Iesaki rakstu: 
Saistībā ar bijušā Skonto grupas saimnieka Gunta Indriksona un citu personu darbībām sāktā kriminālprocesa ietvaros viņa mantai uz laiku uzlikts arests, - šādu lēmumu pieņēmis kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs. Taču Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore Daina Stirāne šo lēmumu atcēlusi – un Indriksonu ģimenei atkal ir visas iespējas turpināt īpašumu pasargāšanu no kreditoriem.
Kā Pietiek jau informēja, kriminālprocess sākts par Indriksona un citu trešo personu, iespējams, pretlikumīgām darbībām, veicot izmaiņas uzņēmumu SIA Hobi Latgale un SIA Skonto FC kapitālā. Parādu māktajam Indriksonam viņa grūtajā situācijā palīgā ir nācis, iespējams, ar viņu saistīta ārzonas kompānija Lero Aeroholdings Limited, kam bijušais miljonārs it kā esot parādā 73 miljonus latu un kura līdz ar to kļuvusi par Indriksona lielāko kreditoru.
„Izmeklēšanai rodas pamatotas aizdomas par to, ka SIA Hobi Latgale valdes loceklis K[aspars]. Indriksons ir maldinājis un sniedzis nepatiesas ziņas Uzņēmumu reģistram, uz kuru pamata tika pieņemts Uzņēmumu reģistra lēmums, par pamatkapitāla palielināšanu,” atzinis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs.
Lēmumu par aresta uzlikšanu kompānijas kapitāldaļām izmeklētājs uzlicis (un tiesa apstiprinājusi) pēc tam, kad saņēmis Indriksona bijušā kompanjona, uzņēmēja Gundara Porieša pieteikumu, kurā tas lūdzis šo arestu uzlikt, jo „SIA Hobi Latgale pretlikumīgā pamatkapitāla palielināšana viņam kā piedzinējam rada ievērojamus zaudējumus, jo piedzinējam nebūs tiesības pieņemt lēmumus sabiedrības vārdā saskaņā ar pienākošajām 100% kapitāldaļām. (..) Kā liecina krimināllietā esošie dokumenti, piedzinējs ir apstrīdējis Uzņēmumu reģistra 02.09.2010. gada lēmumu par SIA Hobi Latgale pamatkapitāla palielināšanu, bet lietas izskatīšana notiks 2012. gadā”.
Tomēr Indriksonu ģimene ir atguvusi iespēju līdz pat 2012. gadam turpināt darbības ar uzņēmumu un tā īpašumiem, jo Rīgas Centra rajona prokurore Daina Stirāne lēmumu par arestu ir atcēlusi. Viņas arguments: „Ņemot vērā to, ka G. Porietim kriminālprocesā ir liecinieka statuss, tad pieteikums par aresta uzlikšanu mantai ir nepamatoti apmierināts, jo Kriminālprocesa likuma 110. pantā noteiktās liecinieka tiesības neparedz lieciniekam iesniegt pieteikumus vai lūgumus par izmeklēšanas darbību veikšanu.”
Turklāt, kā norāda prokurore, „kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 272. panta otrās daļas, kas ir noziedzīgs nodarījums pret pārvaldības kārtību, un ar minēto noziedzīgo nodarījumu tiek apdraudēta valsts institūciju normāla darbība. Ņemot vērā minēto, kriminālprocesā, kurā tiek izmeklēts noziedzīgs nodarījums pret pārvaldības kārtību, netiek risināti trešo personu mantiskie jautājumi”. Tāpēc arī Porieša lūgumu neesot pamata apmierināt.
Tikmēr juriste Vita Liberte, kas dokumentos minēta kā Kipras ofšora pārstāve, Pietiek paziņoja, ka, cik viņai esot zināms, „neviens cits kreditors nejūtas neapmierināts vai apdraudēts, tikai šī persona, kas ir Indriksona kunga bijušās sievas māsas vīrs, kurš jau ilgāku laiku mēģina ierosināt krimināllietu, bet viņam nekādi neizdodas.. Guntis jau ir tāds cilvēks, ka visiem grib palīdzēt. Un tagad, kad viņš vairs nedod naudu, tad mēģina ar visādām metodēm kaut ko izspiest”.
Savukārt maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds, komentējot aizdomas par Kipras ofšora saistību ar Indriksonu ģimeni un to, ka iespaidīgais 73 miljonu parāds varētu būt tikai shēmas sastāvdaļa, kas palīdz atstumt no Indriksona atlikušo īpašumu pārņemšanas citus kreditorus, Pietiek norādīja, ka ir jāvērtē katra kreditora prasības pamatojums un kā prasība cēlusies: „Nevar būt tā, ka ir tikai prasība, bet nekas nav saņemts pretī. Ja jau reiz ir prasība, tad pretī ir jābūt kādam aktīvam. Ja pretī nekas neparādās, tad ir jāvērtē valdes un arī administratora atbildība. Administratoram ir tiesības aizdomīgus un nepamatotus kreditoru prasījumus neapstiprināt un neiekļaut kopējā kreditoru prasījumu summā”.
Savukārt cits maksātnespējas administrators, kas vēlējās palikt anonīms, Pietiek norādīja, ka šajā lietā iesaistīto juristu „shēmas visiem ir labi zināmas un nav noslēpums, ka tiek „zīmēti papīri”.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
