Iesaki rakstu: 
Vanaga lidojuma iespaidīgie spārnu vēzieni liek pievērst uzmanību. Plašās spārnu kustības rada arī savdabīgu skaņu jeb troksni. Vanags ir arī plēsīgs putns. Asie, līkie knābji spēj arī saplosīt medījumu gabalos. Šķiet, savu uzvārdu attaisnot iecerējusi Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Brīžiem šķiet, ka viņā dominējošā ir tieši medījuma iegūšanas un saplosīšanas dziņa.
Troksnis trokšņa pēc, protesta akcijas protestēšanas dēļ? Tieši šādi izskatās Ingas Vanagas 21.maijā rīkotā pedagogu protesta akcija it kā pret atalgojuma shēmu. Ja jūs pajautāsiet ierindas skolotājiem, lielākajai daļai nav ne jausmas, kā veidojas viņu alga, kāpēc tā ir tieši tik, cik ir. Skaidrs, ka vienmēr gribētos vairāk. Skaidrs, ka Latvijas skolotājiem nav Eiropas cienīgas algas, kādu saņem labklājīgākās Eiropas Savienības valstīs.
Kad viņa pirms deviņiem gadiem kļuva par LIZDA vadītāju, aizsākās pedagogu protesta akciju kultūra, kas ar noteiktu intensitāti turpinās līdz pat mūsu dienām. Tikai nu jau tie ir kļuvuši par tādu kā pašapliecināšanās variantu. Iespējams, kādu laiku pabijušai politiskajā vidē, izmēģinot spēkus veselās trīs partijās, kā arī ievingrinot roku valsts pārvaldē, Izglītības un zinātnes ministrijā, viņai radies iespaids, ka sevi varēs pierādīt tieši konfliktējot, kaut vai pilnīgi bez iemesla, ar valsts varu un politiķiem.
Interesanti, ka tā pati LIZDA, kad jāaizstāv pedagogi no nelikumīgas atlaišanas, nemaz nav tik naska aizstāvēt savus biedrus. Turklāt pēdējās aktivitātes tieši pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām vedina domāt, ka viņas patiesie mērķi nav saistīti ar pedagogu interešu aizstāvību, bet tā ir darbošanās kāda politiskā spēka interesēs.
Vērtējot līdzšinējās arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas darbības attiecībā uz organizētajiem streikiem un piketiem, ir jānorāda, ka tie tiek lielākoties rīkoti, cieši saistot to ar politiskajiem procesiem. Proti, iepriekšējā streika īstenošanā tika kritizēta K.Kariņa vadītā valdība, pašreizējais pikets tiek rīkots tieši pirms Eiroparlamenta vēlēšanām.
Atbilstoši Streika likumam streiki tiek pieteikti ar nolūku panākt darbinieku vai arodbiedrību izvirzīto prasību izpildi, kuras ir jānorāda streika pieteikumā. Tomēr arī attiecībā uz izvirzāmajām prasībām ir ierobežojumi. Proti, Streika likuma 23. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka “streiks vai streika pieteikums ir atzīstams par nelikumīgu, ja streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu”.
Analizējot IZM pieņemtos lēmumus attiecībā uz programmu finansēšanas modeļa ieviešanu, kā arī tajā ietilpstošo pedagogu slodžu balansēšanu, galvenais mērķis, kas līdz ar šo reformu tiek īstenots ir, ka pedagogi nepārstrādājas. Tomēr, ja arodbiedrības vadītāja politiski pauž savu nostāju un organizē piketus un streikus, tieši tos saistot ar politiskajiem procesiem, tad šādas darbības ir acīmredzami pretlikumīgas.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
