Ar kādu tiesisku pamatu Valsts drošības dienests štancē lietas pēc 74.1 panta?
Vladimirs Lindermans06.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aicināt uz vardarbību vai kurināt nacionālo naidu, protams, nedrīkst. Bet tas jau ir pavisam cits temats un citi Krimināllikuma panti. Cilvēkus vajā un liek cietumā par nozieguma attaisnošanu, kas nav atzīts par noziegumu likumīgā kārtībā. Vai jums nešķiet, ka tas ir loģisks absurds? Ja nešķiet, tad drīz vien jūs varēsit pamosties brīnišķīgā jaunā pasaulē. Šajā jaunajā pasaulē cilvēku atzīs par vainīgu “eksperti”. Un mediju mašīna ar tūkstošiem balsu iekauksies: kā jūs uzdrīkstaties apšaubīt eksperta viedokli, viņam tak ir Policijas akadēmijas diploms!
Tiesas procedūra atmirs, jo vairs nebūs vajadzīga. Kam šie vecmodīgie mantijās ģērbušies cilvēki? Ir taču izmeklētājs X un žurnālists Y, viņi labāk zina, kas ir genocīds.
Tiek grauti fundamentāli tiesību pamati. Juristi klusē. Bet kādam nu beidzot ir jāpasaka, ka karalis ir kails. Lai notiek, šis “kāds” būšu es – Vladimirs Lindermans, Rīgas Centrālcietuma ieslodzītais.
Pēc 24. februāra Valsts drošības dienests uzsāka vairāk nekā divdesmit kriminālprocesus pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta. Pants soda par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu.
Šie vairāki desmiti procesu ir uzsākti pret Latvijas iedzīvotājiem, kas ir pauduši no oficiālās nostādnes atšķirīgu viedokli par Krievijas un Ukrainas bruņoto konfliktu. Vienkāršāk izsakoties, pret tiem, kas – pēc VDD viedokļa – simpatizē Krievijai un attaisno tās darbības.
Lielākā daļa no šajās krimināllietās iesaistītajām personām mums nav zināma. Tomēr dažas no tām ir iekļuvušas plašsaziņas līdzekļu uzmanības fokusā: publicists Aivis Vasiļevskis, blogeris Kirils Fjodorovs, bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, koledžas audzēknis Aleksandrs Dubjago un šo rindu autors.
Starp citu, jaunais Aleksandrs Dubjago ir iekļuvis šajā “klubā 74.1” vispār neizprotamā kārtā. Nekādi publiski izteicieni par Krievijas un Ukrainas konfliktu ar viņa vārdu netiek saistīti.
Es gribētu uzdot vienkāršu jautājumu: ar kādu, velns parāvis, tiesisko pamatojumu VDD štancē krimināllietas pēc 74.1 panta?
Vai kāda kompetenta tiesas instance būtu nākusi klajā ar verdiktu: Krievijas vadības rīcības Ukrainā ir genocīds, noziegums pret cilvēci utt.? Man nekas nav zināms par šādu verdiktu. Zinu tikai to, ka Starptautiskā krimināltiesa (ICC) ir uzsākusi darbu šajā jomā, bet tas pagaidām ir starta stadijā.
Ir tikai politiskās deklarācijas – individuālas un kolektīvas. Tā, piemēram, ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas darbības par “genocīdu”. Tas gluži vienkārši ir viedoklis. Tiesiski raugoties, tam ir ne vairāk svara kā, teiksim, manējam.
Tikai tiesa var atzīt cilvēku vai cilvēku grupu par vainīgiem nozieguma izdarīšanā. Ne prezidentiem, ne parlamentiem, ne valdībām, ne specdienestiem, ne plašsaziņas līdzekļiem nav šādu tiesību. Tā ir elementāra patiesība, bet par to nu ir jāatgādina.
Un tas ir cilvēces lielākais sasniegums. Tiesas process ir sacīkstes procedūra. Tiesa (ideālā gadījumā, protams) ar vienādu uzmanību uzklausa abas puses, katra no tām iesniedz savus pierādījumus. Nevis demagoģiju, bet tieši pierādījumus: lietiskus pierādījumus, video ierakstus, liecības u.c.
Atgādināšu, ka nacistu īstenotā ebreju iznīcināšana tika atzīta par genocīdu, balstoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumiem.
Kamēr par Krievijas rīcībām Ukrainā nav kompetentas tiesas instances sprieduma, es uzskatu, ka 74.1 pants nav piemērojams. Un ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības paust jebkādu viedokli par Krievijas un Ukrainas militāro konfliktu.
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
