Arborists: lēmumu par dižkoka nozāģēšanu es nemaz nepieņemu un uz to neuzstāju
PIETIEK03.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, arborists Kaspars Māliņš, kas novērtēja dižkoka – milzu kļavas stāvokli Stopiņos pie daudzdzīvokļu mājas, nebūt neuzstāj, ka koks būtu obligāti jānozāģē, jo viņš šādus lēmumus nepieņemot, bet tikai veicis koka novērtēšanas darbu. Turklāt viņam neesot ne mazākās intereses rekomendēt koku nozāģēt, jo viņam pasūtīts tikai vērtējums, bet ne zāģēšanas darbi.
Kā jau ziņots, pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nozāģēšanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks. Taču Stopiņu novada dome stingri iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Būvvaldes iesniegumam pievienots sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra ir iztrupējusi, koksnes struktūra ir trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību iespējams novērst tikai to nocērtot. Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP tad arī sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai.
Māliņš tikai nesen ieguvis arborista sertifikātu, taču pats ir pārliecināts, ka viņam ir pietiekama pieredze dižkoka novērtēšanai. “Es jau no 2000.gada zāģēju kokus un arī vērtēju. Esmu redzējis visādus kokus – vētras nogāztus, iztrupējušus,” sarunā ar Pietiek saka arborists. Viņam neesot ne mazākās intereses rekomendēt koku nozāģēt, jo zāģēšanas darbi viņam nav pasūtīti. “Mans darbs bija novērtēt, un es to izdarīju,” apgalvo Māliņš.
Arborists esot pārliecināts, ka tomogrāfa izmeklēšana ir visprecīzākā metode koka stāvokļa novērtēšanai. Vienlaikus viņš uzsver, ka nepieņem lēmumus par nozāģēšanu, bet tikai novērtē koku un dod savas rekomendācijas.
Tikmēr bijušais Latvijas arboristu biedrības valdes loceklis Vaironds Bitenieks sarunā ar Pietiek norādīja uz Māliņa neilgo pieredzi koku vērtēšanā, bet dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus, uzskata, ka nozāģēšanai paredzētā kļava ir visvērtīgākais Stopiņu pagasta dižkoks.
“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu,” - tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku paudis Opmanis.
Pēc Bitenieka teiktā, Māliņš ir viens no jaunajiem arboristiem, kas tikai nesen ieguvis sertifikātu. Viņš objektīvas informācijas iegūšanai par koka stāvokli iesaka vērsties pie pieredzējušiem speciālistiem uzņēmumos Labie koki vai Koku eksperts. “Tur cilvēki tieši nodarbojas ar koku vērtēšanu,” uzsver speciālists.
Jautāts par ticamību tomogrāfam, ar kuru tika noteikts dižkoka stāvoklis, Bitenieks skaidro, ka tas atkarīgs no tā, kuras paaudzes tomogrāfs izmantots. Sākuma paaudzes tomogrāfs esot gana neprecīzs un varot sniegt maldinošu informāciju, - tā ticamība esot vien 70%.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
