Ar neizskaidrojami pilnām kabatām no valsts darba atvadījies arī Vējoņa kancelejas vadītājs Salnājs
PIETIEK10.10.2019.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Lai gan oficiālā informācija neliecina, ka nu jau bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas direktors, pirms tam Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, atvadoties no posteņa kancelejā, būtu saņēmis rekordlielas kompensācijas, tomēr viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka valsts darbu Salnājs pametis ar neizskaidrojami pilnām kabatām.
„Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 9487,11 euro apmērā (amata alga 1037,74 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 8103,46 euro, kompensācija par virsstundu darbu 345,91 euro),” – šāda ir oficiālā informācija, ko Valsts prezidenta kanceleja sniedz par Salnāja promejot saņemtajām kompensācijām.
Saskaņā ar šo oficiālo informāciju Salnāja saņemto kompensāciju kopsumma tātad bijusi 9487 eiro – gandrīz trīsreiz mazāk nekā Vējoņa „administratīvās pavadones”, kancelejas direktora vietnieces Egitas Kazekas saņemtie nepilnie 28 tūkstoši eiro. Taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda ainu, kas liek domāt, ka Salnājs par nodrošinājumu, valsts amatu atstājot, ir parūpējies citādā veidā.
Salnāja amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, kad viņš nekādas kompensācijas nesaņēma, rāda kopējo prezidenta kancelejā saņemto atalgojumu – 57 977 eiro jeb vidēji 4831 eiro mēnesī. Savukārt 2019. gadā viņš līdz 8. jūlijam, kad tika atlaists no kancelejas vadītāja posteņa, kopā atalgojumā saņēmis 42 524 eiro. Ja no šīs summas atskaitīt oficiālo kompensāciju, sanāk, ka vidēji mēnesī Salnājs saņēmis jau gandrīz 5100 eiro, - pusgada laikā par četriem tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Pietiek pagaidām nav izdevies Valsts prezidenta kancelejā noskaidrot, kādā formā un ar kādu oficiālo pamatojumu Salnājs ir ticis pie šī papildu atalgojuma.
Seko mums 
Reizēm, lai ieraudzītu kopainu, ir jāpakāpjas soli atpakaļ. 1989. gada 29. jūnijā ASV Kongresa debatēs parlamenta loceklis Viljams Dannenmeijers, vēloties piesaistīt klātesošo uzmanību geju un lesbiešu tiesību aizstāvju mērķiem, nolasīja izdevumā "Gay Community News" 1987. gada februārī publicēto Maikla Svifta ievadrakstu "Geju revolucionārs". Citēšu dažus tā fragmentus: 
Zinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Nesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Sastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
