Ar kādu tiesisku pamatu Valsts drošības dienests štancē lietas pēc 74.1 panta?
Vladimirs Lindermans06.07.2022.
Komentāri (121)
Iesaki rakstu: 
Aicināt uz vardarbību vai kurināt nacionālo naidu, protams, nedrīkst. Bet tas jau ir pavisam cits temats un citi Krimināllikuma panti. Cilvēkus vajā un liek cietumā par nozieguma attaisnošanu, kas nav atzīts par noziegumu likumīgā kārtībā. Vai jums nešķiet, ka tas ir loģisks absurds? Ja nešķiet, tad drīz vien jūs varēsit pamosties brīnišķīgā jaunā pasaulē. Šajā jaunajā pasaulē cilvēku atzīs par vainīgu “eksperti”. Un mediju mašīna ar tūkstošiem balsu iekauksies: kā jūs uzdrīkstaties apšaubīt eksperta viedokli, viņam tak ir Policijas akadēmijas diploms!
Tiesas procedūra atmirs, jo vairs nebūs vajadzīga. Kam šie vecmodīgie mantijās ģērbušies cilvēki? Ir taču izmeklētājs X un žurnālists Y, viņi labāk zina, kas ir genocīds.
Tiek grauti fundamentāli tiesību pamati. Juristi klusē. Bet kādam nu beidzot ir jāpasaka, ka karalis ir kails. Lai notiek, šis “kāds” būšu es – Vladimirs Lindermans, Rīgas Centrālcietuma ieslodzītais.
Pēc 24. februāra Valsts drošības dienests uzsāka vairāk nekā divdesmit kriminālprocesus pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta. Pants soda par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu.
Šie vairāki desmiti procesu ir uzsākti pret Latvijas iedzīvotājiem, kas ir pauduši no oficiālās nostādnes atšķirīgu viedokli par Krievijas un Ukrainas bruņoto konfliktu. Vienkāršāk izsakoties, pret tiem, kas – pēc VDD viedokļa – simpatizē Krievijai un attaisno tās darbības.
Lielākā daļa no šajās krimināllietās iesaistītajām personām mums nav zināma. Tomēr dažas no tām ir iekļuvušas plašsaziņas līdzekļu uzmanības fokusā: publicists Aivis Vasiļevskis, blogeris Kirils Fjodorovs, bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, koledžas audzēknis Aleksandrs Dubjago un šo rindu autors.
Starp citu, jaunais Aleksandrs Dubjago ir iekļuvis šajā “klubā 74.1” vispār neizprotamā kārtā. Nekādi publiski izteicieni par Krievijas un Ukrainas konfliktu ar viņa vārdu netiek saistīti.
Es gribētu uzdot vienkāršu jautājumu: ar kādu, velns parāvis, tiesisko pamatojumu VDD štancē krimināllietas pēc 74.1 panta?
Vai kāda kompetenta tiesas instance būtu nākusi klajā ar verdiktu: Krievijas vadības rīcības Ukrainā ir genocīds, noziegums pret cilvēci utt.? Man nekas nav zināms par šādu verdiktu. Zinu tikai to, ka Starptautiskā krimināltiesa (ICC) ir uzsākusi darbu šajā jomā, bet tas pagaidām ir starta stadijā.
Ir tikai politiskās deklarācijas – individuālas un kolektīvas. Tā, piemēram, ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas darbības par “genocīdu”. Tas gluži vienkārši ir viedoklis. Tiesiski raugoties, tam ir ne vairāk svara kā, teiksim, manējam.
Tikai tiesa var atzīt cilvēku vai cilvēku grupu par vainīgiem nozieguma izdarīšanā. Ne prezidentiem, ne parlamentiem, ne valdībām, ne specdienestiem, ne plašsaziņas līdzekļiem nav šādu tiesību. Tā ir elementāra patiesība, bet par to nu ir jāatgādina.
Un tas ir cilvēces lielākais sasniegums. Tiesas process ir sacīkstes procedūra. Tiesa (ideālā gadījumā, protams) ar vienādu uzmanību uzklausa abas puses, katra no tām iesniedz savus pierādījumus. Nevis demagoģiju, bet tieši pierādījumus: lietiskus pierādījumus, video ierakstus, liecības u.c.
Atgādināšu, ka nacistu īstenotā ebreju iznīcināšana tika atzīta par genocīdu, balstoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumiem.
Kamēr par Krievijas rīcībām Ukrainā nav kompetentas tiesas instances sprieduma, es uzskatu, ka 74.1 pants nav piemērojams. Un ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības paust jebkādu viedokli par Krievijas un Ukrainas militāro konfliktu.
Seko mums 
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
