Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka aptuveni 95% no visām ienākošajām un izejošajām vizītēm jau gadu kā ir atceltas, Ārlietu ministrija turpina šķērdēt naudu. Nenotiek ne prezidentu, premjeru, parlamenta spīkeru, ne deputātu, ne ministru vizītes. Faktiski nenotiek, ar retiem izņēmumiem. Tāpat nenotiek nekādas starptautiskas konferences vai pasākumi.
Nenotiek arī valsts sekretāru vai to vietnieku, ne direkciju vadītāju, ne departamentu direktoru vai nodaļu vadītāju vizītes. Nemaz nerunājot par zemāka ranga ierindas diplomātu braucieniem. Un ne tikai te galvaspilsētā. Tas pats attiecas uz visām mūsu 47 vēstniecībām, konsulātiem un pārstāvniecībām. Un tieši tāpat - arī nekāda ierastā ikdienas darba aktivitāte Latvijā nenotiek no šeit esošo 35 ārvalstu vēstniecību puses.
Ko tas īsti nozīmē? Tas nozīmē to, ka ministra un visas viņa pakļautībā esošās ministrijas darbinieku ikdienā nenotiek 95% no tām visām aktivitātēm, kas notika agrāk. Liela daļa bija eksotisku un ļoti tālu valstu apmeklējumi biznesa klasē ar palikšanu labākajās pieczvaigžņu viesnīcās, smalku pieņemšanu apmeklēšana un otrās šķiras vīnu baudīšana, darba brokastis, pusdienas un vakariņas smalkos restorānos, taču tagad tas viss nenotiek.
Nenotiek faktiski neviena pieņemšana. Nenotiek faktiski neviena divpusējā vizīte vai daudzpusējie pasākumi. Vai tiek veikts konsulārais darbs? Tieši tāpat – par aptuveni 95% samazinātā režīmā, jo robežas ir ciet, vīzu izsniegšana ļoti minimāla. Tie daži repatriācijas reisi? Uz kopējā fona – nekas īpašs. Nenotiek (notiek gandrīz minimāli) Latvijas tūristu braucieni uz ārzemēm, tātad nav jāsniedz palīdzība ar nozaudētajām pasēm braucienu laikos un tamlīdzīgām lietām, kas, kā no mūsu pilsoņiem masveidā dzirdams, arī agrāk notika ļoti nelabprāt un ar lielu lūgšanos.
Toties kas tomēr notiek, jūs jautāsiet? Notiek darbs no mājām, tajā skaitā ārzemēs, no dārgiem, valsts apmaksātiem apartamentiem, kur mitinās vēstniecību darbinieki ar savām ģimenēm. Tiek apmaksātas smalkas ārzemju skolas darbinieku bērniem, uzturēti šoferi un maksāti lieli ikdienas pabalsti augsta dzīves līmeņa uzturēšanai.
Painteresējieties, cik izmaksā mūsu pārstāvniecības vadītāja Ņujorkā miteklis vien, runā, ka virs 10 tūkstošiem dolāru mēnesī. Tas tikai viens mazs piemērs. Un ko īsti pēdējo gadu ir paveikusi mūsu pārstāvniecība ANO? Nebūtu bijis prātīgāk atsaukt visus darbiniekus mājās, atstājot vienu atašeju labākajā gadījumā?
Varētu likties, ka šis ir tas laiks, kad valstij varētu ietaupīties miljoni, bet nē. Tērēts tiek vēl vairāk, pat maksātas prēmijas. Neformāli paši ministrijas darbinieki esot sajūsmā, dzīvojaas pa mājām uz dīvāna apakšbiksēs ar bērniem un raksta internetā esošao situāciju slavinošus komentārus. Un var jau saprast – no viņu skatupunkta viņi visdrīzāk gribētu, kaut šis ārkārtas stāvoklis nekad nepārietu.
Vai tā vietā nebūtu sen jau bijis jāsamazina šis milzīgais darbinieku štats par 60-70% un palikušajiem algas par 30-40%, ņemot vērā, ka šobrīd nekas nav jādara un notiek mākslīga veģetācija, pat nenotiek darba imitācija, jo pēc definīcijas – Ārlietu ministrijai šobrīd nav, ko darīt! Un tā arī faktiski neko nedara. Un neviens nezina, kad, ja vispār, būs atkal vecie pienākumi jāveic.
Tā vietā, lai gaidītu – tagad būtu jāreorganizējas un jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, nevis jāšķērdē aizņemtā nauda. Un tas attiecas uz virkni citu, ja ne visu, valsts iestāžu darbību, vienkārši ārlietu ministrs Edgars un viņa operas vai salonu draugi ar visām vēstniecībām un pārstāvniecībām ir pats uzskatāmākais bezjēdzīgas naudas triekšanas melnajā caurumā piemērs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
