Ar sarkanajām līnijām "ierādot vietu" krieviem, mēs aplaupām paši sevi
Jānis Urbanovičs01.06.2023.
Komentāri (138)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad TV Panorāma parādīja sižetu "Artūra Šilova vecvecāki ar asarām acīs vēro izlases sagaidīšanu", soctīklu publika sašķēlās divās daļās. Vieni ar cieņu uzteica mūsu lieliskā vārtsarga vecvecākus, kas savulaik atveduši viņu uz hokeju un pēc tam pašaizliedzīgi atbalstījuši mazdēla ceļu uz panākumiem. Otri burkšķēja par to, ka viņi "ne vārdiņa latviski", un izteica cerību, ka 2. decembrī "šitos kā pirmos uz izgāztuvi aizvedīs".
Es ar milzīgu prieku konstatēju, ka to pirmo bija neskaitāmi vairāk nekā to otro. Tas dod cerību Latvijai.
TV sižetā fokusējas viss, ko es kā politiķis esmu centies pierādīt - patriotismu un mīlestību pret savu valsti nenosaka tava piederība "valstsnācijai". Ar sarkanajām līnijām "ierādot vietu" krieviem, mēs aplaupām paši sevi. Latvijai ir nepieciešami visi savi talanti, visi savi cilvēki.
Sports parāda ne tikai to, kas ir stiprākais laukumā. Tas uzskatāmi atklāj arī daudz par mums, līdzjutējiem. Var skaidri ieraudzīt tos, kas šķebinoši, bez ceremonijām līmējas klāt citu slavai. Ja kāds ir liekulis un pašlabuma meklētājs tādā nozīmīgā brīdī pie Brīvības pieminekļa, vai gan viņš tāds nebūs Saeimas namā? Arī tad, kad klapēs savu āmuriņu par likumiem, kas klaji un neslēpti dara pāri tādiem cilvēkiem kā Artūra Šilova vecvecāki?
Es uzskatu par liela lepnuma vērtu to faktu, ka mūsu lielisko komandu pārstāv cilvēki ar dažādām etniskajām saknēm. Būtu labi, ja mēs par to lepotos ne tikai hokejā. Uz to mums jātiecas, uz noraidīto soliņa nosūtot ikvienu, kas šķeļ un naido.
P.S. Vai mūsu attieksme pret Latvijas izlases varoni, pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju mainītos, ja krieviski runājošie vecvecāki nebūtu mūsu valsts pilsoņi? Es gribu cerēt, ka otrādi: tādā gadījumā būtu jāmainās mūsu attieksmei pret viņiem - dziļā pateicībā un cieņā par viņu veikumu, īstu Latvijas patriotu audzinot. Tā būtu laba motivācija atteikties no politiķu iedēstītiem stereotipiem. Labs pamatojums izbeigt cilvēku šķirošanu, eksaminēšanu lojalitātē, masveida izraidīšanas draudus. Un tā būtu vēl viena uzvara, zelta vērta.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
