Ar VID svētību, iespējams, Krievijas specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmējus
Rolands Pētersons, Neatkarīgā20.04.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Vēl vienu ārkārtīgi būtisku ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītu jautājumu loku nupat aktualizēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Kā “Neatkarīgā” savulaik jau rakstīja, VID informācijas sistēmu galvenais uzturētājs jau gadiem ir bijis uzņēmums “Emergn”, kura īpašnieki slēpti dziļi ārzonās un, iespējams, saistīti ar Krievijas specdienestiem.
Kā “Neatkarīgajai” atzina bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), “šaubas par šo uzņēmumu man bija jau 2019. gadā. Es toreiz oficiāli uzdevu jautājumus VID ģenerāldirektorei I. Jaunzemei, viņa atrakstījās, ka viss esot kārtībā. Man toreiz nebija pamata viņai neuzticēties. Tagad ir savādāk”.
Savukārt A. Ašeradens aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu VID IT sistēmu ārējo ietekmējamību, informēja ministra padomniece Kristīne Mennika.
"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata A. Ašeradens.
Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, sacīja K. Mennika.
Taču, ja tas tā ir, tas nozīmē, ka visa Latvijas uzņēmējdarbības kopējā aina, tajā skaitā plašākai publikai nezināmas saiknes starp dažādiem uzņēmumiem, nodokļu parādi, cita sensitīva informācija, ilgstoši ir bijusi kā uz delnas Krievijas specdienestiem. Kas ir pat vairs ne Latvijas, bet NATO līmeņa skandāls.
“Forbes” izdevēja Latvijā Katrīna Iļjinska savā tvitera kontā norādījusi: “Kā būtu, ja VID IT sistēmas ir teju atkarīgas no kompānijas, kura reģistrēta Bermudā un patiesā labuma guvējus neatklāj; to ietekmē libānietis ar Krievijas pilsonību; līdzīpašnieks reiz Krieviju sauca par Māti; vēsturē figurē Krievijas Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas u.tml.? Un, ja izrādītos, ka VID nodrošina šim uzņēmumam 80% apgrozījuma, faktiski to uzturot? Un šai kompānijai visticamāk ir piekļuve visu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu, muitas, akcīzes maksātāju un citiem datiem?”
JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis “Neatkarīgajai” atzina, ka, neskatoties uz jaunatklāto skandalozo informāciju, nedz JV valdē, nedz frakcijā jautājumu par I. Jaunzemes atbilstību amatam neesot plānots skatīt. Taču izskanējusī informācija esot “ļoti nopietna”.
Komentējot informāciju par uzņēmuma saistību ar Krieviju, “Emergn” pārstāvji aģentūrai LETA teica, ka "Emergn Global Holdings Limited" ir globāls digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmums un "Emergn" grupa ir reģistrēta Īrijā. Vienlaikus "kā globālam uzņēmumam "Emergn" ir tirdzniecības pārstāvniecības vairākās valstīs. Bermudu salu pārstāvniecība neveic pamatdarbības, kā arī uzņēmums vairs neveic darbību Krievijā - tā tika pārtraukta 2022. gadā".
Grupas īpašnieki esot no ASV, Ukrainas un Īrijas - uzņēmumam "Emergn" nav īpašnieku no Krievijas.
"No uzņēmuma pieciem starptautiskajiem valdes locekļiem viens ir Libānas pilsonis, kuram viens no vecākiem ir no Krievijas. Tas izskaidro, kāpēc viņam ir arī Krievijas pase. Šis valdes loceklis jau vairākus gadus dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs," pauda uzņēmuma pārstāvji.
VID gan nav vienīgā Latvijas iestāde, kurai īpaši mīļi bijuši “Emergn” pakalpojumi. Kā 2019. gadā rakstīja “Neatkarīgā”, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieteikuma tika pieņemti, šķiet, tieši ”Emergn” vajadzīgi likuma grozījumi. Par tiem trauksmi sacēla uzņēmēju organizācijas, ko vēlāk aprakstīja “Neatkarīgā”:
“27. augustā SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa, SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns un SIA Crefo Rating valdes loceklis Māris Baidekalns nosūtījuši vēstules Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības, Iekšlietu, Ārlietu un Tieslietu ministrijām. Vēstule nosūtīta arī Konkurences padomei. Vēstulē uzņēmēji norāda, ka ir rūpīgi iepazinušies ar valdībā iecerētajiem grozījumiem UR likumā, to anotāciju un valsts galvenās notāres Gunas Paideres š. g. 15. augustā preses konferencē stāstīto par gaidāmajām izmaiņām.
Cita starpā uzņēmēji norāda, ka likumprojekta apstiprināšanas gadījumā tiks bloķēta piekļuve operatīviem UR datiem, uzņēmējiem zudīs iespēja pārliecināties par biznesa partneru un klientu atbilstību Moneyval prasībām stiprināt Latvijas biznesa vides spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
IT uzņēmēji ir vienisprātis - ja likumā tiks nostiprināts, ka UR datu sistēmas apkalpošanu veiks viena atsevišķa kompānija (proti, “Emergn”), tas kropļos konkurenci, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par brīvu tirgu. Balstoties uz ES direktīvām, IT speciālisti skaidro, ka valstij, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nav tiesību konkurēt brīvajā tirgū privātā biznesa jomā.
Uzņēmēji lūdz arī Konkurences padomi izvērtēt likumprojektu un sniegt savu atzinumu.”
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
