Ar Meroni saistīta SIA arvien grib par 2,2 miljoniem pirkt "Radio SWH", bet nespēj sameklēt 207 eiro nodokļu nomaksai
Imants Liepiņš14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No trīsarpus tūkstošiem līdz divsimt septiņiem eiro — tādā amplitūdā svārstījies SIA Media Support nodokļu parāds šī gada sākumā. Tas ir īpaši amizanti tāpēc, ka tieši šī firma jau ilgstoši mēģina nopirkt AS Radio SWH akciju kontrolpaketi par 2,2 miljoniem eiro, kuru tai nav un nekad nav bijis.
Tā kā Radio SWH pieder vairāki radio kanāli un tā atbilst nacionālās nozīmes apraides kompānijai, uzņēmuma 80% kontrolpaketes pārdošanai bija jāprasa valsts atļauja. Uzzinot, ka aiz nodomātā pircēja SIA Media Support stāv “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzticības personas, valdība konsultējās ar visiem Latvijas specdienestiem un tādu atļauju nedeva.
Kā Pietiek jau informējis, ar Meroni saistīto personu grupa ar to nesamierinājās un vērsās administratīvajā tiesā, kur šī nebija tipiska tiesvedība: tiesneses Ilze Amona, Kristīne Kalvāne un Valda Zommere, uzklausot lietas dalībniekus, netipiskā kārtā vērsās pēc rakstiska padoma Satversmes tiesā, kur to pēc būtības nesaņēma, tad ilgi un rūpīgi rakstīja spriedumu un visbeidzot to pasludināja tikai pirms nedēļas.
Spriedums bija R. Meroni un viņa vēlmju izpildītājiem nepatīkams: “Noraidīt SIA Media Support pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA Media Support iegūt izšķirošu ietekmi AS Radio SWH. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.”
Lai gan mediju īpašnieku un patiesā labuma guvēju jautājumi kopš 2014. gada, kad Krimas aneksiju un iebrukumu Donbasā pavadīja vēl neredzēti Kremļa propagandas uzplūdi visā pasaulē, tiek uzskatīti par ārkārtīgi būtiskiem, šajā gadījumā tiesvedība par Radio SWH īpašniekiem bija slēgta publikai un žurnālistiem, pie kam visus materiālus šajā lietā noslepenojusi bija tieši valsts.
No sprieduma publiskās daļas var uzzināt tikai to, ka Media Support pārstāvēja advokāts Oskars Jonāns no advokātu biroja Spilbridge — viņš juridisko palīdzību sniedzis arī pašam Meroni reizēs, kad pēdējais ticis pratināts Rīgas apgabaltiesā. Šoreiz tiesā piedalījies arī viens Valsts drošības dienesta pārstāvis un divi Satversmes aizsardzības biroja darbinieki, taču slēgtās sēdes dēļ nav zināms, kādus faktus viņi tiesai pauduši.
Lursoft dati rāda, ka Media Support vienīgais valdes loceklis ir R. Meroni “vietnieks zemes virsū” Aivars S. Gobiņš, kurš ir padomes vai valdes loceklis vēl 24 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Haranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā.
Tikmēr Media Support solījumi nopirkt četras piektdaļas no Radio SWH statūtkapitāla par, cik zināms, 2,2 miljoniem eiro šķiet dīvaini saistībā ar šīs firmiņas finansu datiem: 2020. gada sākumā, kad Ventspils brīvostas pārvaldei mērķētās ASV sankcijas faktiski trāpīja R. Meroni interešu sfērā esošajiem uzņēmumiem, Media Support nodokļu parādi pārsniedza 5000 eiro. Arī šobrīd firmai ir grūtības nomaksāt 207 eiro nodokļu parādu, kāds fiksēts uz 7. aprīli (jaunāki dati publiski nav pieejami).
Firmas gada pārskatā par 2018. gadu norādīts, ka uzņēmums esot ņēmis aizdevumu 2,2 miljonu eiro apmērā akciju iegādei no kādas vārdā neminētas juridiskas personas, un aizdevēja nosaukums nav atklāts līdz pat šim laikam. Aizņēmuma atmaksas termiņš esot 2028. gada jūnijs.
Media Support biznesa rādītāji liecina, ka šādu aizdevumu tā atdot nevar — piemēram, 2018. gadā firmai apgrozījums bija 647 000 eiro, bet zaudējumi — 28 000 eiro. Nodokļos tā gadā samaksā no 83 līdz 102 tūkstošiem eiro, kas vispārējā mediju ainavā Latvijā to pēc ekonomiskās jaudas ierindotu kaut kur starp Ludzas Zemi un Talsu Vēstīm.
Līdz ar to kā Radio SWH patiesie labuma guvēji joprojām reģistrēti Igaunijā dzīvojošā Tatjana Tolstaja (viņa gribēja pārdot 80% akciju, kuras iepriekš atpirka no Īrijas mediju holdinga, kas daudzus gadus iepriekš savukārt bija iegādājies kontrolpaketi no radio izveidotāja — komponista Zigmara Liepiņa, tam tolaik pārejot operas vadītāja amatā), kā arī labuma guvējos redzami radio ilggadējie vadītāji, mazākuma akcionāri Jānis Šipkēvics un Filips Rubenis. Valdē un padomē strādā divi Latvijas un divi Igaunijas pilsoņi, bet nav redzama neviena tradicionāli ar R. Meroni saistīta persona.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
