebalsos. No faktiskā apmeklējuma pēc vēlēšanām parasti saprotam, ka tie, kas nebija izlēmuši, tā arī neizlēma un nenobalsoja, jo neatrada nevienu savām interesēm atbilstošu politisko spēku.

Pēdējā pusgada partiju reitingi parāda līdzīgu situāciju jaunpienācējām: dažu mēnešu laikā kopš dibināšanas partija sasniedz 2,5% līdz 4,5% reitingu, tad tas nedaudz atkāpjas, lai pēc tam nostabilizētos 3 līdz 4 procentu robežās. Tā vispirms notika ar “Likums un Kārtība”, tad ar “Latvija 1. vietā”, šobrīd tas pats notiek ar jauno spēku “Republika”. Arī “konservatīvajiem”, “progresīvajiem” un Reģionu apvienībai, lai arī tās ir visiem labi zināmas, kaut kādas sekmes iepriekš sasniegušas partijas (šoreiz ne par to, vai šīs sekmes sabiedrības vairākumā maz tiek vērtētas pozitīvi), reitings nav diez ko augstāks.

Apstākļi ar stagnējošiem partiju reitingiem un ievērojamu daudzumu nebalsotājiem/neizlēmušajiem rāda, ka gan Šleseram, gan arī citiem ir labas iespējas dubultot savus reitingus uz neizlēmušo rēķina. Taču, lai to izdarītu, ir jābeidz vaimanāt par vienu un to pašu tēmu un jāsāk beidzot kampaņa — lai uzrunātu sabiedrības vairākumu. Un tur vajadzēs pakustināt smadzenes.

Reitingi: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/

Novērtē šo rakstu:

121
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...