Ar VID svētību, iespējams, Krievijas specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmējus

Kā “Neatkarīgajai” atzina bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), “šaubas par šo uzņēmumu man bija jau 2019. gadā. Es toreiz oficiāli uzdevu jautājumus VID ģenerāldirektorei I. Jaunzemei, viņa atrakstījās, ka viss esot kārtībā. Man toreiz nebija pamata viņai neuzticēties. Tagad ir savādāk”.

Savukārt A. Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu VID IT sistēmu ārējo ietekmējamību, informēja ministra padomniece Kristīne Mennika.

"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata A. Ašeradens.

Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, sacīja K. Mennika.

Taču, ja tas tā ir, tas nozīmē, ka visa Latvijas uzņēmējdarbības kopējā aina, tajā skaitā plašākai publikai nezināmas saiknes starp dažādiem uzņēmumiem, nodokļu parādi, cita sensitīva informācija, ilgstoši ir bijusi kā uz delnas Krievijas specdienestiem. Kas ir pat vairs ne Latvijas, bet NATO līmeņa skandāls.

“Forbes” izdevēja Latvijā Katrīna Iļjinska savā tvitera kontā norādījusi: “Kā būtu, ja VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura reģistrēta Bermudā un patiesā labuma guvējus neatklāj; to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību; līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti; vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas u.tml.? Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot? Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem?”

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis “Neatkarīgajai” atzina, ka, neskatoties uz jaunatklāto skandalozo informāciju, nedz JV valdē, nedz frakcijā jautājumu par I. Jaunzemes atbilstību amatam neesot plānots skatīt. Taču izskanējusī informācija esot “ļoti nopietna”.

Komentējot informāciju par uzņēmuma saistību ar Krieviju, “Emergn” pārstāvji aģentūrai LETA teica, ka "Emergn Global Holdings Limited" ir globāls digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmums un "Emergn" grupa ir reģistrēta Īrijā. Vienlaikus "kā globālam uzņēmumam "Emergn" ir tirdzniecības pārstāvniecības vairākās valstīs. Bermudu salu pārstāvniecība neveic pamatdarbības, kā arī uzņēmums vairs neveic darbību Krievijā - tā tika pārtraukta 2022. gadā".

Grupas īpašnieki esot no ASV, Ukrainas un Īrijas - uzņēmumam "Emergn" nav īpašnieku no Krievijas.

"No uzņēmuma pieciem starptautiskajiem valdes locekļiem viens ir Libānas pilsonis, kuram viens no vecākiem ir no Krievijas. Tas izskaidro, kāpēc viņam ir arī Krievijas pase. Šis valdes loceklis jau vairākus gadus dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs," pauda uzņēmuma pārstāvji.

VID gan nav vienīgā Latvijas iestāde, kurai īpaši mīļi bijuši “Emergn” pakalpojumi. Kā 2019. gadā rakstīja “Neatkarīgā”, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieteikuma tika pieņemti, šķiet, tieši ”Emergn” vajadzīgi likuma grozījumi. Par tiem trauksmi sacēla uzņēmēju organizācijas, ko vēlāk aprakstīja “Neatkarīgā”:

“27. augustā SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa, SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns un SIA Crefo Rating valdes loceklis Māris Baidekalns nosūtījuši vēstules Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības, Iekšlietu, Ārlietu un Tieslietu ministrijām. Vēstule nosūtīta arī Konkurences padomei. Vēstulē uzņēmēji norāda, ka ir rūpīgi iepazinušies ar valdībā iecerētajiem grozījumiem UR likumā, to anotāciju un valsts galvenās notāres Gunas Paideres š. g. 15. augustā preses konferencē stāstīto par gaidāmajām izmaiņām.

Cita starpā uzņēmēji norāda, ka likumprojekta apstiprināšanas gadījumā tiks bloķēta piekļuve operatīviem UR datiem, uzņēmējiem zudīs iespēja pārliecināties par biznesa partneru un klientu atbilstību Moneyval prasībām stiprināt Latvijas biznesa vides spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

IT uzņēmēji ir vienisprātis - ja likumā tiks nostiprināts, ka UR datu sistēmas apkalpošanu veiks viena atsevišķa kompānija (proti, “Emergn”), tas kropļos konkurenci, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par brīvu tirgu. Balstoties uz ES direktīvām, IT speciālisti skaidro, ka valstij, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nav tiesību konkurēt brīvajā tirgū privātā biznesa jomā.

Uzņēmēji lūdz arī Konkurences padomi izvērtēt likumprojektu un sniegt savu atzinumu.”

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu: