Ar Levita un Ēlertes svētību Triju Zvaigžņu ordenis tiek piešķirts politiskās reklāmas un pasūtījuma sižetu speciālistei Ģigai
PIETIEK11.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar valsts prezidenta Egila Levita un viņa padomnieces Sarmītes Ēlertes svētību III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis līdz ar citiem ir piešķirts arī politiskās reklāmas un pasūtījuma sižetu speciālistei, specdienestu „jumtotā” raidījuma Nekā personīgaproducentei Artai Ģigai.
Kā uzsvērts Ordeņu kapitula paziņojumā, "augstākos Latvijas valsts apbalvojumus saņems cilvēki, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai, kuru pašaizliedzīgais profesionālais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais veikums ir sekmējis Latvijas izaugsmes ceļu".
Politiskajai elitei un tās finanšu avotiem A. Ģiga pietuvinājās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad 2008. gada vasarā politiķes Solvita Āboltiņa un Sandra Kalniete nodibināja biedrību Par tautas tiesībām un tā fizisku un juridisku personu ziedojumos savāca 117 000 latu, teju visu naudu iztērējot reklāmas kampaņā, aicinot doties uz referendumu par Satversmes grozījumiem, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, un vienlaikus kritizējot pie varas esošās partijas.
Biedrība īsā laikā savāca 117 337 latu ziedojumus, un lauvas tiesu – 75 050 latus – biedrībai saziedoja juridiskas personas. 64 000 latu no tiem biedrībai pārskaitīja partija Jaunais laiks. Šo naudu pāris mēnešu laikā saziedoja partijas biedri un sponsori, ziedojuma summām svārstoties no 1000 līdz 5000 latiem. Vēl 9 000 latus noziedoja Einara Repšes biznesa partnera Valērija Belokoņa Baltic International Bank un pāris tūkstošus – citas ar pēcāko Vienotību saistītas partijas.
Tas, ka S. Āboltiņas un S. Kalnietes biedrība saņēma ziedojumus no juridiskām personām, radīja jautājumu par tā dēvēto „pozitīvisma kampaņu” stila kopēšanu, izmantojot ar partiju saistītu biedrību kampaņas finansēšanai un tā apejot partiju finansēšanas ierobežojumus. S. Āboltiņa toreiz paziņoja, ka mērķis attaisnojot līdzekļus, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz to pievēra acis.
2011. gadā atklājās, ka reklāmas klipus šīs biedrības, bet faktiski - partijas Jaunais laiks masīvajai kampaņai par samaksu režisējuši un filmējuši Nekā personīga veidotāji, tostarp tagadējā Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēja A. Ģiga.
Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura 2008. gadā bija partijas Jaunais laiks valdē un kā viena no partijas atpazīstamākajām „sejām” filmējās referenduma kampaņas klipos, pēcāk atklāja, ka to uzņemšana notikusi raidījuma Nekā personīga studijā un procesu kūrējuši tā veidotāji.
„ Es tikai atceros, ka toreiz bija klipi, kurus TV3 toreiz taisīja – [Ilze] Jaunalksne un [Arta] Ģiga. Pirms referenduma rādīja tos klipus, kur katram bija jāierunā teksts, es atceros, [Aleksejs] Loskutovs ierunāja, es ierunāju, gāju uz studiju ierakstīt. Es neatceros, kā Ģigai saucās tas „pasākums”, bet mēs gājām uz TV3, kas bija pretī Dolei [producentu apvienība Red Dot Media tolaik mitinājās Maskavas ielā 322].
Atceros, [Inga] Spriņģe tolaik tur strādāja, es nezinu, vai viņa pie tiem klipiem tieši strādāja, bet viņa tur sēdēja. Bet tas, ka Ģiga bija tā, kas producēja tos klipus, rakstīja tos tekstus, zvanījās, lai saskaņotu laikus, montēja – tā bija viņa. Ģiga bija tā, kas tos klipus režisēja, lika mums stāvēt un iet, soli uz priekšu, ko darīt...
Viņa, cik atceros, bija arī tā, kas to tekstu sacerēja. Bet es neatceros, kā tas tur sanāca, kam tā biedrība naudu maksāja. Nu ne jau raidījumam Nekā personīga, tai producentu apvienībai laikam, bet skaidrs, ka tas viss gāja kā nopirkta politiskā reklāma, pilnīgi oficiāli. Tā viņa, manuprāt, arī saucās – „apmaksāta politiskā reklāma”. Tika nopirkti reklāmas laiki visās televīzijās. Es nezinu, kāda nauda tur bija apakšā,” sarunā ar Pietiek atklāja L. Mūrniece. To, ka referenduma kampaņas klipus filmējuši Nekā personīga veidotāji, atcerējās un Pietiek apstiprināja arī Aleksejs Loskutovs.
Toties Nekā personīga veidotāja A. Ģiga mēģināja noliegt, ka viņai un žurnālistam Jānim Krēvicam daļēji piederošā producentu apvienība Red Dot Media (pirms tam Popacademy) 2008. gadā būtu sniegusi kādus pakalpojumus Jaunā laika politiķu dibinātajai un partijas finansētajai biedrībai Par tautas tiesībām. Tāpat viņa apgalvoja, ka Nekā personīga veidotāji no šī politiskā veidojuma neesot saņēmuši kādu naudu. „Nav bijušas darīšanas ne man, ne RDM ar Jūsu nosauktajām organizācijām,” apgalvoja Ģiga.
Tomēr šī atbilde nebija līdz galam patiesa, jo, kā izrādījās, Nekā personīga producenti naudu no Jaunā laika dibinātās biedrības bija saņēmuši pastarpināti – caur aģentūru, kuru šī biedrība bija noalgojusi kampaņas veidošanai.
Par citiem gadījumiem, kad Nekā personīga žurnālisti angažēti dažādu pasūtījumu veikšanai vai informācijas nopludināšanai noteiktu Latvijas specdienestu pārstāvju interesēs, ir iespējams lasīt 2011. gadā iznākušajā grāmatā Cits ķēķis: zem politiskā "jumta".
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
