Ar savu dīvaino leļļu meistara lomu Pīlēns devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas
Jāzeps Baško, juniors01.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uldis Pīlēns ir pieteicies iet politikā, bet pats uz Saeimu nekandidē un, kā var nojaust, par ministru vai premjeru arī neies. Tāpēc man rodas jautājums: kādu Pīlēna kungs redz savu lomu rudens vēlēšanās? Vai viņam ir paredzēta Lemberga un Jaunupa tipa loma Latvijas politikā? Vai deputāti, kas tiks ievēlēti no Pīlēna saraksta, izpildīs viņa norādījumus vai strādās patstāvīgi?
Saskaņā ar Satversmi deputāti pārstāv visu tautu un nevis kādu politisku grupējumu vai interešu grupu. Vai šie deputāti būs atbildīgi Pīlēna priekšā? Pats Pīlēns paskaidro savu nebalotēšanos ar to, ka viņa uzņēmumiem ir liela loma spēlējama Latvijas eksportspējas audzēšanā. Vai Pīlēns nodrošinās, ka viņa saraksta deputāti raksta likumus un vada valsti tā, ka likumi netiek rakstīti tieši Pīlēna uzņēmumiem par labu?
Nezinu viņu. Intervijas atstāj cerīgu iespaidu, bet tas, ka pats neies balotēties, ir dīvaini. Viens no galvenajiem pārmetumiem Viņķelei savulaik bija tas, ka viņa netika ievēlēta. Kariņš, lai gan nebalotējās, atklāti tika virzīts kā premjera kandidāts. Mēs tomēr vēl vērtējam politiķa mandātu atkarībā no tā, kā tauta viņus novērtēja vēlēšanās. Kad vēlētāji balsos par lielo sarakstu, vai viņi balsos par konkrētajiem kandidātiem vai par Pīlēna kungu?
Vai tikai gadījumā nesanāk, ka mēs te ar atplestām rokām sagaidām kārtējo oligarhijas vēsmu Latvijas politikā. Ticu, ka Pīlēna kungam ir vislabākie nodomi, bet ar savu dīvaino leļļu meistara lomu viņš pats devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas. Tas vien, cik normāli tas tiek uztverts, jau liecina par mūsu demokrātijas izpratnes samaitātību.
Fakts, ka Pīlēna konservatīvisms ir vai varētu būt man tuvs, nenozīmē, ka viņa attieksme pret Saeimas vēlēšanām man būs nesvarīga. Iedomājieties, ja Soross būtu Latvijas pilsonis un atnāktu tagad, un paziņotu, ka vajag uztaisīt reizi par visām reizēm vienu kārtīgu sarakstu. Vismaz labi, ka Pīlēns to nedara slepeni.
Vai Pīlēna kungs varētu būt vienkārši partijas ierindas biedrs un piedalīties procesā caur to? Partijas smadzenes? Nezinu. Bet par ko tad mēs balsojam, ja Pīlēns nebūs sarakstā? Par labākajiem viņa ideju izpildītājiem? Te mēs ejam tajā virzienā, kur deputātiem vai ministriem ir PR speciālisti.
Ja jūs esat politiķis, tad sevis artikulēšana, pozicionēšana un pasniegšana ir jūsu profesija. Līdzīgi īstam politiķim nevar būt kaut kāds idejiskais skolotājs, mecenāts, jo tad iznāk, ka šis deputāts nerīkojas saskaņā ar savu pārliecību, deputāts nav brīvs. Mums jau Saeima ir pilna ar pašiem par sevi impotentiem tautas priekšstāvjiem, kas māk tikai no lapiņas nolasīt.
Partijās drīkst darboties ikviens. Tas ir normāli, ka partijas nostāju slīpēšanā, izpētē un praktiskajā darbā piedalās daudz cilvēku, kas paši nav deputāti, bet mēs te runājam tieši par pašām vēlēšanām. Kad Pīlēns postulē kādas vērtības, par ko iestāsies viņa saraksts, kāpēc tās nepostulē tie cilvēki, kas cer tikt Saeimā? Bīdītāji labākajā gadījumā varētu aģitēt par cilvēka personību, rekomendēt. Bet kandidāta vietā formulēt programmu — tā ir Saeimas deputāta lomas devalvēšana.
Ja mēs esam līdz galam godīgi pret savu Satversmi, tad brīdī, kad intervējam pīlēnus, lembergus un jaunupus, tas, ko mēs klausāmies, ir nostājas, pie kurām attiecīgie kungi pieturēsies katrs savas partijas iekšienē kā ierindas biedri. Vai viņu idejas uzvarēs partijas iekšienē? Partijām jābūt demokrātiskām. Uzskatīt, ka viņu idejas arī būs tās, kas partijas iekšējo debašu rezultātā iznāks laukā kā gala idejas, ja viņi paši nekandidē, nozīmē nesaprast demokrātisko procesu vai nemaz negaidīt to. Galu galā Saeimā un valdības namā sēdēs pavisam citi cilvēki. Ja mēs gribam zināt, vai no tiem citiem sanāks kārtīgi tautas priekšstāvji, vai viņi saprot, par ko iestājas, tad jāintervē ir tieši viņi — tie citi.
Es labi apzinos, ka ņemos te ar visai specifisku problēmu, kas vairumam nešķitīs būtiska vai pat nebūs saskatāma. Taču šajā sīkajā detaļā slēpjas viena no atslēgām, kāpēc mums tā neiet ar demokrātiju. Deputāti nav uzdevumu izpildītāji. Deputāti paši par sevi ir tautas suverēnās varas nesēji. Ja viņi paši bez pelēkā kardināla nav spējīgi nest šo smagumu, tad viņi nav cienīgi būt par deputātiem.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
