Iesaki rakstu: 
Jūrmalā likums aizliedz nojaukt arhitektūras pieminekļus, kas pārsvarā ir sena koka apbūve. Taču likums visiem nav viens. Restaurācija ir dārga, turklāt – kam tā vajadzīga? Tieši tāpēc Jūrmalā arhitektūras pieminekļi „nejauši” aizdegas, turklāt dīvainu apstākļu sakritības dēļ tas parasti notiek pirms kādas jaunbūves celtniecības sākuma.
Pēdējā laikā gan ierēdņi, gan būvnieki kļuvuši pavisam nekaunīgi – bieži vien iztiek bez ugunsgrēkiem, vienkārši atsūta traktoru un arhitektūras pieminekli nelikumīgi nojauc. Būdams jūrmalnieks, ne reizi vien esmu redzējis, cik barbariski tas notiek. Turklāt dokumenti šādos gadījumos droši vien ir kārtībā.
Protams, var vaicāt, kam tad ir vajadzīgi šie grausti. Tad es gribu prasīt – vai mēs gribam dzīvot, ievērojot likumu, vai pēc citiem principiem? Jūrmalā likumus neviens nav atcēlis! Ja jums ir privātmāja, pamēģiniet uzcelt kādu nelielu piebūvi bez visām nepieciešamajām būvatļaujām un kaut nedaudz izmainīt esošo apbūvi, ja kaut kas tajā jums netīk! Saņemsiet lielu sodu. Jo arhitektūras pieminekli aiztikt nedrīkst!
Tā nu ir noticis, ka pēc 22 neatkarības gadiem joprojām dzīvojam pēc vecās padomju domāšanas principiem, vienojoties, pieverot acis utt. Uzskatu, ka par to vismaz nevajadzētu klusēt. Mums visiem – gan nabagajiem, gan bagātajiem, gan ierēdņiem un biznesmeņiem, gan strādniekiem – jāiemācās cienīt likumu, varbūt tad Latvijai atnāks tie laiki, kad mūsu kopīgās mājas sāks uzplaukt, kā nereti tagad patosā tiek skandēts.
Pietiek redakcijai iesūtu fotoreportāžu no Dzintariem, kurā redzamas mājas pie parka, kas drīzumā tiks nojauktas. Tagad tās jau tiek „gatavotas” nojaukšanai – logi izsisti, durvju nav, strādnieki iznes visu atlikušo vērtīgāko no mājām un dara tā, lai tās iespējami ātrāk sāktu mitrumā bojāties. Kā šo zaudējumu Jūrmalas arhitektūrā ierakstīs ierēdņi, var tikai minēt.
Paliec sveika, Jūrmalas senā koka apbūve! Esi sveicināta nelikumīgā naudas vara, skopums un ierēdņu liekulība!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
