Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni un uzņemtos vadošo lomu Eiropas Savienības prioritāšu noteikšanā. Mūsu nākotnes Savienību varam izveidot tikai mēs visi kopā,” – šādi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon Leiena vērsās pie ikviena eiropieša, aicinot iesaistīties Eiropas nākotnes konferencē, kuras norisēm atvēlēts vesels gads.

Trīs vadošās institūcijas – Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija – ir apņēmušās uzklausīt iedzīvotājus un ņemt vērā sniegtos ieteikumus. Vai tas būs formāls pasākums Eiropas institūciju un to augstākās vadības pašreklāmai? Vai arī pilsoņi sniegs būtiskus orientierus mūsu kopējās savienības nākotnes ceļa meklējumiem?

Domāju, katra politiķa pienākums ir izmantot šo iespēju, lai nodotu Eiropai vēstījumu no saviem vēlētājiem. Un Eiropas Savienībai ir jāpierāda, ka tā sadzird cilvēku bažas un rūpes – tikai tad tā patiesi būs mūsu kopējās mājas.  

Cik droša un dzīvei ērta būs mūsu māja? Nākotnes perspektīvā tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgi spēsim pārvaldīt četrus problēmu blokus, kuri, manuprāt, visbūtiskāk ietekmēs cilvēka dzīvi mūsdienu pasaulē. Šīs problēmas nes sevī vienlaikus gan briesmas, gan iespējas. Līdzīgi kā pagātnē dabas stihijas – zeme, ūdens, uguns, gaiss. Mūsdienu stihijas ir kā horizonti: skaidrā laikā tos labi var saskatīt. Var pārliecinoši virzīties uz to pusi, bet nevar to sasniegt. Nevar problēmu atrisināt vienreiz un uz visiem laikiem.

Pirmie šajā jauno stihiju blokā – tie ir draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, dažādas slimības, vīrusi. Problēma, kuru pašlaik saistībā ar COVID-19 izjūtam īpaši saasināti. Zinātne, medicīna attīstās, tiek uzvarēta tā vai cita slimība, bet vietā rodas citas, iepriekš nezināmas vai reti sastopamas. Cilvēku skaits uz Zemes arvien palielinās, turklāt mēs ātri un daudz pārvietojamies, ceļojam, tiekamies, dodot lieliskus priekšnoteikumus infekciju izplatībai.

Tai pat laikā – šī ir risināma problēma, tikai tam būs nepieciešams arvien vairāk finanšu resursu. Un arī solidaritātes, jo nevienai valstij atsevišķi no pārējās pasaules neizdosies pasargāt sevi. Tāpat kopēja labuma vārdā būs jābalansē farmācijas korporāciju tiesības pelnīt ar solidāru nepieciešamību no slimībām pasargāt visus cilvēkus, ne tikai turīgos un maksātspējīgos. No šī aspekta ES līmenī, uzskatu, ir jāregulē un jāizlīdzina kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība visiem ES pilsoņiem.

Nākamā problēmu grupa – tā ir ekoloģija, klimata pārmaiņas. Cilvēce izmanto Zemes resursus jau ļoti ilgi un arvien aktīvāk. Daudz ko jau esam sabojājuši, zaudējuši neatgriezeniski. Bet vēl mums ir laiks attapties. Postošie plūdi Vācijā, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības, ekstremālais karstums daudzviet Eiropā – šie brīdinājuma signāli ir jau tik skaļi, ka mūsu kolektīvajam saprātam nav tiesību tos ignorēt. Draudošas katastrofas ēnā Eiropas pasludinātais “zaļais kurss” patiesībā vairs nav ne drosmīgs, ne preventīvs; drīzāk gan aizkavējies.

Trešā stihija – kiberdrošība. Arī te darbojas “horizonta ilūzija”. Līdzīgi kā viduslaikos - cilvēki cēla cietokšņus ar bieziem mūriem, cerot, ka tie viņus pasargās. Taču vienmēr tika izgudrotas jaunas tehniskas ierīces, sprāgstvielas, lodes, un citadeles tika sagrautas.

Informācijas tehnoloģiju pielietojums nes mums ne mazums ērtību, taču slēpj sevī daudz vēl līdz galam neapzinātu draudu. Pirmām kārtām, draudus zaudēt kontroli – gan par visdažādākajiem tehnoloģiskajiem procesiem, gan pār cilvēku prātiem. Šodien labāk aizsargāts ir nevis tas, kurš tērē finanšu resursus bruņumašīnām, bet gan tas, kurš  iegulda cilvēku zināšanās.

Ceturtā stihija šajā rindā ir savrupa. Tas ir nacionālisms dažādās tā izpausmēs un stadijās – no ksenofobijas līdz šovinismam un fašisma iedīgļiem. Ļoti dažāds savā agresijas pakāpē, augstprātībā, kaitnieciskumā. Vērsts pret kaimiņiem, gan arī pret savas zemes “svešajiem”.

Nacionālisms korelē ar trim iepriekšminētajām stihijām, ietekmē rīcības modeļus. Vajag cīnīties pret pandēmiju – slēgsim katrs savas robežas, izkarosim tieši sev vairāk vakcīnu. Par kiberdrošību – ierobežosim pieeju kopīgajām sistēmām, veidosim “suverēnu” internetu. Par ekoloģiju – lai kaimiņi ieguldās atjaunojamo resursu pielietošanā, man lai paliek akmeņogles un dīzelītis…

Itāliju un Grieķiju pārpludina bēgļi? Lai paši tiek galā! Daži simti migrantu pie mūsu robežām? Kāpēc Eiropa nepalīdz?! Baski, katalāņi, romi, turki – no viņiem Eiropai tikai problēmas! Krievi Latvijā? Lai integrējas caur asimilāciju…

Kāpēc es “nacionālisma stihiju” uzsveru un izceļu kā īpašu? Jo tā piemīt katrai tautai, un katra ar to cīnās/vai necīnās pati par sevi. Eiropas problēmas bieži vien nerisinās pietiekami aktīvi un izsvērti tieši nacionālā egoisma rezultātā. Un katrs par egoistu uzskata savu kaimiņu, ne sevi pašu. Jo pats es esmu patriots! Un tā problēmas uzkrājas un padziļinās visiem bez izņēmuma.

Kāds ir risinājums? Lai cik tāls nebūtu noejamais ceļš, tas vienmēr sākas ar pirmo soli. Sakārtosim vispirms savu māju. Ja paši nespējam, tad ar vienotu  Eiropas likumdošanu ir jānodrošina etnisko minoritāšu īpaša aizsardzība un integrācija pretēji asimilācijas un izstumšanas tradīcijām. Atbalstot minoritāšu valodu, kultūru, tradīcijas, mēs daudz labāk palīdzēsim mūsu cittautiešiem identificēties ar Latviju. Pazemojot un izolējot tas neizdosies.

Īpaša minoritāšu politika – tas ir veids, kā sevī uzkrāt antivielas pret nacionālismu, un ne tikai pret to. Es esmu pārliecināts, ka sabiedrība, kas iekļaujoši spēj risināt minoritāšu problēmas, tāpat spēs izturēties arī pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pret dažādiem kopdzīves modeļiem, pret dažādām interešu grupām.

“Miljons ļaužu, apkampieties!” – tās ir Šillera rindas no “Odas priekam”,  kam vēlāk mūziku uzrakstīja Bēthovens. Un tā nav tikai Eiropas Savienības himna; tā ir arī recepte, kā šo kopēju interešu ideālu sasniegt.

Novērtē šo rakstu:

9
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...