Vanaga lidojuma iespaidīgie spārnu vēzieni liek pievērst uzmanību. Plašās spārnu kustības rada arī savdabīgu skaņu jeb troksni. Vanags ir arī plēsīgs putns. Asie, līkie knābji spēj arī saplosīt medījumu gabalos. Šķiet, savu uzvārdu attaisnot iecerējusi Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Brīžiem šķiet, ka viņā dominējošā ir tieši medījuma iegūšanas un saplosīšanas dziņa.
Troksnis trokšņa pēc, protesta akcijas protestēšanas dēļ? Tieši šādi izskatās Ingas Vanagas 21.maijā rīkotā pedagogu protesta akcija it kā pret atalgojuma shēmu. Ja jūs pajautāsiet ierindas skolotājiem, lielākajai daļai nav ne jausmas, kā veidojas viņu alga, kāpēc tā ir tieši tik, cik ir. Skaidrs, ka vienmēr gribētos vairāk. Skaidrs, ka Latvijas skolotājiem nav Eiropas cienīgas algas, kādu saņem labklājīgākās Eiropas Savienības valstīs.
Kad viņa pirms deviņiem gadiem kļuva par LIZDA vadītāju, aizsākās pedagogu protesta akciju kultūra, kas ar noteiktu intensitāti turpinās līdz pat mūsu dienām. Tikai nu jau tie ir kļuvuši par tādu kā pašapliecināšanās variantu. Iespējams, kādu laiku pabijušai politiskajā vidē, izmēģinot spēkus veselās trīs partijās, kā arī ievingrinot roku valsts pārvaldē, Izglītības un zinātnes ministrijā, viņai radies iespaids, ka sevi varēs pierādīt tieši konfliktējot, kaut vai pilnīgi bez iemesla, ar valsts varu un politiķiem.
Interesanti, ka tā pati LIZDA, kad jāaizstāv pedagogi no nelikumīgas atlaišanas, nemaz nav tik naska aizstāvēt savus biedrus. Turklāt pēdējās aktivitātes tieši pirms Eiropas parlamenta vēlēšanām vedina domāt, ka viņas patiesie mērķi nav saistīti ar pedagogu interešu aizstāvību, bet tā ir darbošanās kāda politiskā spēka interesēs.
Vērtējot līdzšinējās arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas darbības attiecībā uz organizētajiem streikiem un piketiem, ir jānorāda, ka tie tiek lielākoties rīkoti, cieši saistot to ar politiskajiem procesiem. Proti, iepriekšējā streika īstenošanā tika kritizēta K.Kariņa vadītā valdība, pašreizējais pikets tiek rīkots tieši pirms Eiroparlamenta vēlēšanām.
Atbilstoši Streika likumam streiki tiek pieteikti ar nolūku panākt darbinieku vai arodbiedrību izvirzīto prasību izpildi, kuras ir jānorāda streika pieteikumā. Tomēr arī attiecībā uz izvirzāmajām prasībām ir ierobežojumi. Proti, Streika likuma 23. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka “streiks vai streika pieteikums ir atzīstams par nelikumīgu, ja streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu”.
Analizējot IZM pieņemtos lēmumus attiecībā uz programmu finansēšanas modeļa ieviešanu, kā arī tajā ietilpstošo pedagogu slodžu balansēšanu, galvenais mērķis, kas līdz ar šo reformu tiek īstenots ir, ka pedagogi nepārstrādājas. Tomēr, ja arodbiedrības vadītāja politiski pauž savu nostāju un organizē piketus un streikus, tieši tos saistot ar politiskajiem procesiem, tad šādas darbības ir acīmredzami pretlikumīgas.