Ar VID svētību, iespējams, Krievijas specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmējus
Rolands Pētersons, Neatkarīgā20.04.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Vēl vienu ārkārtīgi būtisku ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītu jautājumu loku nupat aktualizēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Kā “Neatkarīgā” savulaik jau rakstīja, VID informācijas sistēmu galvenais uzturētājs jau gadiem ir bijis uzņēmums “Emergn”, kura īpašnieki slēpti dziļi ārzonās un, iespējams, saistīti ar Krievijas specdienestiem.
Kā “Neatkarīgajai” atzina bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), “šaubas par šo uzņēmumu man bija jau 2019. gadā. Es toreiz oficiāli uzdevu jautājumus VID ģenerāldirektorei I. Jaunzemei, viņa atrakstījās, ka viss esot kārtībā. Man toreiz nebija pamata viņai neuzticēties. Tagad ir savādāk”.
Savukārt A. Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu VID IT sistēmu ārējo ietekmējamību, informēja ministra padomniece Kristīne Mennika.
"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata A. Ašeradens.
Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, sacīja K. Mennika.
Taču, ja tas tā ir, tas nozīmē, ka visa Latvijas uzņēmējdarbības kopējā aina, tajā skaitā plašākai publikai nezināmas saiknes starp dažādiem uzņēmumiem, nodokļu parādi, cita sensitīva informācija, ilgstoši ir bijusi kā uz delnas Krievijas specdienestiem. Kas ir pat vairs ne Latvijas, bet NATO līmeņa skandāls.
“Forbes” izdevēja Latvijā Katrīna Iļjinska savā tvitera kontā norādījusi: “Kā būtu, ja VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura reģistrēta Bermudā un patiesā labuma guvējus neatklāj; to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību; līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti; vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas u.tml.? Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot? Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem?”
JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis “Neatkarīgajai” atzina, ka, neskatoties uz jaunatklāto skandalozo informāciju, nedz JV valdē, nedz frakcijā jautājumu par I. Jaunzemes atbilstību amatam neesot plānots skatīt. Taču izskanējusī informācija esot “ļoti nopietna”.
Komentējot informāciju par uzņēmuma saistību ar Krieviju, “Emergn” pārstāvji aģentūrai LETA teica, ka "Emergn Global Holdings Limited" ir globāls digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmums un "Emergn" grupa ir reģistrēta Īrijā. Vienlaikus "kā globālam uzņēmumam "Emergn" ir tirdzniecības pārstāvniecības vairākās valstīs. Bermudu salu pārstāvniecība neveic pamatdarbības, kā arī uzņēmums vairs neveic darbību Krievijā - tā tika pārtraukta 2022. gadā".
Grupas īpašnieki esot no ASV, Ukrainas un Īrijas - uzņēmumam "Emergn" nav īpašnieku no Krievijas.
"No uzņēmuma pieciem starptautiskajiem valdes locekļiem viens ir Libānas pilsonis, kuram viens no vecākiem ir no Krievijas. Tas izskaidro, kāpēc viņam ir arī Krievijas pase. Šis valdes loceklis jau vairākus gadus dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs," pauda uzņēmuma pārstāvji.
VID gan nav vienīgā Latvijas iestāde, kurai īpaši mīļi bijuši “Emergn” pakalpojumi. Kā 2019. gadā rakstīja “Neatkarīgā”, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieteikuma tika pieņemti, šķiet, tieši ”Emergn” vajadzīgi likuma grozījumi. Par tiem trauksmi sacēla uzņēmēju organizācijas, ko vēlāk aprakstīja “Neatkarīgā”:
“27. augustā SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa, SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns un SIA Crefo Rating valdes loceklis Māris Baidekalns nosūtījuši vēstules Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības, Iekšlietu, Ārlietu un Tieslietu ministrijām. Vēstule nosūtīta arī Konkurences padomei. Vēstulē uzņēmēji norāda, ka ir rūpīgi iepazinušies ar valdībā iecerētajiem grozījumiem UR likumā, to anotāciju un valsts galvenās notāres Gunas Paideres š. g. 15. augustā preses konferencē stāstīto par gaidāmajām izmaiņām.
Cita starpā uzņēmēji norāda, ka likumprojekta apstiprināšanas gadījumā tiks bloķēta piekļuve operatīviem UR datiem, uzņēmējiem zudīs iespēja pārliecināties par biznesa partneru un klientu atbilstību Moneyval prasībām stiprināt Latvijas biznesa vides spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
IT uzņēmēji ir vienisprātis - ja likumā tiks nostiprināts, ka UR datu sistēmas apkalpošanu veiks viena atsevišķa kompānija (proti, “Emergn”), tas kropļos konkurenci, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par brīvu tirgu. Balstoties uz ES direktīvām, IT speciālisti skaidro, ka valstij, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nav tiesību konkurēt brīvajā tirgū privātā biznesa jomā.
Uzņēmēji lūdz arī Konkurences padomi izvērtēt likumprojektu un sniegt savu atzinumu.”
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
