Iesaki rakstu: 
Ar negaidītu Aivara Lemberga ietekmē esošās Ventspils brīvostas pārvaldes pretdarbību saskāries Kazahstānas kompānijai piederošais uzņēmums Ventspils Grain Terminal. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes valdes lēmuma tam faktiski draud atslēgšana no sliežu pievedceļiem, kas paralizēs uzņēmuma darbību. Šis kara pieteikums kazahu investoriem nācis astoņus mēnešus pēc tam, kad sev pastarpināti piederošo pusi no Ventspils Grain Terminal kazahu kompānijai pārdeva Lemberga bērni un Ventspils mēra oponents Oļegs Stepanovs. Kazahu pārstāvji vērsušies pie Valsts prezidenta, premjera, atbildīgajiem ministriem un Ārvalstu investoru padomes, brīdinot, ka apdraudētas ārvalstu investīcijas sabiedrības kapitālā.
Ventspils Grain Terminal jau 31. janvārī vērsies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu uz saprātīgu termiņu, ko valde izskatīja divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. Galu galā 2011. gada 25. maijā Ventspils brīvostas pārvaldes valde pieņēmusi lēmumu atteikt pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām un vēlmei tās turpināt.
Lai skaidrotu šāds Ventspils mēra ietekmē esošās brīvostas valdes neracionālu lēmumu, neoficiāli tiek lietots apzīmējums „rekets”. Proti, Lembergs izmantojot visus viņarīcībā esošos administratīvos resursus, lai panāktu Ventspilī darbojošos uzņēmēju lojalitāti, kas var izpausties arī pašvaldības pasākumu dāsnā finansēšanā. Ja uzņēmēji tam nav atsaucīgi, viņiem tiekot parādītas durvis.
Lai gan Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēde notika aiz slēgtām durvīm un tajā nebija pieaicināti ne Ventspils Grain Terminl, ne tā investoru pārstāvji, neoficiāli zināms, ka Lemberga cilvēki valdes sēdē rosinājuši vispār pārtraukt nomas līgumu, atņemot graudu terminālim dzelzceļa sliežu ceļus un ar 2012. gada 1. janvāri atklātā konkursā nodot tos jebkurai citai juridiskai personai. Tas rada aizdomas par shēmu, kā caur konkursu radīt starpniekfirmu, kura iegūtu tiesības uz sliežu ceļa nomu un, mākslīgi sadārdzinot pakalpojumu, jau tālāk Ventspils Grain Terminal pārdotu tiesības izmantot šos sliežu pievedceļus.
Ventspils brīvostas pārvaldes valdē lēmumus diktē Lemberga cilvēki un viņa ietekmē esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriju virzīti pārstāvji. Ventspils brīvostas valdē bez Lemberga un viņa partijas Latvijai un Ventspilij cilvēkiem Gunta Blumberga, Jāņa Vītoliņa un Didža Ošenieka darbojas arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītais Vilis Vītoliņš, Satiksmes ministrijas virzītais Artis Stucka, Ekonomikas ministrijas virzītais Jauna laika biedrs Antons Vjaters, kā arī Finanšu ministrijas virzītā premjera Valda Dombrovska juridiskā padomniece un uzticības persona Sandra Bukane.
Lai arī Uzņēmumu reģistrā Ventspils Grain Terminal īpašnieku maiņa vēl aizvien nav reģistrēta, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka darījums noslēgts pērnā gada septembrī. To apliecina uzņēmuma padomē septembrī veiktās izmaiņas, par ko dati atrodami Lursoft datu bāzē. Padomē, kas atspoguļo uzņēmuma īpašnieku pārstāvjus, iecelti kazahu kompānijas Grain Pool of Kazakhstan un ar to saistītās Šveices kompānijas Lifegrain S.A. cilvēki, bet amatus atstājuši LSF Holdings cilvēki. Darījuma cena pēc neoficiālas informācijas varētu būt ap 5 miljoni latu.
LSF Holdings uz pusēm pieder Aivara Lemberga bērniem Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam, kā arī līdz nesenam laikam par Lemberga oponentu uzskatītajam Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam. LSF Holdingam piederēja 50% Ventspils Grain Terminal. Tomēr Lursoft datubāzē īpašnieku maiņa vēl aizvien, nu jau astoņus mēnešus pēc tā faktiskās noslēgšanas, nav atspoguļota. Neoficiāli izskanējis, ka darījuma pilnīga pabeigšana saistīta ar četru mierizlīgumu noslēgšanu tiesvedībās, kas aizsākas tā sauktā Ventspils tranzītkara laikos un ar kurām Lembergs un Stepanovs cīnījās par ietekmi uzņēmumā.
2003. gada 22. decembrī Ventspils Grain Terminal un Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza Līgumu par ieguldījumu veikšanu Ventspils brīvostā, kas ir spēkā līdz 2050. gada 25. novembrim, un līgumu par licencētās uzņēmējdarbības veikšanu Ventspils brīvostā.
Pamatojoties uz šiem līgumiem, Ventspils Grain Terminal brīvostas teritorijā uzprojektēja un rekordīsā termiņā uzbūvēja specializētu graudu termināli ar jaudu 1,5 miljonu tonnu gadā. Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde graudu termināļa vajadzībām uzbūvēja piestātni un dzelzceļa sliežu ceļus. Problēmas Ventspils Grain Terminal un brīvostas attiecībās sākās brīdī, kad Kazahstānas investīcijas aptuveni 20 miljonu dolāru apmērā jau bija apgūtas. Lai gan zemes nomas tiesības ir noslēgtas līdz 2050. gadam un piestātnes nomas tiesības – līdz 2035. gadam, Ventspils Grain Terminal ieguva iespēju nomāt piebraucamos dzelzceļa sliežu ceļus tikai uz 5 gadiem.
Tajā pašā Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēdē uz nenoteiktu laiku atlikta Ventspils Grain Terminal iesniegto investīciju projektu Ventspils ostā nākamajiem diviem gadiem izskatīšana. Kompānija plāno investēt 25 miljonus eiro noliktavu jaudas palielināšanai, dzirnavu un augstas kvalitātes makaronu ražotnes uzbūvēšanai. Runa ir par jaunu objektu būvniecību jau nomātajā teritorijā, ražošanu, izmantojot augstas tehnoloģijas, un jaunu darbavietu izveidi. Ventspils Grain Terminal šiem projektiem neplāno prasīt publiskās investīcijas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
