Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi par Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna Gundara Bērziņa bēdīgi slaveno promocijas darbu, kas bijis par pamatu daudzām izsmejošām publikācijām, kas norādījušas uz paviršību un plaģiātismu, Pietiek šodien publicē acīmredzami akadēmisko aprindu pārstāvja ar pseidonīmu „Jeļena Blavatska” sava veida pārskatu par šo „zinātnisko darbu”, kā arī pašu promocijas darbu, kurš uzskatāmi parāda, ar ko Latvijas Universitātē pietiek doktora grāda iegūšanai.

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).

Ja kongresa referentu starpā iemaldītos reliģiskie fanātiķi, kas, izmantojot izdevību, sāktu uzstāties ar fantasmagoriskiem apgalvojumiem, klātesošie draudzīgi varētu vērties “šveicara” virzienā, aicinot nodrošināt pienācīgu kārtību. Ja fanātiķi uzdotos par zinātniekiem un tā tikuši pie vārda, klātesošie varētu nosodoši vērties kongresa organizētāju virzienā. Kā vienā, tā otrā gadījumā runātāji nebūtu pelnījuši akadēmiskās brīvības priekšrocības.

Tomēr fanātiķi ir ne tikai tikuši pie dokumenta, kas apliecina viņu zinātnieka statusu, bet arī nonākuši augstākās izglītības institūciju vadībā, un šādā statusā tikuši kancelē, kur acīmredzot postulē studijās, pētniecībā un publikācijās “aprobētus” uzskatus, tad skats vēršas visas akadēmiskās saimes virzienā, uzdodot jautājumu par to, cik pienācīgi organizētas studijas, pētniecība un publikācijas augstākās izglītības institūcijās kopumā.

Turklāt pat malā stāvētājam ir skaidrs, ka šajā gadījumā reliģiskais fanātisms ir lēni lienošā veidā pārņēmis Indijas akadēmisko sabiedrību tiktāl, ka vienīgais veids, kā pret to iebilst vai vismaz norobežoties, ir izplatīt Urbinovičam et Orbitam paziņojumus.

Jau dzirdu iebildumus, ka tā taču Indija un kas gan kopīgs Latvijai, Rietumeiropas “šūpulim”, gar šo ezotērikas un cita veida prāta aptumsumu mocītu akadēmisko vidi. Tomēr pārliecība, ka Latvijā nepiedzīvosim ko līdzīgu, ir tikai šķietamība.

2007. gada 5. aprīlī, pirms 12 gadiem LETA ziņoja, ka izsludinātajam Latvijas Universitātes rektora amatam pieteikušies divi kandidāti - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Senāta priekšsēdētājs, profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle.

Latvijas Universitātes vēlēšanās priekšroku deva Auziņam, tomēr uzvarējušam kandidātam acīmredzot nebija pārliecība, ka tās pašas maigās svārstības, kas viņam ļāvušas ieņemt kāroto amatu, nebūs par iemeslu, lai viņš šo amatu zaudētu.

Galvenais ierocis cīņai ar Kūli bija izvēlēta cīņa ar plaģiātismu. 2009. gada pavasarī tika publiski paustas aizdomas par iespējamo plaģiātu Riharda Kūļa, Igora Šuvajeva un Andra Rubeņa tulkojumos. Gadu vēlāk, 2010. gada pavasarī ziņu slejās izvērtās diskusijas jau tikai ap Riharda Kūļa un Igora Šuvajeva tulkojumiem, bet vēlāk visu uzmanība fokusējās vien uz Lejasciemu, kur rātni ķirbjus audzēdams dzīvojās Rihards.

Likumsakarīgi, ka, plaģiātisma un cita veida akadēmiskā negodīguma apkarošanas ieročus žvadzinot, Auziņš šķita daudz piemērotāks rektora kandidāts nekā Kūle, kas pat mājas kārtībā nespēj panākt to, lai vīrs uzvedas, kā kārtīgam profesoram pienākas, respektē Kantu, Rolavu, Muciņu un Ķīli. Un Leijēju.

Cīņas karstums aizrāva tik ļoti, ka salīdzinoši klusi paslīdēja garām 2010. gada pavasara notikumi par un ap Auziņa tiesībām saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Drošības policija lika saprast, ka Auziņš esot maisā, savukārt Kažociņa vadītais Satversmes aizsardzības birojs kliedēja bažas un iedeva.

Rit laiks, un tiem, kas tic vai tikai klusībā cer, ka pasaule un varbūt arī Latvijas Universitāte ir jaunu akadēmisku un zinātnisku sasniegumu priekšā, nākas pārdzīvot šoka terapiju. Latvija joprojām nav atkopusies no akadēmiskās vides degradācijas padomju okupācijas varas apstākļos.

Neesot publiski pieejamiem visiem darbiem, kas bijuši par pamatu zinātņu kandidāta grāda un zinātņu doktora grāda iegūšanai, nav iespējams pat aptuveni novērtēt notikušās pielīdzināšanas iznākuma sekas. Jādomā, ka neviens pie pilna prāta esošs akadēmisks cilvēks vairs neapgalvos, ka, teiksim, Vilis Samsons, Jānis Zutis vai Jānis Dzintars ir vēsturnieki un vēstures doktori.

Toties varam novērtēt tos grādus, kas dalīti kopš pieņemti Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”, kas paredz nodrošināt vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas promocijas darbu publisku pieejamu “internetā un augstskolas bibliotēkā”.

 Diemžēl maz ir tādu, kas lasa promocijas darbus intereses pēc, un vēl mazāk to, kas pauž viedokli par šiem darbiem. Un rets ir tas gadījums, kad interesenta atsauksme bijusi par pamatu atteikumam piešķirt grādu.

Atzīsimies – Latvijas Universitātes rektora pretendenta disertāciju izlasījām tikai pēc tam, kad Pietiek.com publicētā Nameja viedokļa rakstā bija teikts, ka autors negrib pat teikt, ka rektora kandidāts, kuru viņš špikerī neaicinātu izvēlēties, “būtu jebkādi tīri personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks”. Šāds apgalvojums zinošam cilvēkam ar kaut vai vieglu apmatojumu liek justies kā padomju anekdotē par friziera paņēmieniem, kā panākt, lai mati saslejas.

Tā kā pretendenta akadēmiskā darbība nepelna lielu uzmanību, ieskatījāmies promocijas darbā. Pretendents rakstījis darbu deviņus gadus no 2002. gada līdz 2013. gadam, profesorees Vizmas Niedrītes, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes prorektora Jāņa Ērika Niedrīša cienījamās kundze vadībā. Disertācijas tēma “Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās”. Hipotēžu izvirzīšanai autors izmantoja intervēšanu, tika izstrādāta aptaujas anketa un intervēti 55 dažādu organizāciju eksperti, kā rezultātā izvirzītas trīs hipotēzes: 1) nepastāv universāls stratēģiskās vadības modelis, kuram sekojot organizācijas iegūtu noturīgu uzplaukumu, bet pastāv konkrētai organizācijai atbilstošs stratēģiskās vadīšanas elementu kopums; 2) pieaugot pārmaiņu intensitātei, palielinās nepieciešamība precīzi un regulāri saskaņot stratēģiskos un operatīvos plānus; 3) radošo organizāciju elastīgu stratēģiju veidošanā noteicošais faktors ir organizāciju vadītāju pieņemto lēmumu atbilstība konkrētajai ārējās vides situācijai.

 Ja 2010. gadā noritēja spraigas debates, kas ir plaģiāts un kas vispār ir akadēmiski negodīga rīcība, tad, ielūkojoties uz biznesu orientētā rektora kandidāta disertācijā, skaidrs, ka šādu smalkumu apcerēšana šeit ir nevietā. Latvijas Universitātes rektora pretendenta 2013. gadā aizstāvētajā promocijas darbā nav nevienas atsauces. Lai gan izmantotās literatūras sarakstā ir 151 avots, kas promocijas darba tekstā minēti, tomēr neviena pati atsauce, arī tad, kad iekļauts citāts, nekad un nekur nesatur norādi uz konkrētu avota lappusi, lapu vai kādu citu konkrēti identificējumu vietu avotā. Ak, spārītes, vai jūs spējat iedomāties, ka vidusskolēns zinātniski pētnieciskajā darbā dabū labu atzīmi, ka bakalauram iedod sekmīgu par darbu bez nevienas, nevienas precīzas atsauces uz kādu lappusi? Kur atsauču faktiski nav?!

Šeit varētu likt arī punktu, nolādēt promocijas padomi, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, Studiju un zinātnes administrāciju, Augstākās izglītības padomi, Izglītības Kvalitātes Valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī uzlikt svecīti ortodoksu pesteļu templī, piedodiet, Zinātņu akadēmijā par Roberta Ķīļa atgriešanos valdībā, lai viņš vienreiz par visām reizēm izlietu no dīķa ūdeni kopā ar bērnu, visām pīlēm, pīlēniem, līdaku, gulbi, vēzi, pūci, kokinu, ziemeli un levītu, tomēr nespējām atturēties palūkot arī nedaudz literatūras sarakstu.

Izmantotās literatūras saraksts vedina uz vairākām pārdomām. Atsauces uz tādiem izmantotās literatūras sarakstā minētajiem avotiem kā “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normālā dzīvē verificējamas ne tikai konkrētu norāžu trūkuma dēļ, bet arī tādēļ, ka pats avots interesentam būtu jāmeklē pastāvīgi, jo izmantotās literatūras sarakstā norāžu nav. Izmantotās literatūras sarakstā atrodami arī tādi kompetenci un vispārējo intelektu apliecinoši avoti kā “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” Literatūras saraksts liek domāt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodā, bet, spriežot pēc nosaukuma, arī pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizē latviešu un angļu tekstu. Turklāt, ieskatoties tekstā, kur tad izmantots šāds avots, atklājas, ka promocijas darba autors drosmīgi piedāvā par “Kara mākslas” autoru uzskatīt “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – 孫子.

Jāteic gan, ka izmantotās literatūras saraksts nav pilnīgs, jo tajā iztrūkst norādes uz tādu akadēmiskā vidē atzītu autoritatīvu avotu kā “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kā avotu piedāvā tekstā ietvertā saite. Tā, izmantojot no minētā avota pasmeltos politiķim Johanam Volfgangam fon Gētem un pašpalīdzības literātam Napoleonam Hillam piedēvētos citātus, promocijas darba autors izdara promocijas darba 50. lappusē secinājumus par diviem galvenajiem mūsdienu organizācijas efektivitātes nosacījumiem.

Uzreiz jājautā, vai censonis saprot, kādas atsauc un piemin? Apskatīsim vienu piemēru. Drosme nepārliecināties par citāta izcelsmi un kontekstu atklājas arī gadījumos, kad faktiski citē, neliekot pēdiņas, no skata zinātnisku publikāciju. Tā, piemēram, 43.–44. lappusē rakstīts: “Spēļu teorijā: stratēģija ir visaptverošs plāns, kurš identificē, kādas izvēles tiks izdarītas visās iespējamās situācijās (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). Šī spēļu teorijas stratēģiskā definīcija paredz nākotnes rīcību, ilglaicīgumu un katra spēlētāja rīcību, arvien vairāk to ierobežojot.” Acīmredzot, izmantota citētā avota atsauce, jo tās autors atšķirībā no promocijas darba autora zina, ka norādāma konkrēta lappuse. Iepazīstoties ar pirmavotu, uzzinām, ka Džons fon Neimans (John von Neumann) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusē sāk 11. nodaļu, kas veltīta stratēģijām un spēles apraksta galīgai vienkāršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltīta stratēģijas jēdzienam un tā formalizēšanai, turpat – 11.1.1. pievēršas reālās spēles norisei. Šīs sadaļas otrajā rindkopā autori piedāvā iedomāties, ka spēlētājs tā vietā, lai pieņemtu lēmumus katru reizi, kad rodas šāda nepieciešama, pieņem lēmumu spēles sākumā par visām iespējamām situācijām, proti, sāk spēli ar pilnīgu plānu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plānu, proti, izvēles, kas veiktas katrā iespējamā situācijā atbilstoši pieejamajai informācijai, ko paredz spēles noteikumi. Rezultātā autori šo plānu nodēvē par stratēģiju. Nākamajā rindkopā, bet turpat 79. lappusē autori norāda, ka, “ja mēs pieprasītu katram spēlētajam sākt spēli ar pilnīgu šāda veida plānu, proti, ar stratēģiju, mēs noteikti neierobežotu viņa rīcības brīvību”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemēģina piespiest pieņemt lēmumu, vadoties no mazāka informācijas apjoma nekā katrā konkrētajā spēles brīdī. Tas, ko viņi piedāvā, sagatavoties visām iespējām situācijām.

Ievērojot minēto, secinājums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu. Tomēr promocijas darba autors neapmierinās ar starpniecību pasmeltu domu, bet turpina ar dažādu autoru citātiem par stratēģiju. Noslēgumā rezumējot, promocijas darba autors atklāj, ka “stratēģiskās vadīšanas definīcijās” dominē arī tas, kam vislabāk, autoraprāt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tāda autoritatīva darba, kas literatūras sarakstā dēvēts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих самых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. Если бы я должен был составить список великих книг, ее бы я поставил первой” – , kā par to vēsta viens no šīs grāmatas izdevumu vākiem – Наими, Михаил. Книга Мирдада. Необыкновенная история монастыря, который когда-то назывался Ковчегом. Санкт-Петербург: ИГ “Весь”, 2006.

Sajūsmu par promocijas darba autora zināšanu apjomu izsauc tādi literatūras sarakstā minēti avoti kā “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vēstnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas Vēstnesis Nr. 132 (2897).”

Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabājis savu nevainību un nav ieņēmis jebkāda veida zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Norāde, kas nezinātājam varētu likt domāt, ka autors ir “KABINETS” ar iniciāļiem kā cigaretēm un Rolava īpašniekam Linardam Muciņam – “L.M.”, rada sajūtu, ka promocijas darbs tapis, izmantojot kādu no Mozeles upes ielejas rīslingu “Kabinett” spirdzinošo buķeti.

Autors izmanto 1996. gada 28. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudējuši spēku 2003. gada 26. septembrī, tātad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. Tomēr, spriežot pēc promocijas darba 17. lappuses, apstāklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudējuši spēku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norādot, ka noteikumi zaudējuši spēku, tomēr steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuālais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklējami zinātniskajā literatūrā, nevis Ministru kabineta noteikumos, neatkarīgi no šo normatīvo aktu spēka ir pārāk smalka matērija promocijas darba autoram.

Godājamie tautieši, terminu un jēdzienu skaidrošana ir nepieciešama promocijas darba sastāvdaļa, lai gan atsevišķos gadījumos pastāv risks, ka mēģinājums skaidrot “virsjēdzienu” varētu radīt labākajā gadījumā iemeslu pasmaidīt. Tā, piemēram, Jolantas Staugas 2010. gadā izstrādātajā un 2011. gadā Latvijas Universitātē aizstāvētajā promocijas darbā “Dzīvnieki latviešu folklorā: mītiski maģiskais aspekts (pēc latviešu tautasdziesmu un mūsdienu folkloras materiāliem)”, nav izticis bez norādes, ka “termins ‘dzīvnieks’ promocijas darbā lietots tā plašākajā virsjēdziena izpratnē” un ka ar to apzīmē “visu sugu pārstāvjus – zīdītājus, putnus, kukaiņus, rāpuļus, abiniekus, zivis” (4. lpp.).

Tomēr atšķirībā no rektora kandidāta Jolanta Stauga, piemēram, atklājot iemeslus, kādēļ Žoržeta Pūcīte, iespējams, nav bijusi aicināta Zvirbuļa kāzās un saistot to ar no slāviem pasmeltiem priekšstatiem, kas pūces saista arī ar ārlaulības sakariem un no šo sakaru augļiem vai sliktām ziņām vai nāves vēstnesēm (78. lpp.), nemēģina reizē raksturot, piemēram, pūču dzimtu bioloģijas studijām un nedodies Ingmāra Līdakam vai Indulim Emsim.

Diemžēl promocijas darba autors nav lasījis grāmatas latviešu valodā, ka darbā piesaukts Maksa Vēbera darba “Gesammelte Aufsätze zur Religionssoziologie I. Wirtschaft und Gesellschaft”” tulkojums angļu valodā, ne vācu oriģināls, ne plaši pieejamais tulkojums latviešu valodā, lai gan tas, iespējams, saistīts arī ar Riharda Kūļa “slavu”. Nodaļa ir latviešu valodā ļoti pazīstama kā “Protestantisma ētika un kapitālisma gars”, darbs vispār nav par to, ko atsauce viņam piedēvē. Ja būtu lasīts Igora Šuvajeva tulkojumā šajā sērijā pieejamais “ārzemju autora” darbs par metodēm, varbūt promocijas darbam autoram būtu tapis zināms, ka zinātniskumu nosaka pārbaudāma argumentēta spriešana.

Tomēr arī šeit nav izslēgts, ka vainīgais būs tulkotājs un viņa “slava”. Rektora pretendenta promocijas darbā, kas bijis par pamatu saņemt grādu, tad kļūt par profesoru un tagad pretendēt uz rektora amatu, nepieciešamo argumentēto spriešanu aizstāj citātu un informācijas savārstījums, bet zinātniskā aparāta trūkums liedz pārliecināties par argumentu derīgumu, atbilstību un spēku, tāpēc tas nekvalificējas par promocijas darbu vai jebkādu cita veida zinātnisku darbu.

Šo varētu turpināt vēl un vēl, bet vairāk par pirmajām pāris lappusēm nav vērts ienirt. Piemēram, ikvienam pionierim bija jāzina, ka “Markss un Engelss ir divas dažādas personas, bet Slava KPSS vispār nav cilvēks.”, šīs zināšanas noderētu disertācijas autoram, kuram, piemēram, pavisam vienkāršā vietā nav izdevies saprast, ka ''OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy'' redaktori ir francūzis Dominiks Forē (Dominique Foray) un amerikānis Braiens Kahens (Brian Kahin), tā vietā disertantam radies hibrīds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arī nozīmētu, tas liecina, ka cilvēks realitātē nav turējis atvērtu avotu, nemaz nerunājot par faktu, ka “citāta” autore šajā sējumā, bijusī OECD ģenerālsekretāra vietniece, Islandes vēstniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklāt katra latviešu bērna dvēselīte, kas ir redzējusi dejotāju tumsā vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kā veidojās islandiešu patronīmi, bet disertants ir sava ceļa gājējs, viņš vīriešu dzimtē raksta, ka tas esot džeks, puika.

Nu, labi, stratēģiskajai radošajai vadībai nav jākavējas starp kājām ne vēstniecei, ne dziedātājai, bet šis ir tikai piemērs, kādu ir bez sava gala. Turpat sākumā ir mītisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM - L.V. Bertalanfijs, kas īstenībā ir ASV austroungāriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, antiaristoteliskās vispārējās sistēmu teorijas pamatlicējs, cik noprotams dīvainie inciāļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrātiskā izcelsme viņu apveltījusi būt “fon Bertalanfi”, kas vāciski veido burtu “V”.

Labi, nepiesiesimies, bet sistēmu teorija ir šī promocijas darba serdē, bet autors nav lasījis un nav dzirdējis par tās pamatlicēju? Pieņemsim, ka nav dzirdējis un atsauci ir “aizņēmies” no nākamā citāta autora – “Walonick, 1993”, bet te arī literatūras sarakstā ir tikai atsauce uz tīmekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pāradresējas uz kaut kādu ķīniešu tiešsaistes kazino ar lielpupainu jaunavu ikonām (https://999.lfjde.top/), no kā izejam uz Kantonā Ķīnas Tautas Republikā fukcionējošo un Singapūrā reģistrēto komersantu “Alibaba Cloud Computing Ltd”. Cienījamo lasītāj, Jūs jau nojaušat, ka mūsu mazajam un draudzīgajam kolektīvam – proti, mums un lasītājam - nesagādātu problēmas atrast, kāds tad ir teikuma patiesais avots – kas pats par sevi saprotams nav minēts disertācijā –, piemēram, disertācijas 21. lappusē esošais teikums par nelineārām savstarpējām, tikpat mīklains saitēm nāk no simtiem vietu, piemēram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētā krājuma Velina Čakarovas raksta sākuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, 13. lappuses), kas nozīmē, ka šis apraksts klejo pa brīvi pieejamām internet vietnēm, tādām kā disertanta internetkazino.

Kāpēc? Valonika vots īsti nav klasiska zinātniskā publikācija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tāds kā uzziņu materiāls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks neatsaucās, bet uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. Vispār nekāda sakara ar disertācijas tēmu. Un kādu iemeslu dēļ vajadzīgs šis detektīvs ar tik obskūrām, mīklainām norādēm? Zinātniskā darba lasītājam ir jāmeklē adata siena kaudzē pie katra teikuma?

Ko tas liecina? Tas, pieklājīgi sakot, liecina par to, ka autors, rakstot par avotu, pats labi nezina vai nesaprot, kas tajā avotiņā īsti ir rakstīts.

Pāris izlēcieni vairs nemaz nav veselā saprāta laukos. Čārlzs Darvins ir citēts no brainyqoute.com. Kāda mārrutka pēc? Kāpēc vispār Darvins? Un kāpēc no joku lapas? Darvina darbi tīmeklī ir brīvpieejā. Tos var lasīt katrs, kas māk lasīt kādu valodu, angļu valodas zinātāji – oriģinālos pirmizdevumus tiešsaistē. Un tas tādēļ, lai stratēģisko vadību pamatotu ar “Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām”, lai raksturotu vārdu “pārmaiņas”.

Darbam tas ir lieka pieblietēšana ar citātiem, necieņa pret lasītāju. Lapa ir Ošo stilā, ar saulrietu attēliem, reklāmām, bez jebkādām atsaucēm, kur sarūpētie “citāti” ir rauti. Jāpiebilst, ka konkrētajā, disertācijas 35. lappusē esošā citāta gadījumā, tas nemaz nav atrodams šajā saitē. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arī variācijas.

Pasen jau izpētīts, ka darbā “Sugu izcelšanās”, kurā gan ievadā ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajā izdevumā, 1861. gadā tā ir xviii lappuse), bet minētā citāta vis tur nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitāte izpētīja vairāk kā piecpadsmit tūkstošus Darvina neiespiesto vēstuļu, bet izrādījās, ka Darvina kungs to nekad nav rakstīijis, bet šo lietu ir radījuši menedžmenta un vadībzinātnes apoloģēti, līdzīgi Gundaram Bērziņam (lai bijušajam veselības ministram laba veselība), tāpēc mēs Kembridžas darvinologiem uzticēsimies par grasi vairāk kā apsveikuma kartīšu citātlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.

Privātais, personīgais promocijas darbos izpaužas maksimums kā veltījums vai pateicības vārdi mīļotajiem. Promocijas darba autors spēris soli tālāk un iekļāvis savu acīmredzot kā Latvijas Universitātes kanclera neuzklausītu skatījumu par “Torņakalna projektu”, norādot, ka “Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstības stratēģija ir balstīta uz pārliecību, ka izdosies ietekmēt izglītības likuma redakciju tādā veidā, ka LU lietošanā esošie valsts īpašumi tiks nodoti LU īpašumā ar pilnām tiesībām ar tiem rīkoties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinās, ka šāds skatījums ir pretrunā daudzām vadības zinību teorijām, tomēr uzskata par būtisku nosacījumu izpētīt jautājumu par vides ietekmēšanu no organizācijas stratēģiskās vadīšanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). Šādas piezīmes atgādina gadījumus, kad studenti mēģina pārbaudīt docētāju uzmanību, piemēram, vairākos darbos pirmajā lapā liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznīti vai kas tiešā tekstā atsaucē raksta tādus tekstus kā, “ja Jūs vēl atceraties, kas bija iepriekš rakstīts” vai “ja šitik tālu izlasīji, tad Tev no manis aliņš”.

Cerams, ka mums nav jāuzraksta disertāciju par disertāciju, lai atbildīgās struktūras – proti, pietiek.compuaro.lvkasjauns.lvkasjaks.lv, profesors Roberts Ķīlis, profesors Klāvs Sedlenieks, profesors Ivars Ijabs, profesors Artis Pabriks, profesors Andis Kudors, profesore Dana Reizniece-Ozola, profesors Pāvels Rebenoks un pilnīgi nesaprotami kāpēc arī brāļi Ģirģeni – satraukti varētu sākt rakstīt vēstules šurp un turp no Kurzemes, Arvils Ašeradens sasaukt Livonijas landtāga ārkārtas sēdi Tērbatas universitātē, kura tikām iekļūtu reitinga pirmajā vietā pēc citu čempionāta dalībnieku dopinga pārbaudes (atklātos, ka Rietumu pasaulē universitātes saņem nopietnu finansējumu), kur Jānis Bordāns varētu veikt performanci – disertācijas kopīgu publisku lasīšanu ar iztēles palīdzību, sūdzoties vēstniecībās, lai mēģinātu atrast kaut vienu pareizi noformētu atsauci un skaidri, loģiski saprotamu avotu šajā darbā. Jo mēs taču visi saprotam, ka sabiedriskā televīzija, sabiedriskais radio un sabiedriskais transports, disertācijas nelasa, savukārt speciāli šim nolūkam pieņemts vicemērs vispār lasīt neprot.

2013. gada promocijas darba struktūra un forma atgādina to, ko šobrīd no skolēniem bez ierunām pieprasa “zinātniskās pētniecības darbos”. Visuzskatāmāk tas redzams ievadā, secinājumos un priekšlikumos, kas rakstīts pēc skolēnu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribūti noteiktā secībā izkārtoti, noteiktā veidā formulēti un pat noteiktos gadījumos izcelti treknrakstā. Jāteic gan, ka viss darbs no skata atgādina “ZPD”, un tas nebūt nav vienīgais promocijas darbs, kas, šķiet, vadās pēc skolēniem domātām vadlīnijām. Nožēlojami, ka zinātniskā grāda pretendents vadās nevis no Rietumeiropas labāko disertāciju paraugiem vai vismaz kaut kādiem tēvzemes lietpratēju paraugiem, bet gan skata bērniem domātu pamācībām, kurām līdz ar to nav pat izredžu būt pilnveidotām, ja jau pat zinātniskā grāda un tagad arī rektora pretendenti neuzskata par iespējamu pilnveidot sava zinātniskā darba stilu. Citastarp, mūsu kolektīvam pēc šīs disertācijas izlasīšanas nav saprotams, kāpēc doktora grāds nav piešķirts diviem Latvijas iekārojamākajiem vecpuišiem – Andrim Gobzemam un Aldim Kivičam, jo viņi vismaz savos sociālo tīklu ierakstos ir oriģināli un obskūras atsauces nelieto. Vismaz neviens no viņiem nekad dzīvē nav iedrošinājies kandidēt uz kaut cik svarīgu akadēmisku amatu. Salīdzinājumam, pat Leviatāna kungs nekad nav mēģinājis aizstāvēt doktora disertāciju, par ko pelna cieņu - ko nevar celt, to nevar nest. Un nu... šitāda blamāža.

Atgriežoties pie līdzības ar Indiju un jautājuma, kā nākas, ka akadēmiskai saimei ir jāķeras pie pēdējā viņu rīcībā esošā līdzekļa – plašsaziņas līdzekļu uzmanības pievēršanas –, lai risinātu fantāziju uzdošanu par zinātni, jāsecina, ka aizmetņi tam ir tādos gadījumos kā iepriekš aprakstītais. Sākumā ļauj vadošu amatu ieņemt personai bez doktora zinātniskā grāda, tad ļauj aizstāvēt makulatūru kā promocijas darbu, par ko piešķir doktora zinātnisko grādu, tad uztic vairāku zinātnes nozaru studiju, pētniecības un publikāciju organizāciju un, visbeidzot, atzīst par profesoru, ko uzskata par savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu, kas “veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē” Augstskola likuma 28. pants. Tagad persona par makulatūras tiesu grasās kļūt par universitātes “augstāko amatpersonu” - Augstskolu likuma 17. panta pirmā daļa.

Nevaram piekrist, ka pretendents nav “personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks”. Par personiskām īpašībām neko nezinām, bet pretendentam būtībā nav pamata saukties par doktoru, profesoru un kur nu vēl ieņemt dekāna amatu. Šim ētikas un radošās nevainības tīrradnim ir tikai viena vieta izglītības sistēmā, kur šitādus loderus gaida, – izglītības un zinātnes ministra krēsls.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

51
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...