Ar oligarhiem saistītā „Ekodoktrīna” var nesteidzoties sagatavoties Eiropas naudas pieprasīšanai
PIETIEK24.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edmunda Sprūdža vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansiālā atbalsta saņemšanai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai. Līdz ar to arī ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītā atkritumu apsaimniekošana firma Ekodoktrīna tagad var nesteidzoties un rūpīgi sagatavoties, lai atkal pretendētu uz ES līdzfinansējumu savam atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecības projektam.
VARAM neatklāj iemeslus, kādēļ pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 2.novembrim. Tomēr Pietiek kļuvis zināms, ka iepriekš noteiktajā termiņā savus pieteikumus nav paguvuši sagatavot vairāki potenciālie pretendenti, tādēļ, lai būtu lielāka konkurence, nolemts termiņu pagarināt. Vienlaikus tas bija izdevīgi arī Ekodoktrīnai, ar kuru, kā Pietiek jau ziņoja, iepriekšējo līgumu par ES finansējumu VARAM augusta sākuma lauza.
Līdz ar lēmumu projekta iesniegšanas termiņu pagarināt reāli līgumus par ES atbalsta saņemšanu varētu slēgt tikai nākamā gada februārī vai pat aprīlī, Pietiek norādīja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta.
Pietiek jau rakstīja, ka Ekodoktrīnai neizdevās īstenot iepriekš kopīgi ar Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmumu Getliņi Eko saplānoto „shēmu” jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvei, jo VARAM atklāja melus pieteikumā par finansējuma ieguvi 9 miljonus vērtā atkritumu šķirošanas rūpnīcas celtniecības projekta realizēšanai.
Šī izgāšanās neliedz šim uzņēmumam atkal pieteikties Kohēzijas fonda apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība", kurā līdz 3.septembrim bija izsludināts, bet tagad līdz 2.novembrim pagarināts atklāts konkurss, kurā jebkurš var pretendēt uz ES KF finansējumu.
Ekodoktrīna uz no jauna izsludināto ES finansējumu var pretendēt, jo, ņemot vērā, ka firmai neizdevās iegūt būvatļauju rūpnīcas celtniecībai Getliņu izgāztuves teritorijā, kur tā slepenā izsolē par „sviestmaizes cenu” bija ieguvusi zemes nomas tiesības, firma, kā Pietiek jau ziņojis, tagad nomā zemi blakus Getliņiem. Līdz ar to tagad jau ar jaunu zemes nomas līgumu Ekodoktrīna var atkal pretendēt uz ievērojamo ES fonda naudas līdzfinansējumu, un šo iespēju firma, visticamākais, arī izmantos.
Tiesa gan, ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un iespējamu varas maiņu Rīgas un Stopiņu pašvaldībās, kas līdz šim atbalstīja Ekodoktrīnas ieceres, neoficiāli netiek izslēgts, ka šim projektam tomēr nav sagaidāms laimīgs iznākums. Līdz šim Ekodoktrīnas centienus aizstāvēja Šleseram draudzīgais Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Taču tagad Ameriks, kurš Rīgas pašvaldības vēlēšanas startēs kopīgā sarakstā ar apvienību Saskaņas centrs līderi Nilu Ušakovu, esot zaudējis interesi par Ekodoktrīnas interešu lobēšanu, jo pirms vēlēšanām nevēloties saistīties ar projektiem, kuri tiek saistīti ar Šķēli un Šleseru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
