Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Domāju, ka daudzi jau ir pamanījuši ziņu par AS „Augstsprieguma tīkls” plāni gandrīz četrkārši palielināt savus tarifus. Taču atklāts ir jautājums – ar ko skaidrojama un ar ko pamatota šī vēlme?

Oficiālā informācija ir šāda: „Akciju sabiedrība ''Augstsprieguma tīkls'', reģistrācijas numurs 40003575567, juridiskā adrese: Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Latvija, 2022.gada 15.oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr.1/18 apstiprināto ''Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku''.

Sabiedriskā pakalpojuma veids

Spēkā esošais tarifs

(bez PVN)*

Piedāvātais tarifs

(bez PVN)

Tarifa palielinājums/ samazinājums (%).

Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projekts lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai

1. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas:

- Elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh)

- maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā)

0.00174

9.046

0.00741

13.288

326%

47%

2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes:

- elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh)

- maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā)

0.00200

10.068

0.00891

15.115

347%

50%

3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē:

- elektroenerģijas pārvades tarifs (EUR/kWh)

- maksa par pārvades jaudas uzturēšanu (EUR/kW/gadā)

0.00230

11.013

0.01119

16.608

387%

51%

4.Jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem, EUR/kW/gadā

0.90846

0.81302

-11%

*Apstiprināti ar SPRK padomes 26.11.2020. lēmumu Nr.153

Piedāvātie tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar:

- Ar SPRK padomes 2020.gada 26.novembra lēmuma Nr.153 ''Par akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifiem'' 1.punktu noteikts regulatīvais periods no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, secīgi sagatavots elektroenerģijas pārvades tarifu projekts nākošajam regulatīvajam periodam;

- Būtisko elektroenerģijas cenas kāpumu biržā, kas patlaban ir vidēji 6 reizes augstāka nekā pašreiz spēkā esošajā tarifā plānotā, kā rezultātā kritiski pieaug elektroenerģijas pārvades zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas, kā arī inflācijas radītais plānotais izmaksu pieaugums.

Iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu lietotāji var AS ''Augstsprieguma tīkls'' (Dārzciema iela 86, Rīga), kurā lietotājs var iepazīties ar tarifu projektā ietverto publiski pieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus par tarifu projektu, no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 8.00 līdz 15.30, iepriekš sazinoties ar Māru Gravu, tālr.29 427 061 vai AS ''Augstsprieguma tīkls''; mājas lapā http://www.ast.lv

Priekšlikumus un ieteikumus par tarifu projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt AS ''Augstsprieguma tīkls'' Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073 (e-pasts: [email protected], tālr.67725309), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, faksa Nr.67097277, e-pasta adrese: [email protected] 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.”

Būtu jauki šai sakarā saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ līdz šim Latvijā nav izveidoti savienojumi un ceļi uz Eiropas reģioniem, kur ir lētāka enerģija, bet ir izveidoti vairāki iekšzemes aktīvi (330kV līnijas), kam nav pielietojuma bez savienojumiem uz ārpusi?

2. Vai iekšzemes jaudu plūsmu mēs nevarējām nosegt bez jauno elektrolīniju izbūves? 

3. Kāda ir šo jauno iekšzemes aktīvu ietekme jaunajā tarifā? 

4. Kura „Augstsprieguma tīkla” ikdienas izmaksu komponente ir pieaugusi tik būtiski (> 300%)?

5. Vai pašreiz tam ir piemērotākais laiks?  

Te būs vietā atgādināt manu Korupcijas novēršanas un apkarošana birojam pirms četriem gadiem nosūtīto iesniegumu:

„Saistīti ar aktuālajiem notikumiem (Norvik "Winergy", LB saistīti ar uzņēmuma AST investīcijām - Kurzemes loks ) lūdzu Jūs pievērst uzmanību šādai faktu kopsakarībai.

Mūsu valsts infrastruktūras uzņēmums (http://www.ast.lv)  īsteno investīciju plānu – 330kV elektrolīnijas izbūvi no Grobiņas uz Ventspili (jau uzbūvēts) un no Ventspils uz Rīgu (šis posms vēl nav, tādēļ ir iespējamas korekcijas). Ļoti dārgs iekšzemes projekts.

Šis projekts kalpos vienīgi mērķim, ja iekārtu īpašnieki saražos lielu enerģijas daudzumu Ventspils tuvumā (projekts - "Winergy"), enerģijas transportēšanai uz vietām, kur to var patērēt. + Vai neliels uzlabojums Ventspils elektroapgādes drošībai, ko nevar pamatot ar patēriņa slodžu rādītājiem.

Atbilstoši mūsu likumdošanai – jauns energoobjekts (tā īpašnieks) izbūvē (investē izbūvē) visā papildus nepieciešamajā infrastruktūrā – elektrolīniju izbūvē, bet šoreiz tas nenotiek, jo šajā projektā minētās investīcijas veic mūsu valstij piederošs uzņēmums (AST) – tātad mēs visi.

Pašreizējā infrastruktūras caurlaides spēja ir pietiekama visām jaudas vajadzībām, bet savienojumiem ar mūsu kaimiņvalstīm kalpo esošie 330 kV savienojumi Lietuva – Grobiņa – Brocēni – Rīga utt, redzams AST mājaslapā).

Papildu informācija, cita aktuālā tēma (OIK): loģenerācijas būtība ir => saražot siltumu un papildus produktu elektroenerģiju – ne tikai to, kas paliek pāri, ko pārdot tīklā tikai tik, cik paliek pāri. Mums tā nenotiek – mēs apmaksājam visu saražoto elektroenerģiju (atļaujam elektroenerģiju nopirkt pašu uzņēmumu vajadzībām)un nenovērtējam vai saražotais siltums ir lietderīgs.

P.S. Cerība – varbūt, ka nav tik traki, kā man šķiet.”

Komentāri, tā sacīt, ir lieki… KNAB nepakustināja ne pirkstu, un te nu mēs esam.

Novērtē šo rakstu:

212
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi