Ar tādu "vonsoviču" atbalstu VDK - kompartijas čukčukbānītis turpināja savu uzvaras ceļu
Skumjais Bruņinieks11.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz visam Jurģa Liepnieka teiktajam var piekrist. Izņemot – „tagad mēs zinām, ka bija daudz tādu, kuri, pat neskatoties uz spiedienu un draudiem, atteicās sadarboties ar VDK”...
Kas "mēs" to zinām, no kurienes zinām... vai ir kādi dokumentāli pierādījumi, ka "daudzi atteica", audio, video materiāli? Pārsvarā tie ir mutiski apgalvojumi, kurus nevar ne pārbaudīt, ne apstiprināt..
It sevišķi daudzi tādi, kas it kā pateikuši čekai "nē", uzradās pēc tā saucamo čekas maisu atvēršanas. Līdz tam, piemēram, tādam Pēterim Apinim, kura klātbūtnē Medicīnas institūtā viņa kursabiedri izvairījās aizskart pretpadomju tēmas, nebija ciešas pārliecības, ka maisos viņš nebūs.
PSRS laikos visi vadošie tiesneši, prokurori un advokāti bija parakstījušies par sadarbošanos ar VDK! Bez šī paraksta neviens šīs sistēmas darbinieks nevarēja strādāt savā amatā..
Ja nesadarbojies ar čeku, tev kā advokātam, prokuroram un tiesnesim nopietna karjera bija neiespējama.
Pēc Atmodas visa šī sapuvusī padomju ideoloģijas notiesāšanas un iebiedēšanas sistēma tika pārlikta uz neatkarīgās Latvijas tieslietu sistēmas sliedēm. Ar visiem čekistiem, "vonsovičiem" komplektā, kas turpināja kā PSRS laikos kalpot saviem iepriekšējiem saimniekiem, kuri neatkarīgajā Latvijā bija pacentušies saglabāt varas nepārtrauktību..
Sarkanie baroni ("gorbunovi","vagri", "čepāņi", "lembergi" un "brigmaņi") pārtapa par sarkanbaltsarkanajiem baroniem, un ar tādu "vonsoviču" atbalstu VDK - kompartijas čukčukbānītis turpināja savu uzvaras ceļu...
Vēl līdz šai baltdieniņai!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
