Iesaki rakstu: 
Ar negaidītu Aivara Lemberga ietekmē esošās Ventspils brīvostas pārvaldes pretdarbību saskāries Kazahstānas kompānijai piederošais uzņēmums Ventspils Grain Terminal. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes valdes lēmuma tam faktiski draud atslēgšana no sliežu pievedceļiem, kas paralizēs uzņēmuma darbību. Šis kara pieteikums kazahu investoriem nācis astoņus mēnešus pēc tam, kad sev pastarpināti piederošo pusi no Ventspils Grain Terminal kazahu kompānijai pārdeva Lemberga bērni un Ventspils mēra oponents Oļegs Stepanovs. Kazahu pārstāvji vērsušies pie Valsts prezidenta, premjera, atbildīgajiem ministriem un Ārvalstu investoru padomes, brīdinot, ka apdraudētas ārvalstu investīcijas sabiedrības kapitālā.
Ventspils Grain Terminal jau 31. janvārī vērsies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu uz saprātīgu termiņu, ko valde izskatīja divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. Galu galā 2011. gada 25. maijā Ventspils brīvostas pārvaldes valde pieņēmusi lēmumu atteikt pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām un vēlmei tās turpināt.
Lai skaidrotu šāds Ventspils mēra ietekmē esošās brīvostas valdes neracionālu lēmumu, neoficiāli tiek lietots apzīmējums „rekets”. Proti, Lembergs izmantojot visus viņarīcībā esošos administratīvos resursus, lai panāktu Ventspilī darbojošos uzņēmēju lojalitāti, kas var izpausties arī pašvaldības pasākumu dāsnā finansēšanā. Ja uzņēmēji tam nav atsaucīgi, viņiem tiekot parādītas durvis.
Lai gan Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēde notika aiz slēgtām durvīm un tajā nebija pieaicināti ne Ventspils Grain Terminl, ne tā investoru pārstāvji, neoficiāli zināms, ka Lemberga cilvēki valdes sēdē rosinājuši vispār pārtraukt nomas līgumu, atņemot graudu terminālim dzelzceļa sliežu ceļus un ar 2012. gada 1. janvāri atklātā konkursā nodot tos jebkurai citai juridiskai personai. Tas rada aizdomas par shēmu, kā caur konkursu radīt starpniekfirmu, kura iegūtu tiesības uz sliežu ceļa nomu un, mākslīgi sadārdzinot pakalpojumu, jau tālāk Ventspils Grain Terminal pārdotu tiesības izmantot šos sliežu pievedceļus.
Ventspils brīvostas pārvaldes valdē lēmumus diktē Lemberga cilvēki un viņa ietekmē esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriju virzīti pārstāvji. Ventspils brīvostas valdē bez Lemberga un viņa partijas Latvijai un Ventspilij cilvēkiem Gunta Blumberga, Jāņa Vītoliņa un Didža Ošenieka darbojas arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītais Vilis Vītoliņš, Satiksmes ministrijas virzītais Artis Stucka, Ekonomikas ministrijas virzītais Jauna laika biedrs Antons Vjaters, kā arī Finanšu ministrijas virzītā premjera Valda Dombrovska juridiskā padomniece un uzticības persona Sandra Bukane.
Lai arī Uzņēmumu reģistrā Ventspils Grain Terminal īpašnieku maiņa vēl aizvien nav reģistrēta, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka darījums noslēgts pērnā gada septembrī. To apliecina uzņēmuma padomē septembrī veiktās izmaiņas, par ko dati atrodami Lursoft datu bāzē. Padomē, kas atspoguļo uzņēmuma īpašnieku pārstāvjus, iecelti kazahu kompānijas Grain Pool of Kazakhstan un ar to saistītās Šveices kompānijas Lifegrain S.A. cilvēki, bet amatus atstājuši LSF Holdings cilvēki. Darījuma cena pēc neoficiālas informācijas varētu būt ap 5 miljoni latu.
LSF Holdings uz pusēm pieder Aivara Lemberga bērniem Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam, kā arī līdz nesenam laikam par Lemberga oponentu uzskatītajam Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam. LSF Holdingam piederēja 50% Ventspils Grain Terminal. Tomēr Lursoft datubāzē īpašnieku maiņa vēl aizvien, nu jau astoņus mēnešus pēc tā faktiskās noslēgšanas, nav atspoguļota. Neoficiāli izskanējis, ka darījuma pilnīga pabeigšana saistīta ar četru mierizlīgumu noslēgšanu tiesvedībās, kas aizsākas tā sauktā Ventspils tranzītkara laikos un ar kurām Lembergs un Stepanovs cīnījās par ietekmi uzņēmumā.
2003. gada 22. decembrī Ventspils Grain Terminal un Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza Līgumu par ieguldījumu veikšanu Ventspils brīvostā, kas ir spēkā līdz 2050. gada 25. novembrim, un līgumu par licencētās uzņēmējdarbības veikšanu Ventspils brīvostā.
Pamatojoties uz šiem līgumiem, Ventspils Grain Terminal brīvostas teritorijā uzprojektēja un rekordīsā termiņā uzbūvēja specializētu graudu termināli ar jaudu 1,5 miljonu tonnu gadā. Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde graudu termināļa vajadzībām uzbūvēja piestātni un dzelzceļa sliežu ceļus. Problēmas Ventspils Grain Terminal un brīvostas attiecībās sākās brīdī, kad Kazahstānas investīcijas aptuveni 20 miljonu dolāru apmērā jau bija apgūtas. Lai gan zemes nomas tiesības ir noslēgtas līdz 2050. gadam un piestātnes nomas tiesības – līdz 2035. gadam, Ventspils Grain Terminal ieguva iespēju nomāt piebraucamos dzelzceļa sliežu ceļus tikai uz 5 gadiem.
Tajā pašā Ventspils brīvostas pārvaldes valdes sēdē uz nenoteiktu laiku atlikta Ventspils Grain Terminal iesniegto investīciju projektu Ventspils ostā nākamajiem diviem gadiem izskatīšana. Kompānija plāno investēt 25 miljonus eiro noliktavu jaudas palielināšanai, dzirnavu un augstas kvalitātes makaronu ražotnes uzbūvēšanai. Runa ir par jaunu objektu būvniecību jau nomātajā teritorijā, ražošanu, izmantojot augstas tehnoloģijas, un jaunu darbavietu izveidi. Ventspils Grain Terminal šiem projektiem neplāno prasīt publiskās investīcijas.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
