Ar jaunajiem tarifiem viss kārtībā, prasiet ubaga dāvanas no valdības!
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija08.08.2023.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas. Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.
"Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju," uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola (2022. gada atalgojums – 79 166 eiro), vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.
A. Ozola (attēlā pa kreisi) arī norāda, ka tarifu vērtēšanas gaitā, salīdzinot ar sākotnēji iesniegtajiem tarifu projektiem, no AS "Sadales tīkls" tarifu projekta izmaksām izslēgti 118 miljoni eiro jeb 25%, savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu projekta izmaksas samazinātas par 58,1 milj. eiro jeb 38%. Minētie izmaksu samazinājumi ietver gan Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumu pakalpojuma likumā ietverto pasākumu efektu, gan abu operatoru iesniegtajos tarifu projektos plānoto izmaksu pārskatīšanu, gan pārslodzes ieņēmumu attiecināšanu uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu.
Jau ziņots, ka š.g. 1.jūlijā spēkā stājās SPRK apstiprinātie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls". Vērtēšanas gaitā tarifos iekļautās izmaksas būtiski tika samazinātas, tomēr tās abiem operatoriem ir augstākas, nekā iepriekš spēkā esošajā tarifā ietvertās. Attiecīgi jaunie tarifi atstās ietekmi uz visiem lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Sākotnējo tarifu aprēķinu un pamatojumu AS "Sadales tīkls" iesniedza SPRK izvērtēšanai 2022.gada 3.novembrī, AS "Augstsprieguma tīkls" - 2022.gada 14.oktobrī. Publiskā uzklausīšanas sanāksme par AS "Sadales tīkls" tarifu projektu notika 2022.gada 8.decembrī, par AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu projektu - 2022.gada 9.novembrī. SPRK, izvērtējot komersantu iesniegto informāciju un pamatojumus, secināja, ka abu operatoru aprēķinātie tarifi ir pamatoti. AS "Sadales tīkls" tarifu periods noteikts uz 4,5 gadiem, nodrošinot ilgtermiņa tarifu stabilitāti lietotājiem un ierobežojot tarifu lēcienus, savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu periods noteikts uz 2,5 gadiem. SPRK regulāri seko līdzi operatoru izmaksām, lai tarifi būtu ekonomiski pamatoti.
Galvenie ietekmējošie faktori operatoru tarifu palielinājumam bija ne vien elektroenerģijas cenas kāpums elektroenerģijas biržā, bet arī vispārējais cenu pieaugums valstī un elektroenerģijas patēriņa kritums Latvijā ģeopolitisko un sociālo apstākļu ietekmē.
Atbilstoši SPRK metodikai reizi gadā tarifu apjomu varēs koriģēt gadījumā, ja būs mainījušies tarifu izmaksas ietekmējošie ārējie faktori, piemēram, inflācija, samazinājusies elektroenerģijas cena u. tml.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
