Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad pirmdien kļuva zināms, ka nav izdevies Jaunās konservatīvās partijas pārstāves, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas plāns par Latvijas Universitātes vadības nomaiņu, otrdiena atnāca ar šīs partijas vadītāja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna plāna atcelt no amata ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izgāšanos. Tā kā lasītāji interesējas – ar kādu tieši pamatojumu Bordāns un viņa domubiedri bija iecerējuši izteikt neuzticību Kalnmeieram, Pietiekatkārtoti publicē iepriekš vairāk nekā divus mēnešus no sabiedrības slēpto Tieslietu ministrijas „Informatīvo ziņojumu par iespējamu ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera neatbilstību ieņemamajam amatam”.

Zīmīgi, ka pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai par šo dokumentu tā noslēguma daļā nemaz nebija skaidri norādīts, ka pēc tā sastādītāju un parakstītāja – tieslietu ministra Bordāna pārliecības ģenerālprokurors Kalnmeiers noteikti un nekavējoties būtu no amata atlaižams.

Tā vietā bija tikai norādīts, ka „nepieciešams steidzams un objektīvs novērtējums ģenerālprokurora atbilstībai ieņemamajam amatam” un, lai objektīvi izvērtētu visus apstākļus, kas liecina par iespējamu ģenerālprokurora neatbilstību amatam, nepieciešams rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi.

„Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā ir konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka ģenerālprokurors neatbilst Prokuratūras likumā ģenerālprokurora amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai,” – šis bija viskategoriskākais no atzinumā izteiktajiem secinājumiem.

Savukārt liela daļa citu Tieslietu ministrijas atzinumā uzskaitīto secinājumu par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbību bija papildināta ar vārdiem „varētu būt” un „iespējams”.

„Secināms, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība, varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām ģenerālprokurora amata ieņemšanai,” bija norādīts ziņojumā.

Tāpat tajā atzīts, ka „ģenerālprokurora izteikumi saistībā ar [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča lietu un Eiropas Savienības tiesas spriedumu šajā lietā varētu būt negatīvi ietekmējuši Ģenerālprokuratūras reputāciju un valsts tēlu kopumā”.

Vēl viens „iespējams” ir pieminēts saistībā ar ģenerālprokurora komunikāciju ar sabiedrību, kas „ietvērusi, iespējams, patiesībai neatbilstošu, nepārbaudītu un tendenciozi interpretētu ziņu paušanu plašsaziņas līdzekļos, kas būtu vērtējams kā Latvijas prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpums”.

Arī attiecībā uz aktuālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanas tēmu dokumentā nav izteikti nekādi kategoriski secinājumi, vien norādīts, ka „būtu vērtējums, vai ģenerālprokurora darbība nav sekmējusi NILL risku nemainīgumu (augsts risks) daudzu gadu garumā”.

Viens no retajiem Bordāna parakstītajā ziņojumā izteiktajiem secinājumiem bez varbūtības izteiksmes par Kalnmeiera neatbilstību ir – viņš „nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, nespēj nodrošināt kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi”.

Tāpat dokumentā norādīts, ka „ģenerālprokurors tā vietā, lai efektīvi īstenotu tiešā vadībā esošo Ģenerālprokuratūras prokuroru darba uzraudzību un novērstu prokuroru kļūdīšanos, izvēlas attaisnot prokuroru kļūdas, liekot saprast, ka kļūdīšanās ir pieļaujama”.

Vēl viens pietiekami skaidrs apgalvojums ir – ziņojumā atspoguļotie fakti „liecina par mērķtiecīgām ģenerālprokurora darbībām, kas bijušas vērstas uz Latvijas specializētās pretkorupcijas iestādes (KNAB) tēla un darba efektivitātes graušanu, par nespēju norobežoties no personiskām interesēm, saglabāt objektivitāti un politisku neitralitāti”.

Nekādu plašākai sabiedrībai nezināmu faktu Tieslietu ministrijas ziņojumā gan nav. No kopumā astoņpadsmit dokumenta lappusēm četras ir veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas tēmai, saistībā ar kuru dokumentā Ģenerālprokuratūrai izteikti pārmetumi par nepietiekami aktīvu sadarbību ar Tieslietu ministriju, bet vēl trīs – Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par pirmstiesas izmeklēšanas sistēmu, atlīdzības sistēmu un par neparedzētiem remontiem Ģenerālprokuratūras ēkā.

Savukārt no pārējām deviņām lappusēm, kurās aprakstīti Tieslietu ministrijas vadības iebildumi pret Kalnmeiera un prokuroru rīcību un darbību, trīs lappuses veltītas Rimšēviča lietai, trīs rindkopas – bijušā Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa lietai, bet viss atlikušais – Bordāna partijas biedra un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kriminālvajāšanai izdotā Jura Juraša lietai.

Interesanti, ka, ja viss pārējais dokumenta teksts ir salīdzinoši sausā „ierēdņu valodā”, tad attiecībā uz Jurašu tiek lietots pilnīgi cits izteiksmes veids, izmantojot virkni retorisku jautājumu un izsaucienu.

„Pēc ģenerālprokurora teiktā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis ir kļūdījies pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Saeimas deputātu Juri Jurašu. Tas liek uzdot jautājumus par to, cik valstij ir izmaksājusi šī kļūda? Cik dienas virsprokuroram bija jāvelta, lai atceltu šo lēmumu?

Cik mēnešus strādāja Valsts drošības dienests, lai atkārtoti varētu nosūtīt lietu prokuratūrai? Cik valsts ir samaksājusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram Mārim Urbānam par lēno un novilcināto (rit ceturtais mēnesis pēc Saeimas deputāta Juraša izdošanas kriminālvajāšanai) Juraša kriminālprocesa virzīšanu uz tiesu?” emocionāli tiek jautāts ministrijas informatīvajā ziņojumā. Kā redzams, ziņojuma izvērtētājiem no Augstākās tiesas šīs emocijas nav bijušas pietiekami nopietns arguments.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

26
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...