Iesaki rakstu: 
Beidzot Rūdolfa Meroni kontrolē esošais uzņēmums AS “Ventbunkers” iesniedzis gada pārskatus par darbības gadiem, kopš neesam uzņēmuma valdē. Kavēšanās pamats bijis auditorkompānijas “Ernst & Young” atteikums sniegt atzinumu par sabiedrības darbību 2016.gadā un sadarbības līguma laušana. Tomēr jāpiezīmē, ka arī jaunnolīgtā auditorkompānija “Grant Thornton” pēc audita veikšanas atteikusies sniegt atzinumu par AS “Ventbunkers” darbību 2018.gadā.
Kā tad veicas uzņēmumam pēc, Meroniprāt, “zaglīgo” Ciniņu atlaišanas no valdes? Laikā, kad strādājām AS “Ventbunkers”, uzņēmuma peļņa 2013.gadā bija 19 milj. EUR, 2014.gadā 17 milj. EUR, 2015.gadā tika plānoti 15 milj. EUR (saskaņā ar sagatavoto valdes ziņojumu padomei 2016.gada februārī), bet pēc mūsu atbrīvošanas no amata peļņa nez kāpēc nokrita gandrīz uz pusi - līdz 8,9 milj. EUR.
Turpmākos gadus AS “Ventbunkers” strādājis aizvien “veiksmīgāk”, 2016.gadu beidzot ar tīro peļņu 6,9 milj., 2017.gadu ar 4,2 milj. EUR peļņu, 2018.gadu jau ar 3,7 milj. EUR lieliem zaudējumiem, un, kā liecina informācija, 2019.gads būs vēl bēdīgāks, jo kravu apgrozījums šā gada 9 mēnešos bijis par trešdaļu mazāks nekā 2018.gadā.
Ņemot vērā aizvien bēdīgāko situāciju uzņēmumā, saskaņā ar šī brīža AS “Ventbunkers” valdes paziņojumu tiekot optimizēti izdevumi. Jā, darbinieku skaits un vidējais atalgojums pēdējos gados strauji samazinās, tikai pāris “bet” – ja valdes locekļu atalgojums iepriekšējos gadus bijis vidēji 6 tūkst. mēnesī uz 1 valdes locekli, tad 2018.gadā katrs valdes loceklis vidēji mēnesī saņēmis 8 tūkst. EUR.
Un, protams, kā papildus bonuss ir komandējumi, reprezentācijas izdevumi un auto, ar ko pārvietojas valdes locekļi. Piemēram, viens no AS “Ventbunkers” valdes locekļiem bijis starp pirmajiem astoņiem Latvijā, kurš varējis atļauties braukt ar pašu jaunāko BMW luksusa klases apvidus auto modeli X7, kura cena sākas no nieka 90 tūkst. EUR.
Jāatzīst, ka arī padome sevi nav aizmirsusi, jo samaksa par “veiksmīgo” darbu pieaugusi no vidēji 1,3 tūkst. līdz 3,2 tūkst. EUR mēnesī uz katru padomes locekli. Nemaz nerunājot par to, cik padomes priekšsēdētājs R.Meroni saņem par konsultāciju sniegšanu uzņēmumam (pēdējā informācija 2016.gadā bija 60 tūkst. EUR mēnesī). Papildus šai “nieka” summai uzņēmums bijis spiests novirzīt 220 tūkst. EUR garantijas depozīta kontā, lai tas kalpotu kā nodrošinājums Meroni izdevumiem ar uzņēmuma kredītkarti.
Kas vēl notiek uzņēmumā? Kamēr vēl kas palicis, steidzami tiek izsniegti aizdevumi – 2017.gadā to apjoms bijis 6,8 milj. EUR, bet 2019.gadā izsniegti vēl 4,8 milj. “Aizdevumi un citi prasījumi pret pārējām saistītām sabiedrībām” uz 2018.gada beigām veidoja 18,2 milj. EUR, par kuru komercķīlu vērtējumu auditori nebūt nav pārliecināti.
Secinājums – par arestētās mantas pārvaldītāju darbojas rūdīts šveiciešu blēdis, kurš citu acīs redz skabargu, bet savā nevar pamanīt brangu baļķi. Un kaut kā nepamet sajūta, ka reiz viens no lielākajiem Latvijas tranzītuzņēmumiem tiek gatavots maksātnespējai, no kura, kamēr vēl ir, ko, tiek kampts ātri un maksimāli. Citādi jau viss mierīgi … arī prokuratūrai, tiesai un deputātiem...
Savukārt muļķīgo versiju, ka Lembergs un Meroni vienojušies par šādu notikumu ķēdi, var izplatīt vien loģiski nedomājoši vai abus personāžus nezinoši cilvēki. Nez, kam būtu jānotiek, lai Lembergs labprātīgi ļautu Meroni tērēt viņa naudu uzdzīvei ar ukrainietēm, helikopteru un jahtas pirkumiem vai villas iegādei sušķainā Krētas ciematiņā (kur Meroni uz vietējo fona aiz augsta mūra žoga var justies kā karalis), tādējādi ar savu izšķērdību gremdējot gan uzņēmumus, gan Ventspils pilsētu kopumā! Domājiet ar galvu!
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
