Ar maniem padomiem par „airBaltic” diez kā nesanāca, tagad došu padomus par „Rail Baltica”

Ikdienā vadu vienu no Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Esmu pieredzējis ļoti dažādas līgumu slēgšanas formas un pieejas un to ietekmi uz cenu, kvalitāti un ātrumu. Tāpēc skaidri redzu, ka Igaunija ir sekmīga, jo 2024. gada aprīlī tā fundamentāli mainīja pieeju "Rail Baltica" būvniecībai, pārņemot Somijas mūsdienīgo lielo projektu organizēšanas modeli. Tikmēr Latvija joprojām seko dažās vecajās Eiropas valstīs lietotai, taču jau novecojušai un neefektīvai projektu īstenošanas formai.

Līdz šim Latvija izvēlējusies tradicionālu pieeju — klasisko Design-Bid-Build (projektēšana-iepirkums-būvniecība (PID)) modeli. Igaunija, savukārt, pārgājusi uz alianses jeb IPD (Integrated Project Delivery (Integrētā projektu īstenošana)) principiem.

Atšķirība starp abām pieejām ir fundamentāla domāšanā, risku sadalē un uzņēmēju motivācijā. Rezultāts runā pats par sevi: "Rail Baltica" lauku posma izmaksas Igaunijā ir 5–7 miljoni eiro/km, kamēr Latvijā 10–15 miljoni eiro/km.

Kādas ir atšķirības?

Tradicionālā PIB pieeja nošķir projektētāju, būvnieku un pasūtītāju. Katram ir savs līgums, savas intereses un atbildības. Vispirms notiek projektēšana. Kad projektēšana beidzas, tiek izsludināts iepirkums, kurā uzvar lētākais piedāvājums.

Alianses modelī pasūtītājs, projektētājs un būvnieks veido kopēju komandu ar vienotu mērķa budžetu, kur ieguvumi (bonusi) vai zaudējumi (sodi) tiek dalīti kopīgi.

Kāpēc Latvijas pēc PIB modeļa pielīgtie darbi ir dārgāki kā Igaunijas alianses modelī?

PIB modelī būvnieks stājas spēlē pēc projektēšanas — viņš nevar vairs mainīt projektā iekļautās kļūdas vai dārgos risinājumus. Tik sarežģītos projektos kā "Rail Baltica" vienmēr būs nepilnības, gan projektētāju kļūdu dēļ, gan tādēļ, ka nav un nevar būt precīzi zināmi būves apstākļi – grunts stāvoklis, neparedzētas problēmas ar blakus esošiem inženiertīkliem utt. Tāpēc būvnieki, lai nezaudētu naudu celtniecības laikā, uzliek cenas "drošības rezervi" par nezināmo. Skatoties no būvnieku perspektīvas, tā ir pareiza un klasiska "risku cenošana". Taču klients saņem sadārdzinātu cenu, kur neviens nav domājis, kā uzbūvēt lētāk un labāk.

Taču kopējās projekta izmaksas ir augstākas ne tikai neizsvērto risinājumu un riska rezerves dēļ. Diemžēl katra no projekta vai apstākļu izmaiņām ir viegls papildu peļņas avots celtniekiem. Tiem ir visas tiesības piestādīt valstij rēķinu par projekta nepilnību radītajiem papildu darbiem. Tas rada ieinteresētību nerisināt problēmas, bet ļaut tām pieaugt.

Rezultāts: cena aug, termiņi stiepjas, un sadarbība kļūst konfrontējoša, kā to Latvijā varēja novērot daudzviet – pēdējie bēdīgie piemēri ir Jaunā Rīgas teātra un slimnīcu projekti.

Kā alianses modelis maina spēles noteikumus?

Somijā pēdējos gados ļoti lielu, pelnītu popularitāti ir ieguvusi alianses pieeja – tiešā tā tur pēdējos gados ir uzbūvēti jau 150 projekti, tajā skaitā vairāk nekā puse no lielajiem infrastruktūras projektiem, ieskaitot visus tramvaju projektus, dzelzceļa projekti, jaunais Helsinku Vantaa lidostas terminālis, vairāk nekā puse jauno slimnīcu projektu un daudzi citi, turklāt šie projekti ir uzbūvēti laikā un budžetā.

Tā notiek, pateicoties alianses pieejai, kur jau sākotnēji visi dalībnieki — pasūtītājs, projektētāji, būvnieki — kopīgi izstrādā optimālo risinājumu, pirms vēl kāds ir uzlicis ķiveri uz galvas. Galvenie principi:

1. Kopīgi izstrādāts mērķa budžets

Budžets nav vienkārši iepirkuma cena. Tā ir kopīga vienošanās par to, cik projektam "vajadzētu" maksāt, balstoties uz zināšanām, BIM modeļiem, tirgus cenām un efektivitāti.

2. Bonusi par ietaupījumiem, sodi par pārtēriņu

Ja izmaksas ir zem mērķa — visiem dalībniekiem ir prēmija. Ja pārsniedz — visiem jādala pārtēriņš. Tas veicina sadarbību un kopīgu problēmu risināšanu.

3. Agrīna optimizācija

Būvnieks, nevis vienkārši izpilda dārgu projektu, bet kopā ar projektētāju to vienkāršo un padara lētāku. Piemēram, kādu tiltu aizvieto ar uzbērumu, izvēlas citu pamatu risinājumu vai optimizē darbu secību.

4. Nav slēptu interešu

Aliansē nav peļņas no "papildu darbiem", jo izmaiņas tiek apspriestas kopīgi. Būvnieks pelna vairāk, ja novērš problēmu jau iepriekš, nevis veikli ļauj tai kļūt par dārgu papilddarbu.

Kā tas izskatās praksē

Tas nav nekas sarežģīts — pat privātmājas būvniecībā rīkojamies līdzīgi tam, ko Igaunija dara ar "Rail Baltica". Ja es plānoju būvēt māju, uzaicinu būvniekus un pasaku: "Lūk, projekts, mans budžets ir, piemēram, 1300 eiro/m²." Paņemu to, kurš saka: "To nevar īstenot šādā budžetā, bet, ja nomainīsim pamatus, flīzes un nopirksim rūpnīcā ražotu mājas karkasu, iekļausimies budžetā." Tad kopā meklējam labāko veidu, kā uzbūvēt māju par pieejamo cenu.

Latvija rīkojas kā slikts privātmājas pasūtītājs, kas pasūta arhitektam projektu un tad uzrīko konkursu būvniekiem un naivi izvēlas to, kurš uzbūvēs lētāk sākotnējo projektu.

Uz "Rail Baltica" būvniecību Latvijā jāskatās gudri: jānosaka kopīgs mērķa budžets kā Igaunijā un jāstrādā vienā komandā jau no paša sākuma, lai atrastu, kā uzbūvēt lētāk un gudrāk.

Igaunijas piemērs – kā tas strādā dzīvē

Igaunija kopā ar Somijas konsultantu "Vison" Oy ieviesa alianses pieeju "Rail Baltica" posmos. Līgumi tika slēgti, balstoties uz "Best for the Project" jeb "Labākais visam projektam" principu. Rezultātā:

tika apvienoti vairāki desmiti kilometru vienā līgumā, lai iegūtu mēroga efektu,

būvnieki un projektētāji sadarbojas projekta optimizācijā – nav pārbūves vai nesaskaņojumu,

budžets ir stingrā kontrolē, tāpēc izmaksas Igaunijā ir četras reizes zemākas nekā ES vidēji (≈ 26 milj. eiro/km) un vismaz 40% vai pat divas reizes zemākas nekā Latvijā.

Secinājums

Alianses modelis nav tikai tehnisks vai juridisks rīks. Tas ir jauns domāšanas veids, kas veicina sadarbību, caurspīdīgumu un efektivitāti. Igaunija to ir apguvusi un pielieto ar ievērojamiem panākumiem. Latvijai ir pēdējais brīdis mācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem un pārorientēties no fragmentētiem, riskiem bagātiem, novecojušiem būvniecības iepirkumiem uz alianses pieeju.

Tad "Rail Baltica" Latvijā būs ne tikai ātra, bet arī gudra dzelzceļa būve. Man izdevīgi uzbūvēta "Rail Baltica" trase ir vitāli svarīga gan kā pilsonim, kas nevēlas lielu nākotnes nodokļu slogu trases nomaksai, gan kā uzņēmējam, kam ir nepieciešama trase ar zemiem tarifiem. Kā būvniecības nozares pārstāvis esmu ieinteresēts mūsdienīgā celtniecības procesa organizācijā arī citos projektos Latvijā.

Latvija var sasniegt šos mērķus un viegli ietaupīt miljardus eiro. Tas, kas tika paveikts Igaunijā, nav nekāda maģija: ļoti līdzīgi ģeoloģiskie apstākļi; tie paši celtnieki. Nav neviena iemesla, kāpēc lai "Rail Baltica" projekts Latvijā vienā kilometrā lauku rajonos maksātu vairāk.

Viss, kas jādara – jāpārņem gatava Igaunijas pieredze un igauņu jau izstrādātās idejas projekta palētināšanai. Gatavs piemērs un neatkarīga, pasaules klases vadības komanda ir tepat blakus.

Novērtē šo rakstu: