Ar kādu tiesisku pamatu Valsts drošības dienests štancē lietas pēc 74.1 panta?
Vladimirs Lindermans06.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aicināt uz vardarbību vai kurināt nacionālo naidu, protams, nedrīkst. Bet tas jau ir pavisam cits temats un citi Krimināllikuma panti. Cilvēkus vajā un liek cietumā par nozieguma attaisnošanu, kas nav atzīts par noziegumu likumīgā kārtībā. Vai jums nešķiet, ka tas ir loģisks absurds? Ja nešķiet, tad drīz vien jūs varēsit pamosties brīnišķīgā jaunā pasaulē. Šajā jaunajā pasaulē cilvēku atzīs par vainīgu “eksperti”. Un mediju mašīna ar tūkstošiem balsu iekauksies: kā jūs uzdrīkstaties apšaubīt eksperta viedokli, viņam tak ir Policijas akadēmijas diploms!
Tiesas procedūra atmirs, jo vairs nebūs vajadzīga. Kam šie vecmodīgie mantijās ģērbušies cilvēki? Ir taču izmeklētājs X un žurnālists Y, viņi labāk zina, kas ir genocīds.
Tiek grauti fundamentāli tiesību pamati. Juristi klusē. Bet kādam nu beidzot ir jāpasaka, ka karalis ir kails. Lai notiek, šis “kāds” būšu es – Vladimirs Lindermans, Rīgas Centrālcietuma ieslodzītais.
Pēc 24. februāra Valsts drošības dienests uzsāka vairāk nekā divdesmit kriminālprocesus pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta. Pants soda par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu.
Šie vairāki desmiti procesu ir uzsākti pret Latvijas iedzīvotājiem, kas ir pauduši no oficiālās nostādnes atšķirīgu viedokli par Krievijas un Ukrainas bruņoto konfliktu. Vienkāršāk izsakoties, pret tiem, kas – pēc VDD viedokļa – simpatizē Krievijai un attaisno tās darbības.
Lielākā daļa no šajās krimināllietās iesaistītajām personām mums nav zināma. Tomēr dažas no tām ir iekļuvušas plašsaziņas līdzekļu uzmanības fokusā: publicists Aivis Vasiļevskis, blogeris Kirils Fjodorovs, bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, koledžas audzēknis Aleksandrs Dubjago un šo rindu autors.
Starp citu, jaunais Aleksandrs Dubjago ir iekļuvis šajā “klubā 74.1” vispār neizprotamā kārtā. Nekādi publiski izteicieni par Krievijas un Ukrainas konfliktu ar viņa vārdu netiek saistīti.
Es gribētu uzdot vienkāršu jautājumu: ar kādu, velns parāvis, tiesisko pamatojumu VDD štancē krimināllietas pēc 74.1 panta?
Vai kāda kompetenta tiesas instance būtu nākusi klajā ar verdiktu: Krievijas vadības rīcības Ukrainā ir genocīds, noziegums pret cilvēci utt.? Man nekas nav zināms par šādu verdiktu. Zinu tikai to, ka Starptautiskā krimināltiesa (ICC) ir uzsākusi darbu šajā jomā, bet tas pagaidām ir starta stadijā.
Ir tikai politiskās deklarācijas – individuālas un kolektīvas. Tā, piemēram, ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas darbības par “genocīdu”. Tas gluži vienkārši ir viedoklis. Tiesiski raugoties, tam ir ne vairāk svara kā, teiksim, manējam.
Tikai tiesa var atzīt cilvēku vai cilvēku grupu par vainīgiem nozieguma izdarīšanā. Ne prezidentiem, ne parlamentiem, ne valdībām, ne specdienestiem, ne plašsaziņas līdzekļiem nav šādu tiesību. Tā ir elementāra patiesība, bet par to nu ir jāatgādina.
Un tas ir cilvēces lielākais sasniegums. Tiesas process ir sacīkstes procedūra. Tiesa (ideālā gadījumā, protams) ar vienādu uzmanību uzklausa abas puses, katra no tām iesniedz savus pierādījumus. Nevis demagoģiju, bet tieši pierādījumus: lietiskus pierādījumus, video ierakstus, liecības u.c.
Atgādināšu, ka nacistu īstenotā ebreju iznīcināšana tika atzīta par genocīdu, balstoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumiem.
Kamēr par Krievijas rīcībām Ukrainā nav kompetentas tiesas instances sprieduma, es uzskatu, ka 74.1 pants nav piemērojams. Un ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības paust jebkādu viedokli par Krievijas un Ukrainas militāro konfliktu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
