Ar savu dīvaino leļļu meistara lomu Pīlēns devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas

Saskaņā ar Satversmi deputāti pārstāv visu tautu un nevis kādu politisku grupējumu vai interešu grupu. Vai šie deputāti būs atbildīgi Pīlēna priekšā? Pats Pīlēns paskaidro savu nebalotēšanos ar to, ka viņa uzņēmumiem ir liela loma spēlējama Latvijas eksportspējas audzēšanā. Vai Pīlēns nodrošinās, ka viņa saraksta deputāti raksta likumus un vada valsti tā, ka likumi netiek rakstīti tieši Pīlēna uzņēmumiem par labu?

Nezinu viņu. Intervijas atstāj cerīgu iespaidu, bet tas, ka pats neies balotēties, ir dīvaini. Viens no galvenajiem pārmetumiem Viņķelei savulaik bija tas, ka viņa netika ievēlēta. Kariņš, lai gan nebalotējās, atklāti tika virzīts kā premjera kandidāts. Mēs tomēr vēl vērtējam politiķa mandātu atkarībā no tā, kā tauta viņus novērtēja vēlēšanās. Kad vēlētāji balsos par lielo sarakstu, vai viņi balsos par konkrētajiem kandidātiem vai par Pīlēna kungu?

Vai tikai gadījumā nesanāk, ka mēs te ar atplestām rokām sagaidām kārtējo oligarhijas vēsmu Latvijas politikā. Ticu, ka Pīlēna kungam ir vislabākie nodomi, bet ar savu dīvaino leļļu meistara lomu viņš pats devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas. Tas vien, cik normāli tas tiek uztverts, jau liecina par mūsu demokrātijas izpratnes samaitātību.

Fakts, ka Pīlēna konservatīvisms ir vai varētu būt man tuvs, nenozīmē, ka viņa attieksme pret Saeimas vēlēšanām man būs nesvarīga. Iedomājieties, ja Soross būtu Latvijas pilsonis un atnāktu tagad, un paziņotu, ka vajag uztaisīt reizi par visām reizēm vienu kārtīgu sarakstu. Vismaz labi, ka Pīlēns to nedara slepeni.

Vai Pīlēna kungs varētu būt vienkārši partijas ierindas biedrs un piedalīties procesā caur to? Partijas smadzenes? Nezinu. Bet par ko tad mēs balsojam, ja Pīlēns nebūs sarakstā? Par labākajiem viņa ideju izpildītājiem? Te mēs ejam tajā virzienā, kur deputātiem vai ministriem ir PR speciālisti.

Ja jūs esat politiķis, tad sevis artikulēšana, pozicionēšana un pasniegšana ir jūsu profesija. Līdzīgi īstam politiķim nevar būt kaut kāds idejiskais skolotājs, mecenāts, jo tad iznāk, ka šis deputāts nerīkojas saskaņā ar savu pārliecību, deputāts nav brīvs. Mums jau Saeima ir pilna ar pašiem par sevi impotentiem tautas priekšstāvjiem, kas māk tikai no lapiņas nolasīt.

Partijās drīkst darboties ikviens. Tas ir normāli, ka partijas nostāju slīpēšanā, izpētē un praktiskajā darbā piedalās daudz cilvēku, kas paši nav deputāti, bet mēs te runājam tieši par pašām vēlēšanām. Kad Pīlēns postulē kādas vērtības, par ko iestāsies viņa saraksts, kāpēc tās nepostulē tie cilvēki, kas cer tikt Saeimā? Bīdītāji labākajā gadījumā varētu aģitēt par cilvēka personību, rekomendēt. Bet kandidāta vietā formulēt programmu — tā ir Saeimas deputāta lomas devalvēšana.

Ja mēs esam līdz galam godīgi pret savu Satversmi, tad brīdī, kad intervējam pīlēnus, lembergus un jaunupus, tas, ko mēs klausāmies, ir nostājas, pie kurām attiecīgie kungi pieturēsies katrs savas partijas iekšienē kā ierindas biedri. Vai viņu idejas uzvarēs partijas iekšienē? Partijām jābūt demokrātiskām. Uzskatīt, ka viņu idejas arī būs tās, kas partijas iekšējo debašu rezultātā iznāks laukā kā gala idejas, ja viņi paši nekandidē, nozīmē nesaprast demokrātisko procesu vai nemaz negaidīt to. Galu galā Saeimā un valdības namā sēdēs pavisam citi cilvēki. Ja mēs gribam zināt, vai no tiem citiem sanāks kārtīgi tautas priekšstāvji, vai viņi saprot, par ko iestājas, tad jāintervē ir tieši viņi — tie citi.

Es labi apzinos, ka ņemos te ar visai specifisku problēmu, kas vairumam nešķitīs būtiska vai pat nebūs saskatāma. Taču šajā sīkajā detaļā slēpjas viena no atslēgām, kāpēc mums tā neiet ar demokrātiju. Deputāti nav uzdevumu izpildītāji. Deputāti paši par sevi ir tautas suverēnās varas nesēji. Ja viņi paši bez pelēkā kardināla nav spējīgi nest šo smagumu, tad viņi nav cienīgi būt par deputātiem.

Novērtē šo rakstu: