Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās tautas acis piekaltas Konvojam. Nobāl “Cīņas Klubs” un “Mad Max,” kopā ņemti. Birst ziedojumu nauda un ziedi, bet nudien vēl nevar pateikt, kas vēderā metāla lācītim. Tā var būt plīsusi tautas pacietība, tas var būt arī mēģinājums nokāpt no vakcīnu diskursa, organizējot false flag pretestību. Vai varbūt mēģinājums radīt false flag karapulku ir izgājis no kontroles? Šobrīd to ir grūti pateikt, bet koku kā vienmēr būs iespējams pazīt no augļiem jau pavisam drīz.
Pat, ja Konvojs būs bijis tikai izrāviens, tas jau ir izdarījis daudz tīri mentālās veselības atjaunošanai. Cilvēku racionalitāte un veselais saprāts ir stipri cietis pēdējo divu gadu laikā, cerību uz jelkādu normalizāciju vairs nebija (es šeit runāju par ļaudīm, kas saprot, ka vīrusa medicīniskais aspekts ir ļoti otršķirīgs). Konvoja esamība vien jau ir dziedniecisks faktors, kas ļauj cerēt uz cilvēku apvienošanos pret kolektīvo totalitāro ļaunumu.
Savukārt, ja ticam medijiem, tad Sorosa kabatas žurka Trudo ir aizbēdzis un noslēpies ārpus Otavas, ar savu rīcību rādot piemēru visas pārējās pasaules globālistu ielikteņiem un citiem ļaunīšiem. Otavas centru ieņem smagie auto un milzīgi demonstrantu pūļi.
Vietā būtu pajautāt, kāpēc policija un Nacionālā gvarde neapturēja Konvoju piepilsētās un otršķirīgajās trasēs? Beigušies ūdensmetēji, asaru gāze, vilku suņi un steki? Zudušas iespējas uzlikt sodu un iznīcināt? Protams, ne. Pat mūsu apdalītie iekšlietu orgānu šudras joprojām terorizē katru, kas atļaujas izrādīt necieņu koloniālās administrācijas vagariem. Arī Kanādas spēka struktūras nav ne nokausētas, ne uzvarētas, un nav informācijas, par cik procentiem tās sastāv no īstiem patriotiem, kuriem pašiem varētu būt apnicis būt par terora instrumentu.
Pagaidām tas tomēr drīzāk izskatās pēc mēģinājuma nobīdīt pie malas plāndēmijas izpildītājus, kas izgāzušies uzbrukumā cilvēcei, mēģinot ieviest qr kodus un piesaistīt katram vienam digitālo ID un sertifikātu ar veselības datiem, kas nākotnē ļautu terorizēt ikvienu no mums. Šis vagaru slānis visu pasaules tautu acīs ir pilnīgi zaudējis uzticību, smagi degradējies (zaļo valdība Vācijā) vai sakompromitējies tā, ka bažījas par savu veselību un dzīvību (Austrumeiropa). Līdz ar to šis “elites” slānis tik un tā nav derīgs sociālo transformācijas programmu īstenošanai. Gluži atstāt nolinčošanai tomēr to nevar, jo tad varētu rasties problēmas atrast sekotājus nākošajiem globālistu projektiem, kas arī necieš no pārlieka humānisma.
Kaut plānu B var īstenot arī uz šo neliešu kauliem, jo esošajam slānim tomēr piemīt kaut kādas administratoru iemaņas, viņiem pilnīgi pazūdot, haoss varētu padziļināties. No aprites izkritušās smagās mašīnas varētu pasliktināt pilsētu apgādi ar pārtiku pašā tuvākajā laikā, turklāt tuvojošais finanšu tirgus sabrukums izdarītu pārējo. Savukārt jebkura vara jūtas maksimāli komfortabli, kad dala pārtiku savai tautai, tur vairs nebūs jautājumu par pleciņa vai citas ķermeņa daļas atsegšanu.
Nav nekādu šaubu, ka globālistu ēnu kardināli vienkārši pārlēks šo plāna sadaļu, kas saucas digitālais ID, vakcīnu pase etc etc un ķersies pie haosa un bada scenārija. Viņi nepauzēs, jo laika nav. Ir jāpaspēj apseglot procesu, kamēr tas nav kļuvis nekontrolējams, neviens īsti vairs nevar pateikt, cik ilgi spēj turpināties neprātīgā emisija. SVF un PB savstarpējie kašķi liecina, ka ilgi vairs nav palicis, un ir pilnīgi skaidrs, ka Demokrātu partijai draud Baidena impīčments, ja galopējošā inflācija netiks savaldīta.
Tāpēc pašā reizē būtu neliels kariņš tālu no mājām. Grēkāzis atrasts, un ir komiski vērot, kā pat Zeļenskis ir atvēsis un uz Baidena tēzi par došanos karā atbild, ka ne neesot tie krievi tik šausmīgi tuvu un bīstami. Izskatās, ka kara kurināšanā visvairāk ir ieinteresēti tie, kas atrodas vistālāk, tāpēc nekautrējas piegādāt arī letālus ieročus, tiesa gan, tādus modeļus, par kuru utilizāciju nāktos tērēt naudu.
Un šeit nav labu variantu. NATO mēdza pārģērbties svešās formās Dienvidslāvijā, kad vajadzēja sarīdīt etnosus 1999.gada karā, arī šeit ir iespējams tas pats - daudz kas var notikt, Ukrainas armijai nezinot. Arī karš nav vienīgais variants pasaulē, kur speciālie dienesti jau sen ir virsnacionāli un spēlē savu spēli. Ja kas un nedod Dievs, visā Eiropā ir daudz strādājošu kodolstaciju. Ja Jums šķiet, ka tik traki nevarētu būt, tad atceramies Dvīņu torņus, kur uz naftas un varas altāra gaisā izkūpēja 4000 amerikāņu. Šim ļaunumam nav bremžu, tāpēc, iespējams, esam ļoti bīstamā vēstures punktā.
Bet arī tas vēl ne tuvu nav sliktākais.
Problēma ir mūsu uztverē un Matricas eksistencē. Mēs gribam un prasām tikai šīs Matricas uzlabojumus. Ja mums pat izdodos to sagraut, mēs ar prieku to uzbūvētu atpakaļ, labāku, nedaudz humānāku. Bet ar to pašu programmatūras defektu, kas to agri vai vēlu padarītu ļaundabīgu.
Problēma ir pasaulē valdošajā neoliberālisma doktrīnā, tai nav konkurentu, tā aptver visas dzīves sfēras, tas arī ir vārds Matricai, kurā dzīvojam. Šai doktrīnai nav konkurentu un alternatīvu, tās plāni ir tālejoši, ieskaitot MI kundzību, transhumānu cilvēku un robotu saplūsmi.
Kāpēc kādreiz maigais un tolerantais liberālisms kļūst totalitārs mūsu acu priekšā?
Izskaidrojums ir gauži vienkāršs. Šī doktrīna nav izturējusi pārbaudi ar realitāti un tāpēc kļūst vardarbīga. Viņu teorija arvien vairāk neatbilst praksei. Nav jēgas ierīkot trešā dzimuma tualeti, kamēr ir mačo un skaistas sievietes. Nav jēgas runāt par genderrevolūcijas uzvaru, ja pat uz ceļiem noliktajā Latvijā laulību saprot kā sievietes un vīrieša savienību. Kāpēc Kariņa un Levita runas izsauc labākā gadījumā neizpratni tautā? Tāpēc, ka 5% labi baroto neoliberālisma adeptu pie valsts stūres dzīvo citā uzskatu sistēmā, ar citām vērtībām un citu realitāti, kurai nav nekādu saskares punktu ar normālo cilvēku pasauli, kas sastāda 95% tautas.
Tehnokrāti ir spējuši mūs padarīt atkarīgus no bankām un mobilajiem telefoniem, bet zaudē realitātē, viņi nav izkastrējuši mūsu garu un paņēmuši mūsu sirdis. Tāpēc arī bija vajadzīga META, lai maksimāli atslēgtu no realitātes lielu daudzumu cilvēku, tas arī ir īstais Skynet uzbrukums. META ir tā vieta, kur viņu doktrīna darbosies lieliski, bet trūkums un nabadzība būs tie vārti, caur kuriem aitas mēģinās tur iedzīt.
Brīvības cena.
Galvenais ir atcerēties, ka Matrica ir mums iemācīta. Jo vienmēr ir bijis, ka Tu strādā garas stundas, bet kāds aprij pusi Tavas algas. Un Tev ir iemācīts, ka naudu dod bankas. Pret procentu. Tu kaulējies par procentu, bet nepadomā, kā Tava nauda nonāk bankās. Un vai tādas 21.gs vēl ir vajadzīgas, ja Tu blokčeinā jau sen kārto rēķinus ar saviem pasūtītājiem? Vai esi pajautājis, kas ir nauda un no kurienes tā rodas? Tā ne vienmēr ir nākusi no FRS. Tu vēl nezini, ka vari strādāt 4 stundas un pārējo laiku izglītoties vai veltīt bērniem. Vai esi dzirdējis par sociālu valsti? Kur kritērijs ir izglītotu, gudru, spēcīgu un veselu cilvēku daudzums, nevis mistisks kopprodukts.
Drupas, uz kurām būvēt.
Izskatās, ka tādas mums drīz būs. Un mums būs pašiem jāizvēlas, ko būvēt no jauna. Nevienu brīdi neaizmirstot, ka pasaules šakāļi būs klāt un 1% esošo superbagāto neliešu darīs visu, lai saglabātu savu kundzību pār mums. Viņiem nav spēka, lai tiktu ar mums galā, bet viņi ir veikli Matricu radītāji, un ir tik viegli iekrist vecajās lamatās. Tad viss sāksies no gala. Tāpēc ir vajadzīga šī pārejas laika ideoloģija, kas aprakstītu pasauli, kurā mums būtu komfortabli dzīvot. Diemžēl tur arī slēpjas normālo ļaužu pozīcijas vājums, - pret viņiem jau ilgi strādā esošā, absolūti absurdā un antihumānā neoliberālisma ideoloģija, kas apaugusi ar pašatražošanas mehānismu un sarežģītām institūcijām. Matricu atražo augstskolas un skolas. Tāpēc jau arī mēs ikdienas redzam melus, dzirdam melus un jūtam melus. Mums jāsaredz šis melu rāmis un jāizdzīvo. Varbūt tieši krīzes dziļums liks vislabāk saprast, kas ir tas, ko vajag mūsu tautai?
P.S.
Ja nu sanāk, tad fūres šoferim Rīgā tēju un sviestmaizes tomēr aiznes. Konvojs ies uz arī Briseli. Varēsim nodot kādu sveicieniņu EP Orbitālās stacijas iemītniekiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
