Ar narkotikām aizturētais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieka dēls nav sajūsmā par publicitāti
PIETIEK09.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar nepilniem 1,3 gramiem metamfetamīna aizturētais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieka Jāņa Borovika dēls Valters nolēmis pamēģināt laimi, atgādinot par savām tiesībām, un uzrakstījis iesniegumu par Valsts policijas amatpersonu iespējamo prettiesisku rīcību viņa kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā, publiski parādoties ziņām par viņa aizturēšanu.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Borovika – vecākā aktivitātes, neoficiāli iedarbinot dažādas sviras un kontaktus Satversmes aizsardzības birojā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, lai Boroviks – jaunākais kriminālprocesa ietvaros nekādā gadījumā netiktu uzskatīts par iespējamu narkotiku izplatītāju, nav devušas gribēto rezultātu.
Līdz ar to augstās amatpersonas dēls, 1993. gadā dzimušais Valters Boroviks, kurš tiek turēts aizdomās par narkotiku lietošanu un, iespējams, arī izplatīšanu, ir nolēmis pamēģināt norādīt uz viņa tiesību pārkāpumu, vēršoties ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā, pieprasot noskaidrot, kādā veidā Pietiek rīcībā nonākusi Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācijas sistēmas Elektroniskais notikumu žurnāls izdruka par viņa aizturēšanu šā gada 14. augustā.
Tieši šī izdruka nepārprotami apliecināja, ka ar narkotikām šā gada 14. augusta vakarā Rīgā, Āzenes ielā aizturētais jaunietis, kas ticis nogādāts Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā Rīgā, Aptiekas ielā, tiešām ir bijis Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka vietnieka dēls.
Saistībā ar Borovika – jaunākā interesi Pietiek pārstāvis Valsts policijai jau ir paskaidrojis, ka minētās izdrukas ir tikušas atrastas visiem Pietiek anonīmajiem informācijas avotiem labi zināmajā pastkastē Indrānu ielā, kurā tās arī šoreiz ir ievietojušas nezināmas personas. Šis pats skaidrojums ir nosūtīts arī Borovikam – vecākajam, kurš vēl joprojām nevēlas sniegt nekādus komentārus par savām aktivitātēm pēc dēla aizturēšanas.
Kā zināms, Muitas kriminālpārvalde aktīvi darbojas narkotiku tirgus apkarošanā, un Jānis Boroviks pēc Muitas kriminālpārvaldē veiktajām reformām reāli ir šīs pretkontrabandas iestādes pirmā persona, kuras rokās ir visa tās operatīvā darbība.
Boroviks vada Muitas kriminālpārvaldes izlūkošanas daļu, kas veic pasākumus narkotiku apkarošanas jomā, kā arī ar narkotiku kontrabandu un izplatīšanu saistītās informācijas vākšanu, apkopošanu un analīzi, turklāt pēc pārvaldes reorganizācijas viņa pakļautībā ir arī mobilās vienības, kuru darba pienākumos arī ietilpst narkotiku apkarošanas pasakumi, un arī struktūrvienība, kas veic slēpto novērošanu, tostarp ar narkotikām saistīto lietu ietvaros.
Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība neuzskata, ka Borovika atrašanās šajā amatā būtu uz izmeklēšanas laiku apturama: "Valsts ierēdņu atstādināšanu strikti reglamentē Valsts civildienesta likums. Likums neparedz ierēdņu atstādināšanu gadījumos, kad iespējamos pārkāpumus ir izdarījuši valsts ierēdņa radinieki vai ģimenes locekļi. Tādējādi šobrīd nav juridiska pamatojuma VID Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka, Izlūkošanas daļas vadītāja J.Borovika atstādināšanai."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
