Ar neizskaidrojami pilnām kabatām no valsts darba atvadījies arī Vējoņa kancelejas vadītājs Salnājs
PIETIEK10.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiālā informācija neliecina, ka nu jau bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas direktors, pirms tam Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, atvadoties no posteņa kancelejā, būtu saņēmis rekordlielas kompensācijas, tomēr viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka valsts darbu Salnājs pametis ar neizskaidrojami pilnām kabatām.
„Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 9487,11 euro apmērā (amata alga 1037,74 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 8103,46 euro, kompensācija par virsstundu darbu 345,91 euro),” – šāda ir oficiālā informācija, ko Valsts prezidenta kanceleja sniedz par Salnāja promejot saņemtajām kompensācijām.
Saskaņā ar šo oficiālo informāciju Salnāja saņemto kompensāciju kopsumma tātad bijusi 9487 eiro – gandrīz trīsreiz mazāk nekā Vējoņa „administratīvās pavadones”, kancelejas direktora vietnieces Egitas Kazekas saņemtie nepilnie 28 tūkstoši eiro. Taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda ainu, kas liek domāt, ka Salnājs par nodrošinājumu, valsts amatu atstājot, ir parūpējies citādā veidā.
Salnāja amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, kad viņš nekādas kompensācijas nesaņēma, rāda kopējo prezidenta kancelejā saņemto atalgojumu – 57 977 eiro jeb vidēji 4831 eiro mēnesī. Savukārt 2019. gadā viņš līdz 8. jūlijam, kad tika atlaists no kancelejas vadītāja posteņa, kopā atalgojumā saņēmis 42 524 eiro. Ja no šīs summas atskaitīt oficiālo kompensāciju, sanāk, ka vidēji mēnesī Salnājs saņēmis jau gandrīz 5100 eiro, - pusgada laikā par četriem tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Pietiek pagaidām nav izdevies Valsts prezidenta kancelejā noskaidrot, kādā formā un ar kādu oficiālo pamatojumu Salnājs ir ticis pie šī papildu atalgojuma.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
