Iesaki rakstu: 
Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī kopumā karadarbības attīstībā tuvākajā nākotnē. Gribētu minēt pāŗis nozīmīgākās lietas, ko šis uzbrukums mainīs.
Pirmkārt, Ukraina ir būtiski uzlabojusi savas pozīcijas ne tikai sarunās ar Krieviju par iespējamo uguns pārtraukšanu, bet arī attiecībā pret ASV, kur jaunajai prezidenta administrācijai ir izveidojies priekšstats, ka Krievija ir joprojām lielvalsts un Ukrainas sakāve ir tikai laika jautājums. Ar šo uzbrukumu Ukraina ir parādījusi, ka patiesībā Krievijas varenums ir tikai vārdos, bet patiesībā tā nav spējīga pat aizsargāt vienu no kodolspēju triādes daļām – stratēģisko aviāciju.
Otrkārt, uzbrukums nodarīs milzīgu kaitējumu Krievijas starptautiskajai reputācijai, jo parāda, kādas ir Krievijas reālās spējas un ka tā vairs nav spējīga aizsargāt savu galveno ieroci, uz ko tā balstījusi savu militāro stratēģiju, – kodolieročus. Turklāt iznīcinātie stratēģiskie bumbvedēji ir neatjaunojamie zaudējumi, tos Krievija vairs nevarēs atjaunot, jo tai nav vairs ne kapacitātes, ne sastāvdaļu. Bet, ja apstiprināsies ziņas, ka iznīcinātas arī gaisa novērošanas lidmašīnas A-50, tas nozīmēs, ka Krievija zaudē pēdējās šādas lidmašīnas un līdz ar to arī novērošanas spēju no gaisa.
Treškārt, Ukrainas uzbrukums ir pagrieziena punkts mūsdienu karadarbībā, demonstrējot, ka lētas mūsdienu tehnoloģijas var iznīcināt un padarīt kaujas nespējīgas miljardiem vērtas kaujas vienības. Un šeit es domāju, ka lielā mērā problēma būs arī mūsu NATO/ES pusē, kur starp tradicionālajiem militārajiem ražotājiem un bruņotajiem spēkiem no vienas puses un jaunajām tehnoloģijām veidojas arvien lielāka plaisa. Krievija adaptēsies jaunajām tehnoloģijām, tāpat kā to dara Ķīna un daudzas citas valstis Āzijā, problēma būs mūsu pusē, kur ar it kā esošo dārgo tehnoloģisko pārākumu vienā dienā var notikt tāpat kā ar Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem.
Un visbeidzot jāsaprot, ka notikušais ir tālāka eskalācija ne tikai karā starp Ukrainu un Krieviju, tas nesīs arī tālāku eskalāciju attiecībās starp NATO un Krieviju. Jābūt gataviem arī tālākai eskalācijai no Krievijas puses, un jādomā par mūsu pašu bāžu, infrastruktūras aizsardzību pret līdzīgiem dronu uzbrukumiem, diversijām, bet jau no Krievijas puses. Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus vai arī uzbrukumus ostām un citai jūras infrastruktūrai?
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
