Ar ko skaidrojams gandrīz četrkāršais „Augstsprieguma tīkla” tarifu palielinājums?
Pietiek lasītājs24.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domāju, ka daudzi jau ir pamanījuši ziņu par AS „Augstsprieguma tīkls” plāni gandrīz četrkārši palielināt savus tarifus. Taču atklāts ir jautājums – ar ko skaidrojama un ar ko pamatota šī vēlme?
Oficiālā informācija ir šāda: „Akciju sabiedrība ''Augstsprieguma tīkls'', reģistrācijas numurs 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija, 2022.gada 15.oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr.1/18 apstiprināto ''Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku''.
|
Sabiedriskā pakalpojuma veids |
Spēkā esošais tarifs (bez PVN)* |
Piedāvātais tarifs (bez PVN) |
Tarifa palielinājums/ samazinājums (%). |
|
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projekts lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai |
|||
|
1. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas: - Elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00174 9.046 |
0.00741 13.288 |
326% 47% |
|
2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes: - elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00200 10.068 |
0.00891 15.115 |
347% 50% |
|
3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē: - elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh) - maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā) |
0.00230 11.013 |
0.01119 16.608 |
387% 51% |
|
4.Jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem, EUR/kW/gadā |
0.90846 |
0.81302 |
-11% |
*Apstiprināti ar SPRK padomes 26.11.2020. lēmumu Nr.153
Piedāvātie tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar:
- Ar SPRK padomes 2020.gada 26.novembra lēmuma Nr.153 ''Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem'' 1.punktu noteikts regulatīvais periods no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, secīgi sagatavots elektroenerģijas pārvades tarifu projekts nākošajam regulatīvajam periodam;
- Būtisko elektroenerģijas cenas kāpumu biržā, kas patlaban ir vidēji 6 reizes augstāka nekā pašreiz spēkā esošajā tarifā plānotā, kā rezultātā kritiski pieaug elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas, kā arī inflācijas radītais plānotais izmaksu pieaugums.
Iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu lietotāji var AS ''Augstsprieguma tīkls'' (Dārzciema iela 86, Rīga), kurā lietotājs var iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par tarifu projektu, no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 8.00 līdz 15.30, iepriekš sazinoties ar Māru Gravu, tālr.29 427 061 vai AS ''Augstsprieguma tīkls''; mājas lapā http://www.ast.lv
Priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt AS ''Augstsprieguma tīkls'' Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (e-pasts: [email protected], tālr.67725309), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, faksa Nr.67097277, e-pasta adrese: [email protected] 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.”
Būtu jauki šai sakarā saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādēļ līdz šim Latvijā nav izveidoti savienojumi un ceļi uz Eiropas reģioniem, kur ir lētāka enerģija, bet ir izveidoti vairāki iekšzemes aktīvi (330kV līnijas), kam nav pielietojuma bez savienojumiem uz ārpusi?
2. Vai iekšzemes jaudu plūsmu mēs nevarējām nosegt bez jauno elektrolīniju izbūves?
3. Kāda ir šo jauno iekšzemes aktīvu ietekme jaunajā tarifā?
4. Kura „Augstsprieguma tīkla” ikdienas izmaksu komponente ir pieaugusi tik būtiski (> 300%)?
5. Vai pašreiz tam ir piemērotākais laiks?
Te būs vietā atgādināt manu Korupcijas novēršanas un apkarošana birojam pirms četriem gadiem nosūtīto iesniegumu:
„Saistīti ar aktuālajiem notikumiem (Norvik "Winergy", LB saistīti ar uzņēmuma AST investīcijām - Kurzemes loks ) lūdzu Jūs pievērst uzmanību šādai faktu kopsakarībai.
Mūsu valsts infrastruktūras uzņēmums (http://www.ast.lv) īsteno investīciju plānu – 330kV elektrolīnijas izbūvi no Grobiņas uz Ventspili (jau uzbūvēts) un no Ventspils uz Rīgu (šis posms vēl nav, tādēļ ir iespējamas korekcijas). Ļoti dārgs iekšzemes projekts.
Šis projekts kalpos vienīgi mērķim, ja iekārtu īpašnieki saražos lielu enerģijas daudzumu Ventspils tuvumā (projekts - "Winergy"), enerģijas transportēšanai uz vietām, kur to var patērēt. + Vai neliels uzlabojums Ventspils elektroapgādes drošībai, ko nevar pamatot ar patēriņa slodžu rādītājiem.
Atbilstoši mūsu likumdošanai – jauns energoobjekts (tā īpašnieks) izbūvē (investē izbūvē) visā papildus nepieciešamajā infrastruktūrā – elektrolīniju izbūvē, bet šoreiz tas nenotiek, jo šajā projektā minētās investīcijas veic mūsu valstij piederošs uzņēmums (AST) – tātad mēs visi.
Pašreizējā infrastruktūras caurlaides spēja ir pietiekama visām jaudas vajadzībām, bet savienojumiem ar mūsu kaimiņvalstīm kalpo esošie 330 kV savienojumi Lietuva – Grobiņa – Brocēni – Rīga utt, redzams AST mājaslapā).
Papildu informācija, cita aktuālā tēma (OIK): loģenerācijas būtība ir => saražot siltumu un papildus produktu elektroenerģiju – ne tikai to, kas paliek pāri, ko pārdot tīklā tikai tik, cik paliek pāri. Mums tā nenotiek – mēs apmaksājam visu saražoto elektroenerģiju (atļaujam elektroenerģiju nopirkt pašu uzņēmumu vajadzībām)un nenovērtējam vai saražotais siltums ir lietderīgs.
P.S. Cerība – varbūt, ka nav tik traki, kā man šķiet.”
Komentāri, tā sacīt, ir lieki… KNAB nepakustināja ne pirkstu, un te nu mēs esam.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
