Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sankcijas, zemās naftas cenas un COVID-19 ir darījuši savu, liekot Putina krievu pasaulei iestigt arvien dziļāk stagnācijā, tādējādi dzenot arvien dziļākā nabadzībā krievu tautu, kura joprojām turpina spītīgi ciest, „izbaudot” savā iztēlē Kremļa propagandas radītos mītus par gaišo nākotni, par pasaules visvarenāko lielvaru – Krievijas Federāciju un tai visapkārt mītošajiem ienaidniekiem.

Bet, atgriežoties realitātē, mēs redzam, ka ar Krievijas ekonomiku ir kļuvis pavisam slikti, kaut gan tā nekad tā īsti nav bijusi spīdoša, uz īsu brīdi pēc PSRS sabrukuma Krievijas IKP bija līdzvērtīgs Baltijas valstu IKP. Tagad lēcienu labklājības attīstībā nav nemaz iespējams salīdzināt ar Kremļa propagandas nīstajām „fašistiskajām” Baltijas republikām. Redzams, ka Krievija vēl īsti nav spējusi attapties no 2008. gadā piedzīvotās globālās ekonomiskās krīzes, Krievijas ekonomiskā evolūcija līdz šim ir spējusi uzrādīt pilnīgu impotenci – izaugsmi tikai 1% apmērā.

Arvien vairāk no Krievijas aizplūst vietējo darboņu nozagtais kapitāls. To var labi redzēt Rīgas un Jūrmalas ielās, faktiski uz katra stūra ir pa kādam Bentlijam vai BMW parketniekam ar Krievijas valsts reģistrācijas numura zīmēm. Savukārt ārvalstu investīciju apjoms ir krities neskaitāmas reizes mums visiem labi zināmu iemeslu dēļ, bet pie durvīm jau klauvē COVID-19 seku radītā ekonomiskā krīze.

Krievijas rublis ir no cieta koka, kāds no Kremļa troļļiem teiks – ... bet kas tā vairs par valūtu ir? To ir apdzinusi turku lira un pat Brazīlijas reāls. Situācija kļūs vēl tikai skaudrāka, jo arī šajā valstī ir sācies COVID-19 otrais vilnis ar visām tām pašām maskām, karantīnām un problēmām, ar kurām saskaras visa pasaule.

Liekas, ka kuru katru brīdi Krievija uzies gaisā ar lielu blīkšķi, Krievijas elite sen jau ir izvedusi no valsts savu bagātību, iegādājoties īpašumus ārvalstīs un citu valstu pilsonības. Skandāls ar Kipras pasēm vēl joprojām nav norimies.

Tas, kas šobrīd notiek Krievijā, ir Putina kliķes visu šo garo gadu laikā pastrādāto nedarbu sekas. Par kādu impēriju mēs vairs varam runāt, tā ir vienkārši viena veca čekista vadībā pamatīgi izzagta „valsts”, kas tā arī īsti nav spējusi atjēgties pēc PSRS sabrukuma.

Tagad mēs redzam, ka pati lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju ir nabagi, šajā valstī nevar pastāvēt vidusšķira, vēl jo vairāk šīs tautas lielākā daļa ir veci ļaudis – nabaga pensionāri, kuriem tā arī neizdevās piedzīvot apsolīto komunismu. Turklāt Krievijas lielākās pilsētas, it sevišķi Maskava un arī Pēterburga, ne velti tiek uzskatītas par uzbeku un tadžiku pilsētām, anekdotes nekad nemelo.

Protams, ka Putina režīms to saprot, bet ko tas taisās darīt šajā sakarā (?), - tas gatavojas drukāt vēl vairāk cietos koka rubļus. Medijos parādās arvien vairāk ziņu par to, ka Putina valsts kase iepērk visu nepieciešamo aprīkojumu un izejvielas. Skaidrs, ka šoreiz netiks drukāts kārtējais miljards Lībijas dināru, bet gan Krievijas koka rubļi ļoti lielos apmēros.

Runā, ka tiek plānots dubultot rubļu skaitu, precīzāka informācija nav atrodama, viss notiek zem slepenības plīvura, pat netika rīkoti iepirkuma konkursi, kas līdz šim esot bijusi normāla procedūras sastāvdaļa. Tad jau ļoti drīz mēs redzēsim un pat sajutīsim uz savas ādas, kas un kā tur būs.

Skaidrs, ka šāda veida darbības agri vai vēlu tiks pamanītas fondu tirgos un starptautiskajās finanšu institūcijās, kā arī citās valstīs. Ķīna, piemēram, jau ir atteikusies slēgt jaunus līgumus ar Krieviju, tā pagaidām nogaida, jo uzskata, ka kuru katru brīdi Putins strauji devalvēs rubli.

Šeit gan būtu jāatgādina, ka krievu rubļa vērtība krīt jau kopš pandēmijas sākuma, neļaujot atrisināt Krievijas valsts budžeta deficīta problēmas. Turklāt Krievijas situācija var strauji pasliktināties, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs „vecais labais” Džo Baidens, jo viņš nevar vien sagaidīt to brīdi, kad varēs pastiprināt ekonomisko spiedienu uz Putina režīmu vēl „smagāku” ekonomisko sankciju izskatā.

Eksperti domā, ka Putins gatavojas rubļa denominācijai. Ja tas notiks, visticamāk, Krievijas banku sistēma, lai arī kāda tā nebūtu, var arī neizturēt kārtējo triecienu. Galvenais, ka šādos apstākļos visvairāk atkal cietīs Krievijas apdalītie iedzīvotāji, nevis bagātā Putina elite. Piedevām Putins šoruden parakstīja virkni jaunu likumu par jauniem nodokļiem, cerot iekasēt valsts budžetā simtiem miljardu rubļu, to skaitā tiks ieturēts nodoklis par ienākumiem, kas gūti no banku noguldījumiem. Tāda, lūk, ir tā laimes un pārticības pilnā Putina krievu pasaule.

Vēl gribu pateikt, ka tas tā ilgi nevar turpināties, jo Krievijas sabiedrībai, šķiet, vairs nav, kur tālāk degradēties, plaisa starp nabagiem un bagāto eliti ir vienkārši nežēlīgi plata, vieni sēž uz zelta podiem, kamēr otri kar zobus vadzī. Par korupciju šoreiz nerunāšu vispār, jo paši zināt, ka tā ir Krievijas valsts iekārtas vienīgais stūrakmens, kas zelta burtiem ir ierakstīts Putina konstitūcijā.

Tiek sagaidīts, ka būs nepieciešams ļoti daudz laika, vairākas krievu paaudzes, lai tiktu galā un pārdzīvotu Putina ekonomikas radītās sekas Krievijā. Izskatās, ka šoreiz arī ieviestā tiešā diktatūra nepalīdzēs Putina režīmam iziet no ūdens sausam, kad notiks lielais blīkšķis, mainot Krieviju līdz nepazīšanai.

Šis process patiesībā sākās jau labu laiku iepriekš, un par tā atskaites punktiem uzskatāmi krievu 2008. gada augustā paveiktie darbi Gruzijā un 2014. gada pavasarī – Ukrainā, kā arī pašlaik notiekošais Baltkrievijā un Kaukāzā. Turklāt šā gada vasarā krievu tautas uz celmiem un automašīnu bagāžniekos „apstiprinātajai” Putina konstitūcijai ir lemts ieiet vēsturē kā līdz šim vēl daudzmaz „demokrātiskās” Krievijas beigu simbolam - tāpat kā indei Novičok, rīkļu rāvēju kompānijas zīmolam WagnerMH-17 „katastrofai” un vakcīnai Sputnik-V.

P.S. Dažādu apstākļu sakritības dēļ Putina režīmam nemanot ir pienācis gals!

Novērtē šo rakstu:

56
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi